Krāslavas Kultūras namā notikušajā tikšanās reizē Aizsardzības ministrijas amatpersonas un pašvaldības pārstāvji iedzīvotājiem skaidroja, kā Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums ietekmēs īpašumus pierobežā un kādi praktiski darbi gaidāmi Austrumbaltijas aizsardzības līnijas izbūvē. Sarunas laikā tika uzsvērts: runa nav par masveida atsavināšanu, bet par selektīvu, militāri nepieciešamu zemes nogriežņu iegūšanu valsts vajadzībām. Laikraksts “Ezerzeme” pēc sanāksmes intervēja Aizsardzības ministrijas valsts sekretāru Aivaru Puriņu un pulkvedi Kasparu Miezīti.
Kas ir jaunais likums un kāpēc tas vajadzīgs
Saeima 2025. gada 2. oktobrī pieņēma Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumu. Tā mērķis – paātrināt Baltijas aizsardzības līnijas izbūvi pierobežā, lai Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) krīzes gadījumā būtu gatava infrastruktūra.
Aivars Puriņš
“Likums ir instruments, kas ļauj izveidot nepieciešamos objektus un sakārtot procedūras – no zemes pārņemšanas līdz būvniecībai un iesaistīto institūciju sadarbībai,” skaidro Aivars Puriņš. “Tas ir viens no daudziem pasākumiem, ar ko Latviju padarām drošāku – līdzās Valsts aizsardzības dienestam, tehnikas iegādei un mācību poligoniem.”
Ko tas nozīmē Krāslavas novadam
Paredzēts skart aptuveni 0,02% novada teritorijas jeb ap 450 ha, taču zemes gabali būs izkliedēti un nelieli; kopumā iesaistīti aptuveni 260 īpašnieki.
Kaspars Miezītis
Pulkvedis Kaspars Miezītis uzsver: “Mūs interesē konkrētas, nelielas vietas, kas vajadzīgas aizsardzības uzdevumiem. Neviens nerunā par vesela īpašuma atņemšanu.”
Praksē tas nozīmē manevru koridorus, tehniskos laukumus, piebraucamos ceļus vai punktus, kur krīzes brīdī iespējams ātri izvērst aizsardzības līdzekļus.
Pretmobilitātes šķēršļi: kur un kā
Līnijā paredzēts izvietot dažādu tipu šķēršļus – betona blokus, “pūķa zobus” u. c., galvenokārt tuvu robežai un manevru koridoros. Daļa elementu šobrīd var atrasties pagaidu vietās; vēlāk tos pārdislocēs uz stratēģiski nozīmīgākajiem punktiem.
“Šķēršļu precīza ģeogrāfija ir tikpat svarīga kā pats materiāls – tiem jābūt tur, kur tie reāli bremzē pretinieka kustību, nevis traucē iedzīvotājiem,” uzsvērts sanāksmē. Ministrija akcentē, ka piekļuve atlikušajam īpašumam netiks liegta un tiks meklēti praktiski risinājumi saimnieciskajai darbībai.
Kā noritēs atsavināšana un atlīdzība
Tiek iegūtas tikai nepieciešamās daļas – ar īpašnieku publiski tiesisku vienošanos (atpirkšana) vai atsavināšanu likumā noteiktajā kārtībā.
- Atlīdzība: tirgus vērtību un zaudējumus (piem., raža, būves, nomas līgumi) nosaka neatkarīgs vērtētājs.
- Strīda gadījumā īpašnieks var pasūtīt savu ekspertīzi; sarežģītus gadījumus izšķir Taisnīgās atlīdzības noteikšanas komisija vai Vērtētāju asociācija.
- Pašvaldību zemēs tiks vērtētas arī pirmpirkuma un nomas tiesības.
- Ēku atsavināšana šā gada ietvarā nav plānota.
“Mēs vērtējam katru gadījumu individuāli un sarunā ar īpašnieku,” saka Kaspars Miezītis. “Mērķis ir panākt risinājumu, kas nodrošina aizsardzības spēju un vienlaikus maksimāli respektē cilvēku īpašumtiesības.”
Nodokļi un finanšu jautājumi
Diskusijās izcelts iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērojums atsavināšanas gadījumos, sevišķi, ja īpašums nav bijis īpašumā 60 mēnešus. Tiek virzīti risinājumi, lai mantotie īpašumi vai ilgstoši nomātas zemes pārdevēji netiktu aplikti ar IIN. Vienlaikus tiek brīdināts par spekulatīvu darījumu risku īsi pirms valstiskā izpirkuma.
Ierosināta datu sinhronizācija starp pašvaldībām un valsts iestādēm par nomas līgumiem un pirmpirkuma tiesībām, kā arī informatīvās kartēšanas (piem., LADA kartes) uzlabojumi, lai zemniekiem būtu skaidri redzamas ierobežojumu teritorijas.
Finansējums un prioritātes aizsardzībā
“Šobrīd lielākie ieguldījumi ir pretgaisa aizsardzībā, kaujas tehnikā, munīcijā un personāla palielināšanā,” skaidro Aivars Puriņš. Sevišķi aktuāla ir aizsardzība pret droniem – tiek stiprināti gan novērošanas, gan pretdarbības līdzekļi.
“Latvija nākamgad var pietuvoties pat 5% no IKP aizsardzībai un drošībai – tas ir vesels spektrs vajadzību, ne tikai infrastruktūra.”
Droni un atļaujas: kurš ar ko saskaņo
Sanāksmē uzsvērts, ka dronu izmantošana noteiktās zonās un situācijās ir ierobežota. Lai novērstu pārpratumus, ierosināts uzlabot iestāžu sadarbību atļauju izsniegšanā un precizēt informēšanu vietējā līmenī.
Praktiski ieteikumi: pirms plānot lidojumus pierobežā – īpaši krīzes vai mācību laikā – savlaicīgi sazināties ar atbildīgajām institūcijām.
Dialogs kā pamatprincips
“Mēs mērķtiecīgi runājam ar iedzīvotājiem – gan Krāslavā, gan citviet Latgalē,” saka Puriņš. “Uzklausām satraukumus un pielāgojam praktiskos risinājumus. Šī nav aizsardzības resora ‘lieta pašai par sevi’ – tas ir visas valsts kopīgs drošības darbs.”
Sanāksmē tika izdalīti informatīvi materiāli ar kontaktpersonām. Iedzīvotāji aicināti uz individuālām konsultācijām; saziņa notiek caur Aizsardzības ministrijas un pašvaldības oficiālajiem kanāliem.
Ko darīt īpašniekiem – pieci praktiski soļi
- Sagaidiet individuālu saziņu: katru gadījumu izvērtēs atsevišķi; plānos tiks fiksēts precīzs zemes nogrieznis un piekļuves risinājumi.
- Sagatavojiet dokumentus: īpašuma tiesības, nomas līgumi, ķīlas, Eiropas projektu saistības u. c.
- Pārskatiet vērtējumu: ja nepiekrītat valsts pasūtītam neatkarīgam vērtējumam, pasūtiet savu ekspertīzi.
- Jautājiet par nodokļiem: īpaši, ja īpašums ir mantots vai nomāts ilgstoši – tiek gatavoti risinājumi, lai IIN netiktu piemērots šādās situācijās.
- Sekojiet kartēm un paziņojumiem: ierobežojumu teritorijas plānots iezīmēt pārskatāmi (piem., LADA kartēs); par droniem interesējieties pirms lidojuma.
Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums ir mēģinājums sabalansēt valsts drošības vajadzības ar iedzīvotāju tiesībām. Krāslavas novadā skartais zemes apjoms ir ļoti neliels, tomēr katrs gadījums ir personisks – ar saimniecību plāniem, līgumiem un investīcijām. Likuma īstenošanas atslēga būs atklāts dialogs, taisnīga atlīdzība un praktiski risinājumi piekļuvei un saimniekošanai.
Kā sacīja Aivars Puriņš: “Mēs to darām, lai atturētu apdraudējumu un lai sliktākajā brīdī būtu vislabāk sagatavoti.” Savukārt pulkvedis Kaspars Miezītis atgādināja: “Runa ir par nelielām, militāri nepieciešamām vietām – nevis par veselu īpašumu atsavināšanu.”
Redakcijas piezīme: Ja jums ir jautājumi par savu īpašumu, ar biežāk uzdotajiem jautājumiem var iepazīties Aizsardzības ministrijas mājaslapā, bet, ja atbilde nav atrodama, iespējams sazināties šādi:
E-pasts: pretmobilitate@mod.gov.lv
Bezmaksas informatīvais tālrunis: +371 28753000
Darba laiks: pirmdien–ceturtdien 9.00–17.00, piektdien 9.00–15.00.
Polina REDINA
Roberta KLEŠČINSKA foto
Projekta “Sadarbojoties stiprinām Austrumu pierobežu” raksts tapis ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas finansiālo atbalstu
