• Septiņreiz nomēri, pirms nogriez – biomedicīnas inženierijā svarīgi saglabāt vēsu prātu

    Vārdu salikums “biomedicīnas inženierija” ietver sevī divas dažādas jomas – medicīnu un inženieriju, taču otrā ir izteiktāka. Ikdienā lielākoties jāstrādā ar dažādām medicīniskām iekārtām, aparātiem un instrumentiem, pārbaudot, projektējot, pilnveidojot, harmonizējot un ieviešot tos dzīvē. “Tā ir milzīga atbildība! Iedomāsimies mazuli, kas piedzimis priekšlaicīgi – viņš pats vēl nespēj ēst, viņam salst, tāpēc viņš tiek ievietots inkubatorā. Ja šim inkubatoram ir kāds defekts, mazuļa dzīvībai var draudēt briesmas. Un tā būs nevis ārsta kļūme, bet gan biomedicīnas inženiera atbildība”, stāsta Irina Bodere. Irina pirms dažiem gadiem absolvējusi Rīgas Tehnisko universitāti, iegūdama profesionālo bakalaura grādu medicīnas fizikā un medicīnas fizikālo tehnoloģiju inženiera profesionālo kvalifikāciju, sekmīgi pabeigusi maģistrantūras programmu un šobrīd turpina doktorantūras studijas Gentes Universitātē Beļģijā.

    Lasīt
  • Donatas Malinauskas

    2018. gadā savu valstiskuma simtgadi svinēs Baltijas reģiona valstis – Latvija, Lietuva, Igaunija un Somija. Lietuvas Neatkarības akts tika pieņemts 1918. gada 16. februārī, kad visi divdesmit Lietuvas padomes locekļi Jona Basanaviča vadībā parakstīja aktu, kas proklamēja neatkarīgas Lietuvas valsts atjaunošanu un demokrātiskās valsts izveidošanu ar galvaspilsētu Viļņu. Viens no divdesmit padomes locekļiem, kurš parakstīja šo dokumentu, bija mūsu novadnieks Donatas Malinauskas.

    Lasīt
  • Vienas upes divi krasti

    Draugi pastāstīja “Ezerzemei” – Pārdaugavas Šlapiniem februārī briljanta kāzas. Tikai retajiem laimes lutekļiem izdodas sagaidīt šo brīdi. Dzīvi nodzīvot nav tas pats, kas lauku pāriet.

    Lasīt
  • Atslēgas no Krāslavas jaunceltnēm

    Mani dārgie krāslavieši… Četrdesmit piecu gadus es nepagurdams stāstu par mūsu novadniekiem, kuri izpelnījušies apkārtējo uzmanību. Īsts cilvēks tāpēc ienāk šajā pasaulē, lai atstātu savu labo gaismu cilvēces atmiņās. Tas pilnībā izdevies arī Česlavai Alehno.

    Lasīt
  • Likteņpilsēta

    Esejas, sarežģītākais laikraksta žanrs, dzimst dažādi. Pašā zelta rudens plaukumā man sāka zvanīt pazīstami lauksaimnieki ar uzstājīgu lūgumu – sagatavot un publicēt “Ezerzemē” rakstu par Anatoliju Orlovu. Teikšu godīgi – ne pārāk bieži līdzīgā veidā darbinieki izsaka atzinību ilggadējam vadītājam. Ar tik patīkamu lasītāju spiedienu nelaidu garām žurnālista iespēju un aicināju uz sarunu redakcijā brīvprātīgos palīgus. Nedzirdēts gadījums – ieradās pieci! Iemesls vairāk nekā nopietns – dubulta jubileja!

    Lasīt
  • Marks Jermaks: “Mans darbs – tā ir divu cilvēku tikšanās, kurus vieno vēlme dzīvot saskaņā ar sevi!”

    Mūsu avīze rakstīja par semināru, kuru mūsu pilsētā vadīja kristiešu psihoterapeits Marks Jermaks. Toreiz arī tika paziņots par interviju ar Marku. Saruna notika uzreiz pēc lekcijas. Marks labprāt tai piekrita. Vispār viņš uztraucās pirms tikšanās ar novadniekiem. Uztraucās un priecājās. Diemžēl ne tik bieži viņš apmeklē dzimto pilsētu. Tā nav mūsu pirmā intervija, pirmo reizi par sevi Marks stāstīja tajos tālajos laikos, kad viņš strādāja Latvijas Republikas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas kancelejā par tulku-referentu… Kopš tā brīža pagājis ilgs laiks… Vēl vairāk laika aizritējis kopš mirkļa, kad Marks absolvēja “Varavīksnes” vidusskolu. Viņš bija neparasti talantīgs skolēns, pozitīvs, zinātkārs un daudzpusīgs… Ārpus mācību stundām, bet mācījās viņš ļoti labi, Marks paguva dziedāt skolas pasākumos, darboties skolas teātrī, uzstāties JAK pasākumos, uzvarēt debašu konkursos un mācību priekšmetu olimpiādēs… Pēc skolas absolvēšanas pabeidza universitāti, izveidoja ģimeni, audzina trīs bērnus… Pašlaik iegūst otro augstāko izglītību. Saruna grasījās būt interesanta. Tātad…

    Lasīt
  • Zem sapņu burām

    Ak, šī jaukā vasara… Gaidi to, gaidi, bet siltās dieniņas aizsteidz nemanot, kā burvju sapnis, atstādams atmiņā visspilgtākos brīžus.

    Lasīt