• Balva par drosmi, par uzticību laukiem

    Dzīvoju mūžu, un nebeidzu brīnīties par cilvēku drosmi, par to arī mīlu savu nemierīgo profesiju. Par drosmīgajiem, bezbailīgajiem, kas uzsākuši cīņu par izdzīvošanu laukos, stāstīju pirms diviem un trim gadu desmitiem. Retajiem laimīgajiem ir paveicies, lielākā daļa no viņiem ir izjutuši sakāmvārda “Uz zemes nekļūsi bagāts, bet dabūsi līku muguru” rūgto nozīmi. Tā ir atbilde uz liktenīgo jautājumu: kāpēc desmitiem tūkstošu latviešu ar lauku saknēm ir nomainījuši savu dzimteni pret pārtikušām Eiropas Savienības valstīm? Diemžēl ļoti daudziem nācās pārliecināties par vēl vienu patiesību: svešā zemē maize ir rūgta...

    Lasīt
  • Tomātiņi katrai gaumei!

    Labklājība visos laikos tiek sasniegta ar smagu darbu. Bet, kad darbs sagādā prieku, tad arī ir laime. Tikai izredzētajiem, pie kuriem es pieskaitu savus paziņas Fjodoru un Jeļenu Sinicus, ir izdevies atrast sev tīkamu darbu.

    Lasīt
  • Tēvi un bērni, sapņu namiņš

    Novembris - drūms mēnesis. Zelta rudens ar krāsu daudzveidību ir pagājis, bet tagad lietus, aukstums... Negantais ziemelis dzenā burzītu brūnu lapu. Zem svina mākoņiem debesis šķiet esam tuvāk zemei. Ziemas priekšvakars makšķerniekam ir skumjš, bet vai var nosēdēt mājās...

    Lasīt
  • Loretas realitātes un vaļasprieku pasaule

    Izlasīt biezu grāmatu nedēļas laikā – tā man ir norma, bet Krāslavas novada Centrālajā bibliotēkā bieži vien gaida kāds pārsteigums. Šeit lasītājiem pastāvīgi tiek piedāvāta ne tikai literatūra, bet arī izstādes. Ar interesi aplūkojot pastkaršu no visas pasaules izstādi, es pēkšņi atcerējos, ka pazīstu tās autori Loretu Makņu. Pirms nepilna gada es runāju ar divpadsmito klašu skolēniem, kas sapņo kļūt par studentiem. Telefonsarunas laikā uzzināju galveno: Loreta studē Latvijas Universitātē, nedēļas nogalēs atbrauc uz mājām un piekrīt sarunai redakcijā.

    Lasīt
  • Nenovērtējams mantojums tēva paraugs

    Zemkopji un lopkopji – vissvarīgākie mūsu valstī. Bez strādīguma, izturības un nelokāmības uz zemes-barotājas šodien nevar noturēties... Ir tik skumji vērot lauku ciematu, sādžu un viensētu “izmiršanu”.

    Lasīt
  • Laimīgi ļaudis - Aivars un Rita

    Mīļā Latgale... No visiem trim novadiem, kur lasa “Ezerzemi”, Šķaune ir no Rīgas tālākais ģeogrāfiskais punkts. Latvijas zemes mala. Ceļš līdz Dagdas administratīvajam centram ir tāls, bet vēl tālāk līdz lielākām pilsētām - Krāslavu un Rēzekni. Kad šādi attālumi, ir grūti rēķināties ar ienesīgu lauku biznesu. Rezultātā pēdējo desmitgažu laikā pierobežas pusē strauji samazinājies iedzīvotāju skaits. Par laimi, vēl ir drosmīgi vietējie uzņēmēji, kuriem vārds “patriotisms” kaut ko nozīmē. Savukārt mūsu laikraksts, neskatoties uz visām grūtībām, mērķtiecīgi turpina atbalstīt mūsu dzimtenes tālāko nostūru iedzīvotājus.

    Lasīt
  • Kad dziesma un mūzika ir dzīves jēga

    Ar Tamāru esam pazīstami ne vienu vien gadu desmitu, tāpēc esam uz “tu”. Starovoitova nav ne Dagdas, ne Krāslavas uzvārds, un man jau sen bija iecere uzrakstīt par dāmu, kas kļuvusi par radošās aktivitātes simbolu ne tikai Dagdas novadā.

    Lasīt
  • Atgriešanās no Nīderlandes

    Viss, darbs ir beidzies! Mans draugs Maksims, ar kuru kopā strādāju Nīderlandē, aizbrauca vienu dienu ātrāk nekā es, jo viņam bija jātiek uz skolu, lai nokārtotu iekavētā mēneša parādus.

    Lasīt