• Kosido Madrides gaumē: trīs ēdieni vienā katliņā

    Spāņu vārds cocido tulkojumā nozīmē pagatavots. Pirms simt piecdesmit gadiem šis bija zemnieku ēdiens un pārāk prasts pat parastajiem pilsētniekiem, nemaz nerunājot par aristokrātiem. Produkti tajā bija vienkārši un nebūt ne izsmalcināti, bet sāta sajūta nekad nav bijusi īpaši svarīga dižciltīgajiem ēdājiem, kuri deva priekšroku izsmalcinātai garšu kombinācijai. Mūsdienās kosido ir viens no spāņu nacionālās virtuves galvenajiem ēdieniem, kas sastopams visās Spānijas provincēs, un galvaspilsētas viruma versija ir vienīgā ēdienkartē vismaz divos Madrides restorānos. Kādreiz ikdienišķākais zemnieku ēdiens ir kļuvis par izsmalcinātu, oriģinālu svētku ēdienu...

    Lasīt
  • Latgales SEZ – nozīmīgs un stabils balsts uzņēmumu attīstībai

    Radot priekšnosacījumus investīciju veicināšanai, ražošanas modernizācijai un jaunu darba vietu radīšanai, Latgales reģionā jau septīto gadu darbojas Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ). Latgales SEZ teritorijā strādājošie uzņēmēji kopš 2017. gada ir noslēguši 62 investīciju līgumus par vairāk nekā 67,7 milj. eiro ieguldījumu veikšanu. Šī nauda tiek virzīta uzņēmumu, tātad arī Latgales, attīstībai.

    Lasīt
  • Fabada: slavenība no Astūrijas

    Runājot par zupām, kuras gatavo Spānijā, pirmā lieta, kas nāk prātā, ir gaspačo, tomātu vasaras zupa. Taču daudzveidīgajā un daudzpusīgajā spāņu virtuvē nevar būt tikai viena zupa! Protams, ka nevar! Ir daudz dažādu pirmo ēdienu, kas ir zināmi ne tikai “no Seviļas līdz Grenādai”, bet arī tālu aiz Spānijas robežām. Piemēram, Astūrijā slavenākais ēdiens ir tieši zupa. Par to arī būs šis stāsts.

    Lasīt
  • Migas: lai ne kripatiņa netiek izniekota!

    Spānija aizņem 75% no Ibērijas pussalas. Klimats šeit ir diezgan silts, dažreiz karsts. Ir daudz klimatisko zonu, tostarp piekrastes zonas, sausas stepes un augstu kalnu apgabali. Tajā pašā laikā augsne šeit ir diezgan nabadzīga, tāpēc raža nekad nav bijusi augsta. Nav precīzi zināms, kā pussalas pamatiedzīvotāji ēda pirms romiešu ierašanās šajās teritorijās. Vienīgais produkts, ko romieši pārņēma no ibēriešiem, bija melnās cūku šķirnes žāvēts cūkas stilbiņš. Kas tagad ir pazīstams visā pasaulē kā “Ibérico jamon”.

    Lasīt
  • Kalsots: cepti sīpoli un jautri svētki

    Spānija ir īpaša valsts ar īpašu kultūru. Sāksim ar to, ka kulinārijas tradīcijas šajās vietās ir jau no Romas impērijas laikiem, kad ibēriešiem – Pireneju jeb Ibērijas pussalas pamatiedzīvotājiem – pateicoties iespaidīgajam attālumam no Romas, izdevās saglabāt savu kultūru un tradīcijas, izvairīties no svešas ietekmes. Arābu tradīciju spēcīgā ietekme - Pireneji ilgu laiku bija kalifāta sastāvā - joprojām jūtama ne tikai kulinārijā, bet arī citās spāņu kultūras un mākslas nozarēs. Jēdziens “spāņi” ir ļoti nosacīts, jo katrā vēsturiskajā apgabalā tradīcijām, paražām un pasaules uzskatiem ir sava identitāte un unikalitāte. Mēs sākam spāņu virtuves mēnesi ar ēdienu, kas nav ne sens, ne tradicionāls visai valstij. Taču tieši šis vienkāršais un neizsmalcinātais ēdiens iedvesmoja katalāņus sarīkot vairākus jautrus festivālus, kas veltīti ceptiem sīpoliem ar pikantu mērci. Tātad, esam Katalonijā...

    Lasīt
  • Kumpir: kā tas kļuva par turku ēdienu

    Tiklīdz kaut kur izskan vārds “fast food”, lielākā daļa no mums sarauc degunu un skeptiski novērtē šāda ēdiena kvalitāti. Lieta tāda, ka acu priekšā uzreiz parādās tēls ar visuresošām ātrās ēdināšanas iestādēm, kuras pompozi dēvē par “ātrās apkalpošanas restorāniem”. Bet patiesībā “ātrā ēdināšana” ir ātra uzkoda vai “ielas ēdiens”. Pats termins parādījās ilgi pirms parādījās burgeri vai frī kartupeļi. Ielu ēdiens ir bijis populārs visās lielākajās pilsētās kopš seniem laikiem. Tēbas Senajā Ēģiptē, šumeru Babilonija, mirdzošās Atēnas, lieliskā Roma – ielas ēdiens bija visur. Visos ātri pagatavojamos ēdienos galvenais ir sātīgums un vienkāršība. Pēdējais attiecas uz ēdiena sastāvu un lietošanas ērtumu ceļā. Kad turki ieņēma Konstantinopoli, tur jau bija izveidojusies ātrās ēdināšanas kultūra, kurai bija tradīcijas un noteikumi. Turki tam pievienoja savus ēdienus, savu gaumi, savas tradīcijas. Taču līdz kartupeļu parādīšanās bija vēl tālu. Bet šodien es stāstīšu par kumpiru, populārāko turku uzkodu – tie ir cepti lieli kartupeļi, kas pildīti ar... jebko.

    Lasīt
  • Latgales speciālā ekonomiskā zona – veiksmes atslēga uzņēmējdarbībai

    Aicinām iepazīt Latgali kā iespējamo reģionu jūsu biznesa izaugsmes paplašināšanai un jaunu iespēju akumulēšanai. Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ) ir risinājums, lai ikviens uzņēmējs varētu izmantot mūsdienu ekonomikas priekšrocības un plānotie uzņēmuma izaugsmes procesi norisinātos maksimāli īsākos termiņos, ar iespējami efektīvāku valsts un pašvaldību atbalstu. Mēs piedāvājam izmantot jūsu biznesa attīstībai Latgales unikālo kodu: strauji pieaugošo jauno cilvēku skaitu, kas iegūst augstāko izglītību; tehnisko un augsto tehnoloģiju jomas speciālistu īpatsvaru aktīvā darbaspēka vidū; sabalansēto un labi integrēto transporta infrastruktūras tīklu; dzelzceļa satiksmes pieejamību un ātrgaitas optisko internetu. Tas nodrošinās auglīgu vidi plaša spektra uzņēmējdarbības izvietošanai, attīstībai un ražošanas bāzes izveidei.

    Lasīt
  • Lahmadžun: turku pica no senās Babilonas

    Šodien runa būs par vienu no senākajiem ēdieniem, kas līdz mūsdienām ir saglabājies gandrīz nemainīgs. Tas ir tikpat sens kā pati maize, bet maizes izcelsme ir jāmeklē Mezopotāmijā, Divupē, Babilonā jeb Bābelē. Pirms aptuveni pieciem tūkstošiem gadu kviešu virums – ēdiens vergiem – pārtapa par senāko maizes versiju jeb lavašu, kā mēs mēdzām dēvēt šos plānos plāceņus, kuros ietin dažādus pildījumus. Viruma pārtapšana plācenī, visticamāk, notika nejauši. Praktiski visās vēstures mācību grāmatās leģenda par maizes izcelsmi ir aptuveni vienāda un, kā parasti, ne pārāk pārliecinoša. Kāds babiloniešu vergs sev vārīja parastu virumu no saberztiem graudiem. Bet šī procesa vidū īpašnieks pasauca vergu veikt kādu steidzamu darbu. Noņēmis pusgatavu sautējumu no uguns, vergs steidzās paveikt uzdoto darbu. Darbs ievilkās un, kad nelaimīgais vīrietis atgriezās, viņš atklāja, ka viņa vakariņas ir saskābušas. Nokaitināts par šo apstākli, viņš izlēja saskābušo virumu uz pavarda karstajiem akmeņiem. Virums tika izcepts... Un tālāk viss ir acīmredzams: izsalkušais vergs nolēma, ka labāk apēst izceptos viruma atlikumus, nekā palikt pilnīgi izsalkušam. Lieki piebilst, ka viņam iepatikās ierastā ēdiena jaunā versija, un nākamreiz vergs mēģināja atkārtot to pašu procedūru, lai pagatavotu pasaulē pirmo plāceni. Tā pasaule iepazina maizi.

    Lasīt