Projekti

Projekts “Latgale – Rīga - Latgale” tiek realizēts ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu. Projekta vispārējais mērķis - stiprināt latvisko un latgalisko kultūrtelpu un valstisko apziņu Latgales pierobežā; sekmēt Latgales pierobežas jauniešu iesaistīšanos savas dzimtās vietas, līdz ar to arī reģiona, attīstībā un popularizēšanā; stiprināt no Latgales aizbraukušo jauniešu saikni ar dzimto vietu.

Tā mērķauditorija ir Latgales pierobežā dzīvojošie jaunieši. Viens no projekta uzdevumiem ir izveidot rakstu ciklu “Latgale - Rīga - Latgale”, kas atspoguļo jauniešu saikni ar dzimto vietu, viņu ieguldījumu visas Latvijas attīstībā, izvirzot šos jauniešus kā pozitīvo piemēru citiem. Rakstu cikls sastāv no astoņiem rakstiem ar fotogrāfijām. 

  • Uz Jazinkas ezera notika noslēdzošās zemledus makšķerēšanas sacensības

    Zemledus makšķerēšanas sezonas noslēgums Krāslavas novada Grāveru pagastā noritēja gleznainajā Jazinkas ezera krastā un bija pavasara elpas apdvests. Sestdienas rītā šeit pulcējās ziemas makšķerēšanas cienītāji, lai cienīgi noslēgtu sezonu, apkopotu rezultātus un vienkārši pavadītu laiku domubiedru kompānijā. Pasākumu organizēja Vadims Skorodihins, pateicoties kuram zemledus makšķerēšanas svētki dalībniekiem atstāja tikai pašus siltākos iespaidus.

    Lasīt
  • Elfrīda un Jāzeps Igauņi

    Dagdā godināja novada Zelta pārus

    Dagdas Kultūras centra zālē šajā vakarā valdīja īpaša atmosfēra - silta, gandrīz ģimeniska. Šeit pulcējās cilvēki, kuriem mīlestība nav tikai skaists vārds, bet gan visas dzīves darbs. Iemesls bija patiesi zeltains: tika godināti laulātie pāri, kuri kopā nodzīvojuši pusgadsimtu. Svētku programmu rotāja Jura Ostrovska un Jāņa Paukštello koncerts “Latgaliski ar Jaunpiebalgas akcentu”, kas skatītājiem dāvāja daudz mūzikas, smaidu un siltu atmiņu.

    Lasīt
  • Aulejis stuosti. Stuosts par volūdu

    Storptautyskuo dzymtuos volūdys dīna teik svieteita kotru godu 21. februarī. Itū tradiceju 1999. godā īsuoce Apvīnuotūs Naceju Izgleiteibys, zynuotnis i kulturys organizaceja aba UNESCO. Dzymtuos volūdys pīminis dīna tyka izveiduota ar mierki veicynuot i paruodeit volūdu daudzveideibu, partū ka daudzys nu pasauļa mozūs volūdu ir apdraudātys i var izgaist. Pasaulī ir vaira nakai 7000 vysaidu volūdu. Leluokuo daļa (ap 96%) itūs volūdu ir mozuokumtauteibu volūdys, kuruos runoj mozuok nakai miļjons cylvāku, i tikai 400 volūduos ir vaira nakai vīns miļjons runuotuoju. Latvīšu volūda ir dzymtuo volūda 1,5 miļjonim cylvāku pasaulī, nu tūs ap 1,15 miļjonim dzeivoj Latvejā. Latvīšu volūdu kai ūtrū volūdu zyna i lītoj apmāram 500 000 cylvāku. UNESCO Sorkonajā apdraudātūs volūdu gruomotā ir īkļauta Latvejis pirmīdzeivuotuoju lībīšu volūda. 2013. godā aizguoja myužeibā pādejuo ituos volūdys lītuotuoja, kurai tei beja dzymtuo volūda.

    Lasīt
  • Svarīgi nebaidīties un sākt - lauksaimnieks, ekonomists un alus darītājs no Indras pierobežā - par zemi, riskiem un Latgales nākotni

    Indras pagastā, Krāslavas novadā, lauksaimniecība un uzņēmējdarbība jau sen vairs nav tikai profesija – šeit tā ir iespēja palikt, izdzīvot un attīstīties. Zemnieku saimniecības “Nagliņas” īpašnieks Andžejs Petkevičs - ekonomists pēc izglītības, lauksaimnieks pēc pieredzes un alus darītājs pēc paša izvēles - ar savu piemēru rāda, ka arī pierobežā var plānot nākotni, uzsākt jaunus projektus un nebaidīties eksperimentēt. Mēs runājām par darbu uz zemes, valsts atbalstu, attiecībām ar pašvaldību, drošību pierobežā un par to, kāpēc aizbraukšana nav vienīgā iespēja.

    Lasīt
  • Izvaltā notika pasākums, kas veltīts barikāžu laika gadadienai

    Pagājušajā piektdienā Izvaltā notika piemiņas pasākums, kas bija veltīts Rīgas barikāžu 35. gadadienai - 1991. gada janvāra notikumiem, kuri kļuva par izšķirošu brīdi Latvijas cīņā par neatkarības atjaunošanu. Šī tikšanās vienoja dažādas paaudzes un atgādināja: brīvības vēsture tiek veidota ne tikai galvaspilsētā, bet arī cilvēku sirdīs visā valstī.

    Lasīt
  • Pateiceibys koncerta dalinīki

    Aulejis stuosti. Stuosts par laimi

    Laimi bīži viņ meklejam lelūs nūtykumūs, skaļūs vuordūs, grandiozūs nūdūmūs, bet, atsaverūt iz paguojušū godu, palīk skaidrys, ka tei vysbīžuok dzeivoj ikdīniškajā, klusajūs dorbūs i cylvāku pastuoviešonā sovā vydā sūpluok. Laime ir sajiutuos, kas rūnās, kod mes redzim sova dorba augļus, kod kūpeigi paveiktais styprynoj myusu pīdareibys apziņu i ļaun nūticēt, ka mes īmam pareizā vierzīnī.

    Lasīt