• Poļu regate jeb neparastās brīvdienas

    “Karstākā” vasaras ziņa no Krāslavas grāfu Plāteru poļu pamatskolas. Pavisam nesen septiņi krāslavieši atgriezās no divu nedēļu brauciena uz Poliju, kur saņēma burātāju sertifikātus, un ne tikai…

    Lasīt
  • Ceļš cauri gadiem un paaudzēm

    Šodien Krāslavas ģimnāzija ir pieturpunkts uz ceļa, kas cauri gadiem un paaudzēm iet. Tā ir diena, kad atgriežamies pie direktoru līnijas skolas vēsturē, kam pāri gājis laikmets ar vēsturiskiem lūzumiem.

    Lasīt
  • Dvīņi jubileju sagaidīja pilnīgā klusumā un tumsā

    30. jūnija rīta Sv. Mise Krāslavas Sv. Ludvika Romas katoļu baznīcā bija kupli apmeklēta, kā jau parasti sv. moceklim Donatam veltītajās svinību dienās. Vēl jo vairāk tāpēc, ka vienlaikus šogad tika atzīmēta baznīcas 250. gadskārta. Lielākā daļa klātesošo tomēr neapjauta, cik lielu dāvanu ar savu piedalīšanos Sv. Misē pasniedza 60-gadīgajiem Romualdai un Leonam, kuru nodomā tika svinēts šis dievkalpojums.

    Lasīt
  • Sava nodarbe dzimtajā pusē

    Vairākas reizes, braucot garām bijušajam stacijas veikalam, sapratu, ka pašlaik tā vietā atrodas neliela ražotne. Varēja ar neapbruņotu aci redzēt betona izstrādājumus. Ziņkāri radīja sarežģītas mazās arhitektūras formas – slēdzenes, zābaki un citas dīvainības. Mazais bizness ir iemīļota mūsu avīzes tēma, taču visam savs laiks.

    Lasīt
  • Vientulība – tā ir laime!

    Ziņas: Sergejs Karobeško, 47 gadi (pēc mēneša apritēs 48), dzimis Rīgā, tur arī strādājis kapitālisma plašumos (bija uzņēmējs, nodarbojās ar automašīnu, tālruņu, nekustamā īpašuma u.c. tirdzniecību). Pirms pieciem gadiem pameta visus darbus galvaspilsētā, nopirka māju ar nelielu zemes gabalu 25 kilometrus no Krāslavas un pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi. Nesmēķē, nelieto alkoholu, neēd gaļu. Aizraujas ar cilvēka garīgās pasaules izpēti, ievēro veselīgu dzīvesveidu. Dzīvo viens.

    Lasīt
  • Sveicināti, Jadvigas tante!

    Tieši pirms desmit gadiem “Ezerzemes” lappusēs parādījās neliels raksts par Oļševsku ģimeni, kura dzīvoja netālu no Andrupenes ciemata. Toreiz Česlavs un Jadviga gatavojās svinēt zelta kāzas, bet žurnālistu uzstājīgi aicināja viņu kaimiņiene Olga Beikule, savu uzstājīgumu skaidrojot ar to, ka “viņi ir ļoti labi cilvēki”! Cilvēki patiesi izrādījās jauki, labsirdīgi un ļoti cienījami. Raksts izdevās lielisks… Aizritēja desmit gadi, daudz kas aizmirsies… Un pēkšņi… Redakcijā atskanēja zvans, zvanīja Genādijs, Oļševsku kaimiņš…

    Lasīt