Pēc rakstiem par senioru līdzdalību politikā, kas tika sagatavoti ar Krāslavas Senioru skolas vadītājas Tatjanas Azamatovas palīdzību, es nolēmu aicināt uz sarunu konkrētu senioru. Es rakstu “konkrētu”, nevis “parastu” vai “ierindas”, jo mana sarunu biedre, Krāslavas iedzīvotāja Ģertrūde Ļetunova, man jau sen ir pazīstama ar savu aktīvo, nevienaldzīgo nostāju attiecībā uz savām pilsoniskajām tiesībām un iespējām. Ģertrūde vienmēr ir lietas kursā par galvenajām politiskajām ziņām gan vietējā, gan reģionālā, gan nacionālā līmenī, viņai ir liela dzīves pieredze, un viņas interese par politiku un vēlēšanām ir apzināta un objektīva. Viņa saprot, ka vēlēšanas ir vistiešākais ceļš un labākā iespēja paust savu politisko gribu.
Ģertrūde stāsta, ka ziņas par notiekošo valstī viņa iegūst, sekojot nacionālajiem medijiem – interneta portālos un televīzijā. Protams, tur reti pievērš uzmanību ziņām no Krāslavas novada. Tas ir saprotams, jo nacionālie mediji primāri interesējas par to, kas ir interesants visiem Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no reģiona. Gertrūde piekrīt, ka centrālo mediju auditorijas no citiem reģioniem varētu maz interesēt tas, kas interesants tieši mūsu novada iedzīvotājiem. Bet vietējo ziņu pietrūkst, un vietējie izdevumi šo problēmu arī pienācīgi nerisina. Tas, ko var atrast vietējos izdevumos, saka Gertrūde, protams, arī ir savā ziņā interesants – ziņas par vietējo skolu dzīvi, sportu, kultūras jaunumiem. Bet, lai cilvēks, kurš cenšas veidot savu nostāju vietējā politikā, nonāktu pie objektīva pašvaldības, tās atbildīgo personu, komiteju un deputātu darbības izvērtējuma, informācijas nav pietiekami.
“Man personīgi trūkst informācijas par darbavietām, par to, kas ir paveikts pilsētas un visa novada labā vai kas ir jādara, kas tiks darīts,” precizē mana sarunu biedre. “Tas ir tas, kā man trūkst. Runājot par visas valsts politiku, pasaules ziņām – to ir pietiekami. To es iegūstu no televīzijas, interneta. Bet to, kas notiek mūsu novadā tagad, šajā laikā, pirms pašvaldību vēlēšanām, ir maz, ļoti maz informācijas. Kas, ar ko konkrēti dodas uz šīm vēlēšanām, ko ievēlētie deputāti ir darījuši pašreizējā pilnvaru termiņā – es personīgi nevaru atrast informāciju.
Ceru, ka pilsētā notiks pirmsvēlēšanu sanāksmes, ceru, ka būs iespējams tikties ar tiem, kuri var personīgi atbildēt uz jautājumiem par svarīgām tēmām. Varu apstiprināt, ka, piemēram, seniori aktīvi apmeklē šādas sanāksmes. Bet, ja deputātu kandidāti ignorē tik acīmredzamu savu vēlētāju vajadzību, viņiem pēc tam nevajadzētu sūdzēties, ka vēlētāji dod priekšroku tiem, kuriem ir ko teikt.”
"Kad es skatos uz nākamajiem deputātu kandidātiem," skaidro Ģertrūde "un bieži dodu priekšroku tiem, kuri politikā nav tikko ienākuši. Jo vismaz kaut kas par viņiem ir zināms, un to ir apstiprinājusi prakse. Diemžēl par partiju rakstīto programmu ir grūti kaut ko konkrētu pateikt. Jo visas partijas raksta skaisti, bet ne visas pēc tam izpilda solīto. Dažreiz izrādās, ka mums piedāvā "kaķi maisā".
Arī iepriekš nezināmam kandidātam varētu būt noderīga viņa personīgā aktivitāte priekšvēlēšanu aģitācijas kampaņā, vēlme tikties ar iedzīvotājiem un atbildēt personīgi. Jau teicu, ka pati cenšos apmeklēt šādas sanāksmes, bet notiek arī informācijas nodošana “no mutes mutē”. Mūsu pilsēta un novads ir salīdzinoši mazs, daudzi cilvēki viens otru pazīst, tie, kuri bijuši uz tikšanos ar deputātu kandidātiem, kaut ko pastāstīs saviem draugiem un tā tālāk. Tas varētu darboties.
Tieši personīgais iespaids par kandidātu, ko var iegūt tikai šādā tikšanās reizē, var atstāt iespaidu uz cilvēkiem, un viņi to atcerēsies paši un arī citiem pateiks. Pat intonācija, runas veids, šādas lietas ir primāri svarīgas.
Man nav vienalga, kurš tieši nonāks dažādos amatos pašvaldībā. Jo es redzu, cik daudz no tā ir atkarīgs.
Seniori, vecāka gadagājuma cilvēki, kuri interesējas par politiku, ir cilvēki ar dzīves pieredzi, spējīgi izvērtēt kandidātu - un šim nolūkam nepietiek ar programmu vai bukletu, vislabāk derētu personīga tikšanās. Kā gan var nopietni apsvērt kandidātu, kurš nav atradis iespēju tikties ar vēlētājiem klātienē? Mēs runājam par vietējām vēlēšanām. Domāju, ka ir svarīgi noorganizēt vairākas sanāksmes dažādās novada vietās. Citādi kandidāts un viņa partija izskatās pēc cilvēkiem, kuri vienkārši sēž un burtiski “min”, vai par viņiem balsos vai nē. Seniorus, kā cilvēkus, kas ir daudz pieredzējuši savā dzīves laikā, nav tik viegli “noķert” ar dažiem izplatītiem trikiem – piemēram, nežēlīgi kritizējot un pat nomelnojot citas partijas kandidātus. Vienkārši kritizēt savus konkurentus, īpaši tos, kuri jau bija pie varas, nepietiek, lai nodrošinātu senioru simpātijas.”
"Pensionāri, seniori parasti tiek uzskatīti par konservatīviem cilvēkiem," apgalvo Ģertrūde, "taču tas nebūt nav tikai nodzīvoto gadu skaita dēļ. Tieši dzīves pieredze liek cilvēkiem līdzsvaroti vērtēt vienu vai otru politiķi. Viņiem nepietiek ar to, ka konkrēts kandidāts saka, ka šī vai tā amatpersona ir slikta. Ieradums kritizēt valdību ne vienmēr ir raksturīgs senioriem, bieži vien ir gluži pretēji. Tāpat seniori nemaz nav noskaņoti ticēt neticamiem solījumiem. Pieredze, ko jau vairākkārt pieminēju, dod senioriem spēju izvērtēt solījumus: "nesoli to, ko nevari izdarīt" ir viņu nostāja. Starp citu, godīgums sarunā ar vēlētājiem, objektivitāte un konkrētība solījumos var nākt par labu arī nepietiekami pazīstamam vai nepietiekami pieredzējušam politiķim. Ja kandidāts ir pārliecinošs, sniedz skaidrus argumentus, demonstrē izpratni par lietas būtību – šāds cilvēks var radīt iespaidu, un, ja vēl nav pieredzes politikā, seniori, pēc Gertrūdes domām, var dot viņam iespēju.”
Aktīvi, iesaistīti vēlētāji, piemēram, Gertrūde, saglabā interesi par politikā notiekošo ne tikai vēlēšanu periodā, bet arī pēc tam. Šādi vēlētāji nekad nebeidz uzraudzīt sava deputāta rīcību un pievērš uzmanību tam, vai viņa solījumi atbilst reālām darbībām. Gertrūde min piemēru ar kādu no partijām, kuras vēlētāja viņa bija daudzus gadus. Taču laika gaitā, kā stāsta Gertrūde, tā sāka pievilt ar savu pasivitāti, vēlmi atslābt, nevis virzīties uz priekšu konkrētu jautājumu risināšanā un jaunu projektu ieviešanā.
“Tā pat nebija snauda, bet, varētu teikt, aktīva ziemas guļa,” saka Gertrūde. “Mani tas noteikti nepievilinās, es jau esmu redzējusi tādu stagnāciju.”
Gertrūdei ir pilnīga pārliecība par pašu vēlēšanu procedūras uzticamību. Tostarp tāpēc, ka viņa neaprobežojās tikai ar balsošanu, bet arī piedalījās vēlēšanu procesā kā brīvprātīgā vēlēšanu novērotāja: “Es biju novērotāja trīs reizes – Krāslavas skolā “Varavīksne”, Skaistā un Dagdā. Un nekad neredzēju nekādas manipulācijas, nekādas. Viss bija godīgi, viss bija izlikts uz galda, saskaitīts un nodots komisijai. Un tikai tad, kad informācija bija nodota komisijai, es aizgāju. Es nekur neredzēju nevienu pārkāpumu.”
Gertrūde mudina tos, kuri tiks ievēlēti Krāslavas novada pašvaldības domē, vairāk domāt par to, lai viņu aktivitātes pēc nonākšanas amatos ir pēc iespējas vairāk zināmas un redzamas novada iedzīvotājiem. Tās ir jāatspoguļo aktīvāk un detalizētāk. Jāizmanto visi kanāli, arī Krāslavas novada laikraksts “Ezerzeme”. Gertrūde uzskata, ka nav pietiekami daudz informācijas par to, kurš par ko ir atbildīgs, par kādu konkrētu uzdevumu, problēmu, kā tā tiek risināta un kāds ir rezultāts.
“Vēlētājam vienmēr ir jāsaņem informācija, laba vai slikta. Kaut kam nepietiek līdzekļu? Labi, labi, mēs pagaidīsim. Nauda parādījās - vai jūs kaut ko izdarījāt? Pašvaldības darbam jābūt caurspīdīgam, jābūt redzamam, jājūt, ka dzīve turpinās, notiek attīstība. Lai ir redzams, ko mēs darām, virzāmies uz priekšu vai, lūk, pagriežamies pa labi vai pa kreisi. Nedrīkst vienkārši sēdēt savā kabinetā, sēdēt un kaut ko vadīt – bez tautas.
Mēs balsojam, mēs gribam zināt, ko dara mūsu deputāti. Ja daži no 15 neko nedara, mēs redzēsim, ka viņi neko nedara. Mēs sagaidām no deputātiem, lai viņi pēc vēlēšanām nepazustu no redzesloka, lai mums, vēlētājiem, būtu skaidrs priekšstats: kur, kurās dienās un stundās šis deputāts ir pieejams, kādus konkrētus jautājumus viņš risina, kas ietilpst viņa atbildības jomā – lai es un citi vēlētāji varētu sazināties ar deputātu personīgi, uzdot jautājumu un zinātu, ka tieši no šī deputāta var saņemt visskaidrāko atbildi. Mēs sagaidām, ka zināsim, ar kādiem konkrētiem jautājumiem deputāts nodarbojas, kā šie jautājumi virzās uz priekšu, kas notiek viņa atbildības jomā, kas palīdz risināt problēmas, kas to kavē. Mēs vēlamies iegūt visaptverošu priekšstatu par vietējās pašvaldības darbību, lai mūsu izvēle būtu pamatota un apzināta. Tikai tad mēs kā vēlētāji varam justies atbildīgi par savu izvēli.”
Gļebs BEĻAJEVS
.JPG)
.jpg)
