• Svetlana Bargane un viņas lelles

    ​6. jūlijā Krāslavas bibliotēkas lasītāju zāles telpās tika atklāta neparasta izstāde “Priekšstats par Svetlanas Barganes leļļu pasauli”. Ar Svetlanu esam pazīstami jau sen, tāpat arī daudzi mūsu lasītāji – viņa ilgus gadus darbojās “Varavīksnes” vidusskolas JAK vecāku komandā. Viņas aizraušanās ar lellēm man nebija zināma, tāpēc uz izstādi devos ar interesi.

    Lasīt
  • Tēvi un bērni jeb Nākotnes vēstneši

    Pārskatot mākslinieciskos arhīvus, neviļus skatiens aizkavējās pie Tautas deju ansambļa “Dagda” visskaistākā pāra fotogrāfijas. Neticās, ka jau aizritējuši trīs gadu desmiti kopš tā laika, taču mans senais paziņa Pēteris Vaičulis turpina ar panākumiem darboties uz skatuves, tikai tagad jau populārā deju kolektīva “Ondrupīši” sastāvā. Viņa laulātā Aija – slavenā folk- loras ansambļa “Sovvaļnīki” vadītāja un rota. Lūk, tādi nevīstošas jaunības radošie noslēpumi.Divreiz iznāca viesoties pie veiksmīgajiem zemniekiem, Z/S Zundi”, kas reģistrēta tieši pirms ceturtdaļgadsimta, īpašniekiem. Arī no mūsu tikšanās, kad parādījās pirmais apraksts, aizritēja tieši divi gadu desmiti. Vienas vienīgas jubilejas, kā lai neuzprasās ciemos, it īpaši tāpēc, ka tēvam uz papēžiem min dēls Mārtiņš. Labi atceros, kā pirms pāris gadiem pats viņam pasniedzu redakcijas balvu kā veiksmīgam “jaunsaimniekam”.

    Lasīt
  • Ezera sonāte

    Atzīšos godīgi – kad pirms desmit gadiem apmeklēju atpūtas namiņu “Sidari” Cērpa ezera gleznainajā krastā, ne visai ticēju šī pusaizmirstā nostūra krāsainajām perspektīvām. Taču ritēja gadi, tūrisma firmas nosaukums pastāvīgi bija dzirdams, un šoreiz saimniecīte Rita Liepiņa… uzaicināja ciemos ar sālsmaizi. Nākamās dienas rītā ne bez izbrīna vēroju tūrisma ciematiņu pazīstamajā krastā, kurš pilnīgi pamatoti pretendē uz nosaukumu “paradīzes stūrītis”.

    Lasīt
  • To nevar aizmirst...

    ​Jau apritējuši 76 gadi kopš komunisti un viņu atbalstītāji veica Latvijas pilsoņu masu deportācijas uz PSRS attālajiem rajoniem un koncentrācijas nometnēm.

    Lasīt
  • Inga – Latvijas un ASV pilsone

    Laimīgas sejas, kuras izgaismo patiess dzīvesprieks, redzu arvien retāk nekā gribētos, taču dažkārt gadās… Jau kuro reizi pateicos žurnālista liktenim par tikšanās prieku ar laimīgajiem tautiešiem. Un nav svarīgi, kādās debesīs – latviešu, meksikāņu vai amerikāņu – iedegas patiesas svētlaimes zvaigzne.

    Lasīt
  • Lāču nostūra saimniece

    ​Ar Zaigu iepazināmies pirms astoņpadsmit gadiem. Un tagad dažreiz tiekamies Krāslavas gadatirgos, kur viņa piedāvā pircējiem dekoratīvos un augļu koku stādus. Noteikti pārmijam kādu vārdu un atceramies mūsu pirmo tikšanos.

    Lasīt
  • Meitene no kosmiskās fotogrāfijas

    Mīlu savu nemierīgo profesiju – par ciešu saikni ar lasītājiem. Katru dienu nākas atbildēt uz jautājumiem, pieņemt priekšlikumus, gadās asi dialogi. Rezultātā draugu ir simts reizes vairāk nekā “labvēļu” un bailīgo anonīmu. Slēpties aiz izdomātiem vārdiem nav “Ezerzemes” tradīcijās, kura Atmodas sākumā iekaroja neatkarīgas avīzes nosaukumu. Bīstamā cīņā! Ar lielu pārsteigumu tagad vērojam “bēdu” vadītāju darbību, kuri neslēpa savus nodomus iznīcināt neatkarīgo presi.

    Lasīt
  • Mūsu cilvēks Krāslavā un Dagdā

    Dzīvi nodzīvot – nav lauku pāriet… Viņa dzīvē bija daudz lauku, ceļu, vēl vairāk lopkopības fermu. Un visur viņš pamanījās atstāt spilgtas pēdas uz zemes un cilvēku atmiņās. Šodien Ādolfs Ločmelis saņem apsveikumus astoņdesmit gadu jubilejā. Ass prāts, jautra daba, cienījams politiķis, aizrautīgs skatītājs un līdzjutējs – tas viss ir par viņu. Kad Krāslavas ielās es satieku cienījamo Ločmeļu pāri, protams, es smaidu – savi ļaudis. Kaut gan nodzīvojis mūsu pilsētā pusotra desmita gadu, visu atpazīstamais cilvēks spītīgi turpina uzskatīt sevi par dagdānieti. Tieši tur pagāja ražīgākie un smagākie gadi. Tur viņš vairāk nekā veiksmīgi vadīja ar ordeni apbalvoto kolhozu “Brīvība”, tur iepazina rūgto “Breša zemnieka” maizi.

    Lasīt
  • Nekur nav tik labi kā mājās…

    Cilvēki reti uzskata, ka ir laimīgi, taču Irēna ne bez lepnuma sevi sauc par tādu. Pirmais saskaitāmais – visu mūžu nodzīvojusi dzimtajā pilsētā un līdz pat šodienai caur logu lūkojas Daugavas skaistajā tecējumā. Un uz aizupes silu, ko ne vienreiz vien piemin mūsu literāti un mākslinieki. Arī tagad uzmācīgās kaijas uz spārniem atnesa pavasari, darbojas strazdi, un drīz dvēselē ieplūdīs lakstīgalu dziesmas. Vietējās melodijas, kas ir ap mums jau no agras bērnības.

    Lasīt

Dienas foto

Kalendārs


P
O
T
C
P
P
Sv

Projekti

Konkursi

Vārda dienas

  • Egija, Egmonts, Egons, Henrihs, Henriks

Partneri

  • Latvijas Reitingi