Noderīgi

  • Kumpir: kā tas kas kļuva par turku ēdienu

    Tiklīdz kaut kur izskan vārds “fast food”, lielākā daļa no mums sarauc degunu un skeptiski novērtē šāda ēdiena kvalitāti. Lieta tāda, ka acu priekšā uzreiz parādās tēls ar visuresošām ātrās ēdināšanas iestādēm, kuras pompozi dēvē par “ātrās apkalpošanas restorāniem”. Bet patiesībā “ātrā ēdināšana” ir ātra uzkoda vai “ielas ēdiens”. Pats termins parādījās ilgi pirms parādījās burgeri vai frī kartupeļi. Ielu ēdiens ir bijis populārs visās lielākajās pilsētās kopš seniem laikiem. Tēbas Senajā Ēģiptē, šumeru Babilonija, mirdzošās Atēnas, lieliskā Roma – ielas ēdiens bija visur. Visos ātri pagatavojamos ēdienos galvenais ir sātīgums un vienkāršība. Pēdējais attiecas uz ēdiena sastāvu un lietošanas ērtumu ceļā. Kad turki ieņēma Konstantinopoli, tur jau bija izveidojusies ātrās ēdināšanas kultūra, kurai bija tradīcijas un noteikumi. Turki tam pievienoja savus ēdienus, savu gaumi, savas tradīcijas. Taču līdz kartupeļu parādīšanās bija vēl tālu. Bet šodien es stāstīšu par kumpiru, populārāko turku uzkodu – tie ir cepti lieli kartupeļi, kas pildīti ar... jebko.

    Lasīt

  • Latgales speciālā ekonomiskā zona – veiksmes atslēga uzņēmējdarbībai

    Aicinām iepazīt Latgali kā iespējamo reģionu jūsu biznesa izaugsmes paplašināšanai un jaunu iespēju akumulēšanai. Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ) ir risinājums, lai ikviens uzņēmējs varētu izmantot mūsdienu ekonomikas priekšrocības un plānotie uzņēmuma izaugsmes procesi norisinātos maksimāli īsākos termiņos, ar iespējami efektīvāku valsts un pašvaldību atbalstu. Mēs piedāvājam izmantot jūsu biznesa attīstībai Latgales unikālo kodu: strauji pieaugošo jauno cilvēku skaitu, kas iegūst augstāko izglītību; tehnisko un augsto tehnoloģiju jomas speciālistu īpatsvaru aktīvā darbaspēka vidū; sabalansēto un labi integrēto transporta infrastruktūras tīklu; dzelzceļa satiksmes pieejamību un ātrgaitas optisko internetu. Tas nodrošinās auglīgu vidi plaša spektra uzņēmējdarbības izvietošanai, attīstībai un ražošanas bāzes izveidei.

    Lasīt

  • Lahmadžun: turku pica no senās Babilonas

    Šodien runa būs par vienu no senākajiem ēdieniem, kas līdz mūsdienām ir saglabājies gandrīz nemainīgs. Tas ir tikpat sens kā pati maize, bet maizes izcelsme ir jāmeklē Mezopotāmijā, Divupē, Babilonā jeb Bābelē. Pirms aptuveni pieciem tūkstošiem gadu kviešu virums – ēdiens vergiem – pārtapa par senāko maizes versiju jeb lavašu, kā mēs mēdzām dēvēt šos plānos plāceņus, kuros ietin dažādus pildījumus. Viruma pārtapšana plācenī, visticamāk, notika nejauši. Praktiski visās vēstures mācību grāmatās leģenda par maizes izcelsmi ir aptuveni vienāda un, kā parasti, ne pārāk pārliecinoša. Kāds babiloniešu vergs sev vārīja parastu virumu no saberztiem graudiem. Bet šī procesa vidū īpašnieks pasauca vergu veikt kādu steidzamu darbu. Noņēmis pusgatavu sautējumu no uguns, vergs steidzās paveikt uzdoto darbu. Darbs ievilkās un, kad nelaimīgais vīrietis atgriezās, viņš atklāja, ka viņa vakariņas ir saskābušas. Nokaitināts par šo apstākli, viņš izlēja saskābušo virumu uz pavarda karstajiem akmeņiem. Virums tika izcepts... Un tālāk viss ir acīmredzams: izsalkušais vergs nolēma, ka labāk apēst izceptos viruma atlikumus, nekā palikt pilnīgi izsalkušam. Lieki piebilst, ka viņam iepatikās ierastā ēdiena jaunā versija, un nākamreiz vergs mēģināja atkārtot to pašu procedūru, lai pagatavotu pasaulē pirmo plāceni. Tā pasaule iepazina maizi.

    Lasīt

  • Beiran čorbasi: zupa pret visām slimībām

    Turcija ir tikai neliela daļa no kādreiz plašās Osmaņu impērijas, un šīs valsts virtuve ir absorbējusi pusi pasaules tradīcijas. Absorbēja, apstrādāja, saglabāja un modernizēja. Turciju uzskatīt par siltu zemi ir nenoliedzams stereotips. Mūsuprāt, šī ir kūrorta valsts ar sniegbaltām pludmalēm, milzīgām viesnīcām un iemīļoto "viss iekļauts" sistēmu. Kāds izmanto iespēju apmeklēt antīko laiku apskates vietas, bet lielākā daļa aprobežojas ar pludmales priekiem un pirts procedūrām (hammam). Patiesībā Turcija ir valsts ar daudzām klimatiskajām zonām, lielākā daļa no tām ir ļoti tālu no kūrortu priekiem, un dažas ir pat skarbas, it īpaši ziemā.

    Lasīt

  • Gozleme: turku brokastis vai ātrās uzkodas

    Pati pirmā maize uz mūsu planētas bija šķidra, to gatavoja Senajā Ēģiptē. Tieši tur arī radās ideja cept šķidro maizi un pagatavot plāceņus. Tradīcija ātri izplatījās visā pasaulē, civilizētajā pasaulē, kas tajos tālajos laikos ietvēra Tuvo Austrumu, Ziemeļāfrikas un Tālo Austrumu valstis. Mūsdienu Turcija ir daļa no lielākās mūsu pasaules impērijas - Osmaņu impērijas. Plāceņi šeit ir vienkāršākais un pieejamākais maizes veids. Bet gozleme - plācenis ar pildījumu – ilgu laiku tika uzskatīts par zemnieku, laucinieku ēdienu un par pārāk vienkāršu, lai to pasniegtu pilsētniekiem, nemaz nerunājot par to, ka gozleme tiktu gatavota sultāna galma virtuvē.

    Lasīt

  • Poļu klimpas ar senu vēsturi - Pyzy

    Neviens nešaubās, ka daudzas šī vienkāršā un populārā ēdiena variācijas ir viegli attiecināmas uz poļu, mūsu netālo kaimiņu, kulinārijas tradīcijām. Bet patiesībā viss nav tik vienkārši. Sāksim ar to, ka burjati līdzīgu ēdienu sauc par “pozy”. Polija un Burjatija ir valstis, kas atrodas dažādās mūsu planētas pusēs, kas tām var būt kopīgs? Un tomēr tas tā ir...

    Lasīt

  • Mazurek – poļu Lieldienu kūka ar austrumniecisku garšu

    Mazovija ir vēsturisks reģions Polijas centrā. No turienes pie mums atnāca mazurka, mazoviešu marinētie gurķi, maigākās gaļas pastētes un kūka, gardākā visā pasaulē (vismaz paši poļi tā domā). Konditorejas māksla Polijā sāka strauji attīstīties jau 17. gadsimtā, kad Varšavā tika atvērta pati pirmā kafejnīca. Pēc pusgadsimta to jau bija vairāk nekā piecdesmit, un trīsdesmit gadus vēlāk bija grūti iedomāties Polijas Karalistes teritorijā apdzīvotu vietu, kurā nebūtu vismaz nelielas kafejnīcas, kas piedāvā neticamus gardumus, kas pilnīgāk atklāj kafijas garšu un aromātu.. .

    Lasīt

  • Prakes – kāpostu tīteņi un piparkūkas

    Ebreju virtuvē daudzi ēdieni ir saistīti ar reliģiskajām tradīcijām un tiek pasniegti noteiktos svētkos. Šodien parunāsim par Prakes - kāpostu tīteņiem ar gaļu, kas Šavuot svētkos rotā vakariņu galdu. Senatnē Šavuot bija ražas svētki, kad uz templi tika atnests “pirmais kviešu kūlis”, lai to ziedotu Dievam, pateicībā par ražu un cerot uz sātīgu un cienīgu dzīvi. Svētki notiek pašā ražas novākšanas sākumā.

    Lasīt

Dienas foto

Kalendārs

 

 
P
O
T
C
P
P
Sv

Projekti

Konkursi

Vārda dienas

  • Andrejs, Andrievs, Andris

Partneri

  • Latvijas Reitingi

Par Ezerzeme

Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]

Laikraksts "Ezerzeme"

Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija

Tālrunis & Fakss

Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465

Sekojiet mums

Jaunākās ziņas

Jaunākās galerijas

Uz augšu
2006 - 2023 © www.ezerzeme.lv
Jebkuru "Ezerzemes" materiālu pārpublicēšana bez rakstiskas atļaujas aizliegta.