• andzans 22.06.21

    Pirms Jāņiem pie Jāņa

    Kad vasara pašā plaukumā, kad viss zeļ un zied, un pati daba ar lakstīgalām un vālodzēm dzied līgo dziesmas, mēs iepazināmies ar varenu Jāni. Jānis Andžāns - Ezernieku un Svariņu pagastu pārvaldes vadītājs, vīrs ar stingru dzīves nostāju, bet vienkārši cilvēcisku dabu, vada Ezernieku pagasta dzīvi nu jau 12 gadus. Izbraucot cauri Ezernieku ciematam, var redzēt, ka šeit strādā un dzīvi vada īsts saimnieks. Bet šoreiz mūsu mērķis bija iepazīties tieši ar Jāni, Jāni - kā vienkārši cilvēku. Būdams ļoti atklāts, Jānis izstāstīja par savu dzīvi - no bērnības līdz pat šai dienai ar visām Līgo un Jāņu svinībām un tradīcijām.

    Lasīt
  • LIGA 22.06.21

    Dziedošā Līga

    Kad līgo pļavas, lauki un vītero putni, nevarējām neapciemot kādu Līgu. Ceļš mūs aizveda pie ļoti jaukas, atvērtas, dziedošas Līgas. Viņas dzīves ceļš ir kā krāsaini ziedoša pļava - dažreiz pielijusi smagām rases lāsēm, ar pakalniem un ielejām. Tomēr katra dzīves taciņa vijusies kalnup un sasniegusi virsotni.

    Lasīt
  • liga un janis 22.06.21

    Vienā ģimenē gan Līga, gan Jānis

    Kad bija apciemoti Jānis un Līga, gribējās apmeklēt ģimeni, kurā ir gan Jānis, gan Līga. Mums paveicās - šādu ģimeni atradām Asūnē. Cik jauki! Jāni un Līgu - brāli un māsu, mums sastapt neizdevās, jo viņi studē Rīgā, bet ar viņu vecākiem - Regīnu un Ivaru Stepiņiem tikāmies klātienē, viņu mājās. Saka, ka bērni ir ģimenes spogulis un kurš gan labāk zinās pastāstīt par saviem bērniem, ja ne vecāki.

    Lasīt
  • Kuciks 04.06.21

    Man gribējās pastāstīt

    Turpinājums. Sākumu lasiet 9.aprīļa laikrakstā un turpmākajos. Vai tirānijas beigas? 1953. gadā 5. martā mirst Josifs Vissarionovičs Staļins – “Vadonis, tēvs, biedrs, skolotājs, generalissimuss”, tā viņu tolaik oficiāli saukāja. Tagadējā skatījumā tas uztverams krietni citādāk, tādēļ es vēstīšu par tā laika manām un laikabiedru izjūtām. Valstī izsludinātas sēras, viss tika pasniegts ļoti emocionāli, skan sēru mūzika. Sievas raud, saka, ka, žēl esot, bet vīri, klausoties pamatīgi glušītos, ārzemju raidījumus tik norūc: “Ak nosprāga gan, maita!”

    Lasīt
  • kuciks 21.05.21

    Man gribējās pastāstīt

    Šī gada 12. marta laikrakstā “Ezerzeme” Nr.10 publicējām Pētera Kučika grāmatas “Tā sadeg svece” nobeigumu. “Šī grāmata ir mana darba mūža noslēguma darbs”, sacīja autors, “Grāmatā, kurā teksts sakoncentrēts 84000 vārdos, atainots mans 60 gadu ilgais dramatiskais ceļš medicīnā. Cilvēkiem ar vājiem nerviem lasīt neiesaku”. Sadarbība turpinās! Sākot ar šī gada 9. aprīli sākām publicēt autora vēstījumu "Man gribējās pastāstīt". "Stāstīšu par savu dzimteni. Cilvēki bez saknēm, bez Tēvzemes ir kā putni bez spārniem. Kā pieneņu pūkas. Vai kā usnes svešā augsnē. Nekas. Mūsu koka sakņu un zaru sistēmas piedāvāju plašākai apskatei" raksta autors. Šodien publicējam 6. turpinājumu.

    Lasīt
  • Pozitīvs skatījums, radoša pieeja

    Šogad maija brīvdienas sakrita ar vēl vieniem lieliem svētkiem daudziem ticīgajiem - Lieldienām. Sestdien Krāslavā notika pavasara gadatirgus, bet pirmdien - mājražotāju tirdziņš. Laika apstākļi nebija labvēlīgi, tomēr tas nav izšķirošs faktors. Kuram bija vēlēšanās, tas pastaigājās un veica nepieciešamos pirkumus.

    Lasīt
  • Par Aulejas “Birztaliņām” un viņu saimniekiem

    Jaukā, pavasarīgā dienā mēs viesojāmies zemnieku saimniecības “Birztaliņas” mājās. Z/S “Birztaliņas” un to saimniece Gita Konošonoka ir labi pazīstama mūsu novada ļaudīm, it sevišķi zemniekiem. Viņa ir cilvēks ar lielu, jo lielu enerģiju, darba gribu un visam pāri - sirsnību un atklātību. Bez liekiem jautājumiem, vaļsirdīgi jau pirmajos tikšanās mirkļos izstāstīja par savām zemnieces, zemnieku saimniecības īpašnieces darba gaitām. Savu saimniekošanu ir sākusi vecāku mājās Aulejas pagasta “Kalvīšos”. Saimniecības bizness sākts ar 12 slaucamām govīm. Turpinājumā tika audzētas sivēnmātes, bekoni, arī aitu bijis dižens ganāmpulks, bet nu jau 17 gadus stabili ir mainījies lopkopības virziens - noteikti un pa īstam - gaļas lopi. Šobrīd to saimniecībā ir 170. Kopā tiek apsaimniekoti 260 ha zemes. Lielākoties zeme ir nomas, jo zemnieku saimniecība “Birztaliņas” tika izveidota mazliet ar nokavēšanos, kad zeme, jau sadalīta un privatizēta citām saimniecībām.

    Lasīt
  • Andrejs Maslovs: Gribu atvērt skolu - internātu

    Jauktā cīņas māksla, ir vecākā no vīriešu sacensībām. Ēģiptes faraoni izklaidējās ar karotāju cīņām, dūru cīņas un pankrācija bija publikas iecienītākie olimpisko sacensību veidi, gladiatori - Senās Romas zvaigznes. Jauktās cīņas māksla mūsdienās ir tikpat populāra kā senatnē. Gaismas pārpludinātās Lasvegasas arēnas ir desmitiem vai pat simtiem tūkstošu kaujinieku sapnis. Ceļš uz aizjūras cīņām, honorāriem un pasaules slavu sākas sporta klubos visās lielākajās pasaules pilsētās. Ceļā uz sapni palīdz īpaši cilvēki, kuri paliek ārpus “būra”, bet katru reizi viņi “cīnās” kopā ar saviem audzēkņiem, pārdzīvo sakāves, priecājas par uzvarām. Latvijā MMA (Mixed martial arts) cīnītājus trenē arī mūsu novadnieks no slavenās Maslovu sporta dinastijas - Andrejs, savas sporta skolas dibinātājs, Brazīlijas džiu-džitsu asociācijas “Gracie Barra” pārstāvis Latvijā.

    Lasīt
  • Darbs Vācijā

    Pēc līguma parakstīšanas tiku norīkots citā darbā, kur man iemācīja gatavot tā saucamo “Master mix”. Tas ir ķīmisko elementu maisījums. Mans darbs bija sekojošs – lielā kolbā vajadzēja sajaukt trīs ķīmiskos elementus, izmantojot šļirci ar iedalījumiem un sekojot proporciju norādēm. Darbs nebija grūts, bet vajadzēja būt ļoti uzmanīgam un pacietīgam, lai visu izdarītu pareizi. Kad maisījums kolbā bija sagatavots, to vajadzēja ievietot ledusskapī, kurā tas atradās 15 minūtes vai ilgāk. Pēc tam jau citi laboranti ņēma maisījumu un lēja tajos iedalījumos, par kuriem stāstīju iepriekš. Pie galda man blakus strādāja citi darbinieki. Tie bija ukraiņi, kuri runāja arī krieviski. Darba gaitā iepazināmies tuvāk. Viņiem nepatika, kad teicu, ka ukraiņu valoda ir līdzīga krievu valodai, un tāpēc es varu saprast, par ko viņi savā starpā runā ukrainiski. Viņi teica, ka ir otrādi – krievu valoda ir līdzīga ukraiņu valodai.

    Lasīt
  • Ar personību uz parka soliņa

    2020. gada 1. augustā, Aglonā tika atvērts Pasta un informācijas muzejs. Zīmīgi tas, ka saturiski valstiskas nozīmes muzejs savas durvis vēra ne Rīgā vai tās tuvumā, bet Latgalē, Aglonā. Ņemot vērā apstākļus, ka muzeja idejas autore Elizabete Viļuma-Gražule pati ir no Aglonas, pamatojums šādai izvēlei ir pašsaprotams. Dzīves biedram Arturam Gražulim atbrīvojas telpas, kurās iepriekš vadīts mēbeļu bizness. Pēc triju gadu kopīga darba, muzeja apmeklētāji, caur radoši saturisku prizmu iepazīstas ar tik interesantu tematu - pasta un informācijas izplatīšanas vēsturi Latvijā un pasaulē.

    Lasīt