Krāslavā poliklīnikas pirmajā stāvā tika atvērts privātprakses fizioterapijas kabinets “Fizio&Kinezio”. Idejas iniciatore ir Natālija Silineviča, kuru labi pazīst Dagdas apkaimes iedzīvotāji, jo pati Natālija nāk no Dagdas puses un tur arī strādājusi. Šis raksts ir par to, ko piedāvā fizioterapeits, kam tas ir ieteicams un ko sagaidīt no apmeklējuma.
- Natālija, pastāstiet mazliet par sevi. Kā jūs izvēlējāties šo profesiju?
- Savā kuplajā ģimenē esmu pirmā, kura izvēlējās profesiju, kas tā vai citādi ir saistīta ar medicīnu.
Fizioterapija piedāvā plašas iespējas. Tolaik par fizioterapeitu varēja mācīties gan Rīgas Stradiņa universitātē, gan Sporta akadēmijā - taču es izvēlējos nevis Rīgu, bet Daugavpils Universitāti, jo tā bija tuvāk mājām. Mācījos par maksu, tāpēc, lai iegūtu izglītību, izmantoju studiju kredītu. Vienmēr bija iespēja papildus nopelnīt, jo jau otrajā kursā mums mācīja masāžu un manuālo terapiju. Tā bija iespēja pieslīpēt savu masāžas tehniku un nopelnīt nedaudz naudas izdevumu segšanai. Kopumā masāža un darbs ar rokām deva iespēju nostiprināties Rīgā, kad ceturtajā kursā devāmies praksē uz sanatoriju Vaivaros, kur mēs, studenti, tikām aicināti strādāt vasaras brīvlaikā. Ievēroju, ka atbraucējiem labprātāk tika piedāvāta iespēja nopelnīt, jo mēs bijām vairāk ieinteresēti un vairāk centāmies.
Mana pirmā darba vieta bija bērnu centrā Purvciemā, kur strādāju ar mazuļiem līdz gada vecumam. Tobrīd jau biju atgriezusies no dekrēta atvaļinājuma. Mūsu ģimenē piedzima meita, kurai šogad aprit 18 gadi. Daudzi kolēģi baidījās strādāt ar bērniem, bet man, tikko pēc dekrēta atvaļinājuma, bailes strādāt ar bērniem nebija. Tagad mūsu ģimenē jau ir trīs bērni - vecākajai, kā jau teicu, ir 18 gadi, vidējam 12 gadi, bet jaunākajam dēlam - 5 gadi.
Galvaspilsēta man nepatika, tā nebija mana pilsēta, mani pastāvīgi vilka dzimtās vietas. Mājoklis īrēts, uz bērnudārzu garas rindas - nav zināms, kad pienāks tavam bērnam. Tāpēc vienā jaukā brīdī, kad beidzās prakse, pārrāvu nodibinātos sakarus ar darba devējiem galvaspilsētā un atgriezos mājās.
Tolaik Dagdā fizioterapijas pakalpojumu vēl nebija. Mēs ar kolēģi atbraucām uz Dagdu, iekārtojāmies darbā un 2008. gada jūlijā sākām strādāt Veselības un sociālo pakalpojumu centrā (VSPC) “Dagda” ar pansionāta pacientiem. Vēlāk, iekārtojušas fizioterapijas kabinetu, pamazām sākām pieņemt ambulatoros pacientus. Līdz 2010.gadam telpas tika izremontētas un pēdējo 12 gadu laikā esam attīstījušies - apmeklējuši dažādus kursus, cēluši kvalifikāciju, un tad iestājās Covid pandēmija. Šajā laikā daudzi studenti ieradās praksē - fizioterapeiti un masieri. Bet ir tāda tendence – kad cilvēks saņem sertifikātu, viņa priekšā paveras pavisam citas iespējas un jaunieši galvenokārt izvēlas lielās pilsētas, jo tur ir attīstība un konkurences iespēja. Aiziešanu no VSPC uzskatu par karjeras izaugsmi, par ko Dagdas centram esmu pateicīga.
- Vai ir sarežģīti iegūt fizioterapeita sertifikātu?
- Sertifikāts ir loģisks mācību procesa noslēgums. Profesijas iespēja ir tāda, ka var iegūt papildus izglītību, piemēram, kļūt par fizikālās terapijas speciālistu vai masieri. Visizplatītākā kombinācija ir fizioterapeits - masāžas metodes speciālists, bet fizioterapeits - fizikālās metodes speciālists ir retāk sastopams. Man ir trīs sertifikāti. Tas ir, es pati varu izrakstīt procedūras un izpildīt ieteikumus. Reizēm gadās, ka cilvēkam ir nozīmēts rehabilitācijas kurss, bet konkrētajā gadījumā tas nav piemērots, un tad pēc savas pieredzes varu izvēlēties pacientam piemērotāku kursu. Bieži vien pret dažādiem medikamentiem ir alerģiskas izpausmes, un dažreiz ir anatomiskas īpatnības, kurās noteikto metodi izmantot nedrīkst.
Gribu uzsvērt, ka fizioterapeita profesijai ir viena nianse – tas ir darbs ne tikai ar cilvēkiem pēc traumām vai insultiem, bet arī ar cilvēkiem ar invaliditāti, kuri atrodas, piemēram, paliatīvajā aprūpē. Ļoti emocionālam un līdzjūtīgam cilvēkam būs grūti strādāt, ja viņš visu ņems pie sirds. Sākumā arī es biju ļoti norūpējusies, bet tagad sajūtas ir nedaudz notrulinājušas, un saprotu, ka žēlošana nepalīdzēs, ir jāstrādā.
- Kuri pacienti var nākt pie jums?
- Pie manis var nākt jebkurš cilvēks, kuram nepieciešama fizioterapeita palīdzība. Ja cilvēks dodas pēc savas iniciatīvas, iepriekš neapmeklējot ārstu, tad veicu konsultāciju, kuras laikā fiziski izmeklēju pacientu un noskaidroju, kāda ir problēma. Visbiežāk tās ir muskuļu un skeleta sistēmas problēmas, kad cilvēkam ir muskuļu sāpes, viņš ir pārpūlējies vai atradies caurvējā. Pie akūtām sāpēm var izmantot fizikālo terapiju, bet ar masāžu jāatliek, lai iekaisuma process neizplatītos. Es izmantoju elektroterapiju un ultraskaņu. Tāpat kabinetā atrodas triecienviļņu terapijas iekārta, kas ir jaunums Krāslavas novadā, bet Latvijā šī fizikālā metode ir plaši izplatīta. Terapiju izmanto, lai ārstētu papēžu piešus, kalcifikāciju uzkrāšanos muskuļu saitēs, dažādu muskuļu savilkumus un iekaisumus, tā dēvētos trigera punktus, hronisku artrītu u.c.
Akūtu sāpju gadījumā, ja medikamentoza ārstēšana pie neirologa nepalīdz, tad arī tas ir mūsu pacients. Tad mēs, fizioterapeiti, palpējam, lai identificētu sāpīgos punktus, ar kuriem strādājam, arī stiepjam saīsinātos muskuļus un mācām, kā patstāvīgi veikt muskuļu tonusa uzlabošanu un sāpju mazināšanu. Kā palīgmetodi savā darbā izmantoju arī teipošanu, kad, izpildot noteiktus vingrinājumus, nepieciešams samazināt palielināto slodzi uz muskuļiem.
Patiesībā pie manis var ierasties ikviens vai nu pēc savas iniciatīvas, vai ar speciālista nosūtījumu. Jebkurā gadījumā tas būs maksas pakalpojums.
- Kā tiek veikta izmeklēšana?
- Pirmajā konsultācijā lūdzu atnest izrakstus no ārstiem (ja tādi ir), iztaujāju pašu pacientu, noskaidroju slimības vēstures detaļas. Pēc tam seko pacienta pārbaude un funkcionālā testēšana. Sadarbībā ar pacientu sastādām rehabilitācijas plānu, kurā iekļautas dažādas tehnikas un medicīniskās tehnoloģijas. Apspriežam sesiju regularitāti un skaitu.
- Ar kādām pacientu grupām jūs strādājat?
- Tā kā darbs notiek ambulatori, tad pieņemu un strādāju ar dažādām pacientu grupām. Tie ir bērni līdz 18 gadu vecumam, pieaugušie vecumā no 18 līdz 65 gadiem, un nākamā grupa ir pensijas vecuma cilvēki. Visbiežāk cilvēki nāk ar muguras un locītavu sāpēm, un tie, kuri strādā.
Strādāju arī mājās ar bērniem ar īpašām vajadzībām. Piemēram, es jau četrus gadus strādāju ar meiteni, kura saņem paliatīvo aprūpi. Mēs strādājam ar viņu divas reizes nedēļā, lai saglabātu viņas ķermeņa mobilitāti un novērstu turpmāku deformāciju. Skaidrs, ka viņas stāvokli uzlabot neizdosies, taču ir nepieciešams uzturēt viņas skeletu, lai nepasliktinātu situāciju.
Vienmēr esam sadarbojušies ar Sarkano Krustu, kas nodrošināja trenažierus un dažādus tehniskos palīglīdzekļus, par ko esam viņiem ļoti pateicīgi. Tagad sadarbība turpinās.
15 darba gadu laikā VSPC, vienlaikus piedalījos dažādos ārstnieciskās vingrošanas projektos. Pateicoties šiem projektiem, iegādājāmies jaunu inventāru, iekārtas un tā izveidojās vairākas pilates grupas. Viss sākās ar projektu, kad Dagdā, Ezerniekos un Konstantinovā notika pilates un nūjošanas nodarbības. Tagad man Dagdā ir 3 grupas, ar kurām tiekamies 2 reizes nedēļā. Man ļoti patīk strādāt grupā. Parasti cilvēki ir pozitīvi noskaņoti un šis lādiņš tiek nodots no viena otram.
Strādājot VSPC, īstenoju programmu “Mājas aprūpe”, kuru plānoju turpināt arī tuvākajā laikā, strādājot privātpraksē. Mums tikai jāatrisina dažas formalitātes.
- Vai esat guvuši atbalstu, piedaloties LEADER projektu konkursos?
- Kabinetu aprīkojām, piedaloties un gūstot atbalstu biedrības “Krāslavas rajona partnerība” izsludinātajā LEADER atklātajā projektu konkursā, realizējot projektu ”Fizioterapijas kabineta izveidošana”. Kabinetā ir viss kvalitatīvam darbam - zviedru siena, spoguļsiena, sīkais inventārs, apskates/masāžas kušete, neliels galdiņš un cits darbam nepieciešamais aprīkojums.
- Papildus tam, ko jau minējāt, ko vēl jūs izmantojat, lai palīdzētu pacientiem?
- Tas ir atkarīgs no tā, par ko pacients sūdzas. Galvenais ir saprast, kur sāp, un piedāvāt problēmas risinājumus.
Ja mēs strādājam ar tā dēvētajiem trigera punktiem, neatkarīgi no tā, vai tie atrodas muskuļos vai saitēs, mēs parasti izmantojam masāžu un masējam, līdz karstuma sajūtai. Tas ir paņēmiens nevajadzīgā šķidruma mehāniskai izspiešanai.
Izmantojam arī masāžu ar bankām. Tās var novietot tieši uz trigera punkta projekcijas, var dažādi uz tiem iedarboties. Pilnu pakalpojumu sarakstu varat redzēt “Fizio&Kinezio” Facebook lapā. Es izmantoju šīs tehnikas dažādās kombinācijās, lai sasniegtu maksimālu efektu.
- Kā var pierakstīties pie jums uz pieņemšanu?
- Kabinets “Fizio&Kinezio” atrodas Krāslavas poliklīnikas pirmajā stāvā, 4. kabinetā (pa kreisi no reģistratūras). Kabinets ir atvērts no pulksten 8 līdz 17. Pieņemu es (Natālija Silineviča) un mana kolēģe Juta Puzo, ar kuru divus gadus strādājam vienā komandā. Pieteikties var zvanot pa tālruni 28855084 vai rakstot Facebook.
Detalizētāka informācija atrodama arī “Facebook” lapā - “Natālijas Silinevičas fizioterapijas privātprakse”, kur aplūkojamas fotogrāfijas no dažādām nodarbībām.
Jeļena AVSJUKEVIČA
Uz foto: "Fizio&Kinezio" fizioterapeites Natālija Silineviča (no kreisās) un Juta Puzo
Foto no Natālijas SILINEVIČAS personīgā arhīva
