Noderīgi

  • Dilles: no mīlestības pušķiem uz pusdienu galdu

    Daba rūpējās par cilvēku. Tā karstajos avotos izšķīdināja derīgos sāļus, attīrīja avotu ūdeņus no kaitīgiem piemaisījumiem un piesātināja ar lietderīgajiem. Tūkstošiem ārstniecības augu sugu bija jāpalīdz cilvēkam tikt galā ar visām iespējamām infekcijām un veselības problēmām. Prāts - lielākā dāvana no visām, ko cilvēki ir saņēmuši - bieži vien netiek izmantots paredzētajam mērķim, bet tas tā ir noticis un neko nevar darīt. No galvenajiem derīgajiem augiem, ko cilvēki izmanto pārtikā, izceļas līderu trīsvienība: pētersīļi, koriandrs un dilles. Dilles izceļas pat uz šīs zeltainās (vai drīzāk zaļās) trīsvienības fona. Šķiet, ka šis augs ir radīts, lai pārkāptu visus noteikumus cilvēku veselības labā.

    Lasīt

  • Medus - gardumam 50 miljonu gadu

    Zinātnieki uzskata, ka savvaļas bites uz mūsu planētas parādījās pirms 50 miljoniem gadu, kas nozīmē, ka medus vēsture vairākus desmitus reižu pārsniedz cilvēces vēsturi. Medu bites gatavoja tikai un vienīgi sev, taču visi apkārtējie visiem spēkiem centās to viņām atņemt, tāpēc nācās to vākt daudz vairāk, nekā bija nepieciešams, lai spiets izdzīvotu. Saldo gardumu kāroja daudzi dzīvnieki. Par medu ar bitēm cīnījās arī cilvēkveidīgie pērtiķi...

    Lasīt

  • Rutki – garša un ieguvums no Senās Ēģiptes līdz mūsdienām

    Jaungada brīvdienas ir pagājušas, palikušas pagātnē, ja vien, protams, neskaita problēmas, kuras palikušas pēc tām. Es domāju gremošanas traucējumus, pārēšanās sekas un varbūt pat hroniska gastrīta saasināšanos. Laiks parunāt par šodien tik nepelnīti aizmirstajiem un nenovērtētajiem rutkiem. Protams, nevar nepažēloties par to, ka nebūt ne katrā lielveikalā var atrast rutkus, kas ir vistuvākais redīsa un ķīniešu baltā redīsa (daikona) radinieks. Par laimi, daudzi to joprojām audzē, zinot par visām tā noderīgajām īpašībām un izcilo garšu. Rutkus ēda jau senajā Ēģiptē. To var teikt ar pārliecību, jo šīs sakņu kultūras attēls ir atrodams daudzu faraonu kapeņu gleznās. Teikšu pat vairāk: viņi ēda ne tikai pašu rutku, bet arī tā lapas. No lapām tika izspiesta smaržīga augu eļļa, kas arī bija noderīga veselībai. Ēģiptē rutkus pārsvarā ēda neapstrādātus, tos iekļāva piramīdu celtnieku uzturā, aristokrāti tos visbiežāk izmantoja kā zāles. Bet Grieķijā jau tika gatavots vairāk nekā ducis ēdienu, tika audzētas vairākas šīs asās, smaržīgās un aromātiskās sakņu kultūras šķirnes.

    Lasīt

  • Napoleons - torte un romantisks stāsts par imperatoru

    Kārtainās mīklas izstrādājumi ir itāļu izgudrojums. Turklāt tas ir sens izgudrojums. Gardie konditorejas izstrādājumi iepatikās daudzām Vecās pasaules tautām, tie ātri izplatījās pa visu kontinentu un līdz 16.gadsimtam vairs nebija neviena nostūra, kur nebūtu nogaršojuši "karalisko pīrāgu", kārtainās mīklas ievārījuma kūku trijstūrīšu formā. Šādā formā delikatese pastāvēja līdz 19. gadsimta sākumam. Un tad parādījās "Napoleons", apvīts ar leģendām un anekdotēm.

    Lasīt

  • Profitroļi (Vēja kūkas) - jauks nieciņš ar kulinārijas vēsturi

    Bērnībā, pērkot slavenās Vēja kūkas ar biezpiena krēmu, kas saucās "Vecrīga", mēs pat iedomāties nevarējām, ka pērkam īstus profitroļus, kaut arī nedaudz pārveidotus - īstiem "nieciņiem" nevajadzētu būt lielākiem par četriem centimetriem diametrā. Bet tās jau ir detaļas. Pagājušā gadsimta 80.gados Ļeņingradā, saņēmuši stipendiju, skrējām uz visparastāko iestādi bez nosaukuma, kas tolaik bija retums. Zem izkārtnes "Kafejnīca Nr. 95" vienā no namiem, kas atradās blakus kinoteātrim "Čapajevs", pasniedza sēnes "Tolstoja gaumē" un "profitroļus" - ēdienus no tālas pagātnes, brīnumainā kārtā saglabājot to nosaukumus. Sēnes tika pasniegtas sīkās metāla formiņās, tās vēl nebija atgriezušas savu īsto nosaukumu - žuljēns, bet profitroļi bija īsti, pildīti ar ceptām smadzenēm. Šis krāšņums bija lēts, bet tas bija ļoti garšīgs. Mūsdienās profitroļus ar balto vai šokolādes krēmu var nopirkt gandrīz visur. Ar sāļo pildījumu - var pasūtīt, piemēram, mūsu pilsētas kafejnīcā "Karamele". Tur gatavo pārsteidzošas mazas maizītes, kas pildītas ar kūpinātu vistu un žāvētām plūmēm. Vienkārši pasaka! Bet tagad parunāsim par šī deserta vai uzkodas vēsturi.

    Lasīt

  • Burkānu imberlahs - bērnu laime

    Šim saldumam nav spilgtas vēstures. To neizgudroja karaļi, viņi to nekad nav garšojuši. Neviens no karavadoņiem par šo gardumu nerakstīja savos memuāros, un vispār par to nav ne leģendu, ne pasaku. Neviens pat nepateiks, kad šis ēdiens ir dzimis un kurš bijis šī deserta autors. Informācijas vispār nav. Bet ir personiskas atmiņas, kas ir cieši saistītas ar šīm konfektēm, ar bērnību un ar brīnišķīgu ģimeni.

    Lasīt

  • Ruma Baba - iecienīts gardums vai rūpējieties par saviem zobiem!

    Pirmo reizi šo saldo brīnumu redzēju Ļeņingradā 1987. gadā. Pirms tam par to nebiju pat dzirdējis, bet te - jebkurā konditorejā! Padomju stila Ruma Baba, protams, nav salīdzināma ar poļu, franču un itāļu konditoru darbiem, taču manai nepieredzējušajai gaumei tā bija absolūti pārsteidzoša. Rumu Babu pirmo reizi nogaršoja Polijas karalis Staņislavs Leščinskis 18. gadsimta sākumā. Kā parasti, pateicoties neparedzētam gadījumam.

    Lasīt

  • Mārrutki: 35 gadsimtus veselības sardzē

    Visā pasaulē mārrutkus uzskata par tipisku krievu garšvielu, kas jebkuram gaļas vai zivju ēdienam piešķir tādu kā "austrumslāvu" kolorītu. Tas ir, ja neņem vērā japāņu vai korejiešu tradīcijas, izmantot savu, zaļo un spēcīgo sakni, kas tradicionālajiem austrumu ēdieniem piešķir īpašu šiku un asumu. Bet atstāsim mierā Tālos Austrumus un pievērsīsimies Vecās pasaules tradīcijām.

    Lasīt

  • Hinkali - Gruzijas noslēpums

    Vienosimies uzreiz, neskatoties uz ārējo un iekšējo līdzību, hinkali nav nekāda sakara ar pelmeņiem. Kaut vai tāpēc, ka tos gatavo pēc īpašas receptes, sarežģītas un daudzpakāpju. Gatavošanas process ir tik sarežģīts, ka ne katra saimniece uzņemsies gatavot šo ēdienu savai ģimenei. Bet, ja viņa zina, kā pagatavot hinkali, viņa kļūst par slavenību savā pilsētā, kvartālā, ciematā. Droši vien, šis ir visnoslēpumainākais gruzīnu virtuves ēdiens, simboliskākais un sarežģītākais.

    Lasīt

  • Požarska kotletes - karalisks gardums un sapiņķerēts stāsts

    Šis kulinārijas šedevrs tika cildināts dzejas pantos, aprakstīts ceļojumu piezīmēs, tam par godu tika publicētas odas žurnālos. Ēdiens kļuva par sensāciju tajā tālajā laikā, kad Krievijas impērijā vēl nebija dzelzceļa, un ceļš no Sanktpēterburgas uz Maskavu ilga piecas dienas. Droši vien nav ēdiena, kas būtu apvīts tik daudzām leģendām un izpelnījies tādu vēsturnieku interesi. Požarska kotletes joprojām ir aktuālas, katru gadu Toržokā notiek festivāls, kas pulcē labākos šefpavārus no visas Krievijas. Tas viss, lai izprastu galvenos vēsturiskā ēdiena noslēpumus, par kuriem reiz krodziniekam Požarskim tika piešķirts tituls "Viņa Imperatoriskās Majestātes galma piegādātājs".

    Lasīt

Dienas foto

Kalendārs

 

 
P
O
T
C
P
P
Sv

Projekti

Konkursi

Vārda dienas

  • Ildze, Ilze, Izolde

Partneri

  • Latvijas Reitingi

Par Ezerzeme

Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]

Laikraksts "Ezerzeme"

Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija

Tālrunis & Fakss

Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465

Sekojiet mums

Jaunākās ziņas

Jaunākās galerijas

Uz augšu
2006 - 2022 © www.ezerzeme.lv
Jebkuru "Ezerzemes" materiālu pārpublicēšana bez rakstiskas atļaujas aizliegta.