• Pārsteigt ar Latgali un Krāslavu

    “Laipni lūdzam aizkulisēs” - ar šiem vārdiem tieku aicināta no pagalma ienākt atjaunotā staļļa telpās, kur tuvākajā laikā tiks atvērta ģimenes kafejnīca “Fon Bubert”. Skatienu uzreiz piesaista stilizētā krāsns-kamīns, kas krasi pārvērtusies un kļuvusi par vēsturiskās telpas centrālo rotājumu.

    Lasīt
  • Atvadas no vasaras “Mežābeļu” dravā

    Šajās dienās Latgales biškopji apkopo aizvadītās vasaras rezultātus - novērtē šosezon saražotā medus sortimentu, daudzumu un kvalitāti. Daudzi rīko atsevišķus svētkus – vasaru pavada draugu kompānijā, aicinot izvērtēt cilvēku un kukaiņu kopdarba rezultātu.

    Lasīt
  • Sveicieni no Gruzijas!

    Ar Guntaru Šultu iepazinos darbojoties tūrisma projektā “Latgales Tematiskie ciemi”, pirms vairāk nekā desmit gadiem. Nu jau labu laiku Guntars dzīvo Gruzijā, kur nodarbojas ar kalnu, medicīnas un medību tūrismu. Vēl ir arī otrais bizness. “Mums ir gaļas pārstrāde, kur kūpinām produkciju pēc Latvijas tradicionālajām receptēm!” ieintriģē Guntars. Šo tēmu paturu prātā, bet šoreiz Guntars stāsta par to, kā tiek gatavoti autentiski hinkaļi:

    Lasīt
  • Mūsu likteņpilsēta

    Teiciens “Makšķernieks pa gabalu redz makšķernieku” pilnībā attiecas arī uz fotogrāfiem. Cilvēkus ar fotoaparātiem rokās gluži kā ar magnētu piesaista vienu pie otra. Iepazīšanās notiek zibenīgi, pietiek vien nosaukt vārdu. Tas notiek pastāvīgi: kopīgu interešu iespaidā pat pilnīgi nejaušam sarunbiedram ar neparastu vieglumu tiek atklāti personīgā drošuma noslēpumi. Vārdu sakot – fotogrāfu brālība.

    Lasīt
  • Aleksandra piedzīvojumi turpinās. 13. turpinājums

    Vēlreiz Nīderlande Ar Anastasiju mēs ātri atradām kopīgu valodu. Viņa diezgan labi runāja angliski, taču viņas sapnis bija iemācīties nīderlandiešu valodu un uzsākt jaunu dzīvi šeit. Ceļš līdz darbam bija pietiekami garš, lai aprunātos. Painteresējos, kur viņa strādājusi agrāk. Izrādījās, ka Anastasija strādāja par deju skolotāju un bija ieguvusi šai jomā augstāko izglītību. Protams, biju pārsteigts, jo aiziet no darba, kurš viņai tik tiešām patika un par kuru viņa stāstīja ar acīmredzamu entuziasmu, uz darbu siltumnīcā, karstumā, bez karjeras perspektīvas?

    Lasīt
  • Laimīgā loze jeb pacienta grēksūdze

    Rit otrā marta nedēļa, bet aiz loga ziema. Ne tikai daba ir sadumpojusies, viss šajā pasaulē sajucis, pat uzskati par labo un ļauno. Un kā sods no augšas – trešā pasaules kara ēna jau elpo pakausī. Cilvēces vēsturē ir bijuši sliktāki laiki, bet ne tik zemiski. Vecums pienācis nemanot. Lūk, jau otrs ģimenes ārsts manā mūžā, ar kuru garāmejot tiekos reizi piecos gados, mani rāj par nolaidību pret savu veselību. Pirmais reiz pārliecināja, ka pienācis laiks paņemt kaut nelielu pauzīti, un pierunāja doties uz sanatoriju. Tas lieliski palīdzēja, atvērās otrā elpa, un ne man vienam. Pēc publicētajām piezīmēm par sanatoriju, noticot autoram, ne viens vien veica veselības maršrutu uz Ļepeļu. Nesen pazīstama lasītāja vārdā Ģertrūde izteica pateicību par ieteikumu. Veselības tūrisms kaimiņvalstīs ir vilinošs un uzrunājošs, tas priecē.

    Lasīt
  • Pārvērtību maģija

    Ar apburošo Aiju – dejojošu, dziedošu vai spilgtu aktrisi amatierteātrī, vienmēr izstarojošu nenogurdināmu radošuma enerģiju, esmu pazīstams jau sen, pat ļoti. Tā arī nobrieda profesionāla vēlme iepazīties tuvāk, bet kaut kā mūsu ceļi un takas nekrustojās. Šī iespēja radās pavisam nesen – pēc pateicības koncerta Dagdas vidusskolas mājīgajās telpās.

    Lasīt