Noderīgi

  • zirnu kiselis 04.06.21

    Dzērveņu ķīselis: garšīgs deserts imūnsistēmas stiprināšanai.

    “Kiselj” krievu valodā nozīmē skābs. Šis vārds ir sastopams daudzās valodās, un atšķirības ir tikai pareizrakstībā un izrunā. Kīseli sāka gatavot senos laikos, taču tas no mūsdienu ēdiena atšķiras kardināli. Ja šodien mums ķīselis ir deserts, tad senos laikos tas bija pilnīgs un neatkarīgs ēdiens, sātīgs un veselīgs. Un atkal jau kuro reizi visas pēdas ved uz Mesopotāmiju, vecāko civilizāciju uz mūsu planētas. Pirmais ķīselis parādījās tieši tur, pēc tam tas pārceļoja uz Bizantiju, no turienes uz Krieviju, apejot Rietumeiropu, kur ķīseli pieņēma tikai deserta veidā.

    Lasīt
  • piradzini 21.05.21

    Pīrādziņi ar speķi: radnieciskas saites un negaistoša popularitāte

    Kas var būt vienkāršāks, garšīgāks un ērtāks par parastajiem speķa pīrādziņiem? Pareizi - nekas! Šo pīrādziņu popularitāte vairākus gadsimtus nav mainījusies cauru gadu, lai gan pirms simts gadiem šie pīrādziņi rotāja galdus tikai rudens-ziemas periodā. To ir viegli izskaidrot, jo maizes izstrādājumi ar tik sātīgu pildījumu vislabāk sasildīja ziemas aukstumā. Nosaukums "pīrāgs" ir atvasināts no krievu valodas vārda “pir” (svētku maltīte). Tas nozīmē, ka pīrāgi tika pasniegti īpašos gadījumos un nebija ikdienas ēdiens. Tā ir, ja mēs par pamatu ņemam šī garduma izcelsmes "slāvu" versiju. Bet tas nav pats senākais stāsts par konditorejas izstrādājumiem ar pildījumu.

    Lasīt
  • BORSCS 14.05.21

    Borščs: no Bizantijas līdz Novgorodai, caur Rumāniju un Lietuvu

    Pasaules kartē var atrast līdz desmit valstīm, kuras apgalvo, ka ir boršča dzimtene. Karstas zupas gaļas buljonā sāka gatavot jau Romas impērijā, bet dārzeņi - kāposti, bietes, rāceņi, sīpoli un ķiploki - bija labi zināmi Eiropas dienvidos. Daudzi dārzeņi bija zināmi arī slāviem. Gandrīz visi, kas tika audzēti Eiropā, izņemot bietes. Par tām ir īpašs stāsts.

    Lasīt

  • Griķi: no Ķīnas līdz Grieķijai un atpakaļ

    Griķi mums šķiet visparastākais produkts, varētu šķist, ko par tiem vēl teikt. Bet tieši griķus, visi steidz iepirkt, ja kas notiek. Var piekust uzskaitīt šo putraimu derīgās īpašības. Te ir noderīgi ogļhidrāti (lēnie), te ir B grupas vitamīni, un triptofāns, un fermenti, un dzelzs. Piemērots gan diētiskajam ēdienam, gan sportistiem. Vārdu sakot - visiem (ar piesardzību tas jālieto tiem, kas cieš no čūlas vai gastrīta, kā arī ar augstu asins recēšanas līmeni). Tas paātrina vielmaiņu un atvieglo depresiju. Ir pienācis īstais laiks griķiem! Un griķu sēnalas ir brīnišķīgs pildījums spilveniem, uz tiem ir lieliski gulēt. Interesanti, ka putraimi, kas tik ļoti tika novērtēti Āzijā un Austrumeiropā, absolūti atstāja vienaldzīgus Amerikas un Rietumeiropas iedzīvotājus. Tomēr kara laikā no bada glāba griķi. Un amerikāņu literatūrā griķu pankūkas ar medu ir minētas slavenākajos darbos: “Vējiem līdzi” un “Jātnieks bez galvas”. Vārdu sakot ... Es nevaru iztikt tikai ar dažiem vārdiem par griķiem.

    Lasīt

  • Siļķe kažokā: Maskavas krodziņu kroņa ēdiens

    Mīļākā krievu uzkoda - siļķe kažokā. Nav pats patiesākais apgalvojums, bet daļa patiesības tajā ir. Padomju Savienības plašumos šis ēdiens kā Jaungada galda rotājums parādījās tikai pagājušā gadsimta 60. gados. Tas nebija dārgs un produktu ziņā bija pieejams (tikai majonēze, iespējams, veikalu plauktos ne vienmēr bija atrodama). Ēdienam ir daudz variāciju, bet siļķes, sīpoli, bietes un burkāni - neaizstājamas tā sastāvdaļas. Pēdējā laikā interneta tīkla plašumos klīst leģenda par šī ēdiena izcelsmi, pietiekami oriģināla.

    Lasīt

  • Buberts - mannas putras evolūcija

    Desertam, kas jau sen kļuvis par nacionālu delikatesi latviešiem un igauņiem, ir vācu izcelsme. Bet saikne ar Vāciju šeit beidzas. Kā tas bieži notiek, izgudrotāji, dāsni dalījušies ar saviem šedevra augļiem, paliek malā, ļaujot viņu ideju bērniem pastāvēt pašiem. Deserts ar skanīgo vārdu Buberts palika tikai uz divu valstu galdiem. Katra no tām ir pārliecināta, ka saldais mannas ēdiens ar putukrējumu un olu dzeltenumiem, pieder vienīgi Latvijai vai Igaunijai.

    Lasīt

  • Krambambulja - baltkrievu atbilde pasaules alkohola zīmoliem

    Pasaules kartē ir grūti atrast valsti, kas nelepotos ar kādu savu, īpašu un unikālu alkoholisko dzērienu. Jautājums par vīnu paliks “atvērts” līdz laika galam. Katra no trim pasaules vīna darīšanas lielvalstīm - vaļiem (Itālija, Francija un Spānija) uzskata, ka viņu prioritāte ir nenoliedzama, neskatoties uz vēsturisko vīna darīšanas dzimteni - Feniķiju, Palestīnu, no kurām pārņēma tradīciju Grieķija. Atstāsim vīna darīšanu - sarežģīta tēma, kurai nepieciešama īpaša sagatavošanās un plašas zināšanas. Ar alu stāsts ir saprotamāks - tas tika gatavots jau Babilonā un Ēģiptē. Tagad to gatavo visi, un tie, kas to dara labāk nekā citi, uzskata sevi par senās un cēlās tradīcijas tiešajiem turpinātājiem. Bet, kas attiecas uz stipro alkoholu - tas ir pavisam cits jautājums.

    Lasīt

  • Žureks - poļu karaliskā zupa no zemnieku cepļa

    Pasaules virtuve zina daudzas izcilas zupas, kas ir iekarojušas pasauli -borščs, sīpolu zupa, Provansas zivju zupa bujabēze un pikantais gaspačo. Šajā uzskaitījumā goda vietu ieņem arī poļu žureks. Polijā to sauc par “karalisko”, lai gan karaļiem tas īsti nepatika, un, godīgi sakot, viņi to nekad neēda. Žureks vienmēr ir bijis karalis uz zemnieku galda. Kāpēc bija? Ir arī tagad. Pēdējo 700 gadu laikā šīs zupas recepte praktiski nav mainījusies, un tas jau ir kaut kas!

    Lasīt

  • Kurņiks - kūpošais pīrāgs

    Krievu virtuvē ir desmitiem pīrāgu ar dažādiem nosaukumiem. Katrs no tiem ir skaists un unikāls, katrs spēj izrotāt izsmalcinātāko galdu. Jau senatnē daži pīrāgi bija ikdienas ēdiens, citi tika gatavoti tikai svētkiem, bet citi bija neaizstājami rituālu komponenti. Visizplatītākais un iecienītākais pīrāgs krievu tautas virtuvē ir kurņiks. Tas tika gatavots kāzu rituālam.

    Lasīt

  • Foršmaks – vairāk, nekā uzkoda

    Mēs domājam, ka foršmaks ir ebreju ēdiens. Tomēr nosaukums, kas tulkojumā no vācu valodas nozīmē “uzkoda”, liek domāt, ka tas drīzāk ir apzīmējums visai ēdienu kategorijai, kas tiek pasniegta pirms galvenā ēdiena. Daudziem tas būs atklājums, ka lielākā daļa foršmaka veidu tiek gatavoti no maltas gaļas un tiek pasniegti karsti! Turklāt šīs uzkodas parādījās jau 14. gadsimtā, Vācijā. Ebrejiem nebija nekāda sakara ar šiem ēdieniem. Runa ir par vācu pamatotību.

    Lasīt

Dienas foto

Video

Kalendārs

 

 
P
O
T
C
P
P
Sv

Projekti

Vārda dienas

  • Aīda, Ida, Vida

Partneri

  • Latvijas Reitingi

Par Ezerzeme

Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]

Laikraksts "Ezerzeme"

Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija

Tālrunis & Fakss

Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465

Sekojiet mums

Jaunākās ziņas

Jaunākās galerijas

Uz augšu
2006 - 2026 © www.ezerzeme.lv
Jebkuru "Ezerzemes" materiālu pārpublicēšana bez rakstiskas atļaujas aizliegta.