Marta sākumā piedalījos konferencē “Cilvēki ar demenci. Piekļūstamība, risinājumi, inovācijas. Starptautiskā pieredze.” Konference notika Rīgā, to organizēja “Latvijas Alcheimera asociācija” sadarbībā ar Eiropas pieejamības resursu centru Accessible EU un nodibinājumu “Invalīdu un viņu draugu apvienība “APEIRONS””.
Konference bija veltīta sabiedrības izpratnes veicināšanai par demenci un tam, kā praktiski uzlabot cilvēku ar demenci un viņu tuvinieku ikdienu, piemērojot starptautisko pieredzi.
Pasaulē katras 3 sekundes kļūst par vienu demences pacientu vairāk. Demence ir viena no dārgākajām slimībām. Šobrīd tās ārstēšanai tiek tērēti 1,3 triljoni ASV dolāru, bet tuvākajā laikā tas var palielināties līdz 2,8 triljoniem dolāru. Prognozes neiepriecina, tās paredz, ka tuvākajā laikā 1,8 līdz 1,9 % no iedzīvotāju kopskaita būs cilvēki ar demenci. Latvija nav izņēmums. Lai gan statistika liecina, ka cilvēku skaits Latvijā, kurus skārusi demence, ir mazāks nekā 5 tūkstoši (2024. gadā reģistrēti 4155), taču pēc Alzheimer Europe datiem patiesais cilvēku ar demenci skaits Latvijā var būt 8 reizes lielāks, tātad apmēram 38 tūkstoši! Sociālajos aprūpes centros ar demenci slimo pacientu skaits Latvijā ir ap 3 līdz 3,5 tūkstoši.
Igaunijā pēc statistikas datiem ir apmēram 26 tūkstoši cilvēku ar demenci, Lietuvā – vairāk nekā 50 tūkstoši.
Vai Latvijā tiešām ir salīdzinoši vislabākais rādītājs? Vai uzticoties Alzheimer Europe datiem jāsecina, ka vairāk nekā 30 tūkstošiem demences pacientu nav noteikta diagnoze?
Diemžēl Latvijā vēl nav demences stratēģijas, nav stratēģijas, kādā veidā atbalstīt ģimeni, kurā ir cilvēks ar demenci. Speciālisti uzsver, ka informētība par demenci var palīdzēt cilvēkiem ar šo slimību ilgāk saglabāt neatkarību un dzīvot savā ierastajā vidē.
“Latvijas Alcheimera asociācija” valdes priekšsēdētāja Zita Jēkabsone-Saulīte
“Ja cilvēki ar demenci paliek nepamanīti, tiek apdraudēta gan savlaicīga atbalsta nodrošināšana, gan pakalpojumu un piekļūstamas vides attīstība. Konference aktualizēja risinājumus, inovācijas un starptautisko pieredzi, vienlaikus mudinot politikas veidotājus nodrošināt cieņpilnu un praktisku atbalstu cilvēkiem ar demenci un viņu tuviniekiem ” uzsver “Latvijas Alcheimera asociācija” valdes priekšsēdētāja Zita Jēkabsone-Saulīte.
Tiesībsardze Karina Palkova
Konferencē klātesošos uzrunāja arī Latvijas Republikas tiesībsardze Karina Palkova. Viņa uzsvēra, ka demences jautājums ir ļoti svarīgs. “Tas nav par diagnozi,” viņa teica ”tas ir tiešā veidā saistīts ar cilvēktiesībām un ar šo pārliecību ir jādzīvo, ar šo pārliecību ir jāstrādā! Tas, ka cilvēkam ir pazudusi atmiņa, nenozīmē, ka viņam pazūd arī tiesības. Tiesības uz cieņu, tiesības būt, tiesības baudīt, tiesības dzīvot nevar pazust.”
“Sabiedrības briedumu mēra ar to, cik sabiedrība ir gatava atbalstīt tos, kuriem ir grūti, tos, kuri nespēj paši par sevi parūpēties. Ja mūsu sabiedrība ir nobriedusi, tad problēmām nevajadzētu būt. Ja mēs šodien runājam par šo jautājumu, tad var secināt, ka sabiedrība vēl nav nobriedusi,” secināja tiesībsardze. Viņa uzsvēra, ka atbildīgiem ir jābūt gan ģimenei, kurā ir šāds cilvēks, gan apkārtējiem, gan sistēmai, kurai jāatbalsta šis cilvēks un ģimene.
Daina Podziņa, AccessibleEU nacionālā eksperte Latvijā saka: “Bieži vien, runājot par piekļūstamību, sabiedrība vispirms iedomājas cilvēkus ratiņkrēslos, taču piekļūstamība ir daudz plašāks jēdziens. Tikpat būtiska ir kognitīvā piekļūstamība, lai informācija, pakalpojumi, preces un vide būtu saprotami arī cilvēkiem ar demenci un citiem kognitīviem traucējumiem. Piekļūstamība ir aktuāls jautājums visā Eiropā, tāpēc mums ir svarīgi mācīties no dažādu valstu pieredzes un pārņemt risinājumus, kas jau strādā praksē.” Viņa aicināja vērsties Eiropas piekļūstamības resursu centrā AccessibleEU, tos , kuriem nepieciešami materiāli, pieejas, citu Eiropas valstu piemēri, ieteikumi jautājumu risināšanā, metodiskie materiāli un domubiedri.
Par demences agrīno pazīmju atpazīšanu un savlaicīgu atbalstu personai un viņas ģimenei Igaunijā stāstīja
Piret Purdelo-Tomingas, Igaunijas Demences kompetences centra vadītāja. Šī centra konsultante, ergoterapeite Hanna-Stiina Heinmets pastāstīja par mājas vides pielāgojumi cilvēku ar demenci funkcionālās neatkarības saglabāšanai.
Par rīcības modeli pacientu aprūpei ar iespējamiem kognitīviem traucējumiem primārajā veselības aprūpē stāstīja Dr. Jurgita Knašienė, Lietuvas Veselības zinātņu universitātes slimnīcas Geriatrijas konsultatīvās poliklīnikas un dienas stacionāra vadītāja.
Tika uzsvērts, cik svarīga ir demences agrīna diagnosticēšana, savlaicīgs atbalsts un ārstēšana, kas uzlabo pacienta dzīves kvalitāti un aizkavē slimības attīstību, radot iespēju cilvēkam ilgāk būt aktīvam sabiedrības loceklim.
Nodibinājuma “Invalīdu un viņu draugu apvienība “APEIRONS”” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis
Konferences turpinājumā notika paneļdiskusija “Iekļaujoša piekļūstamība un atbalsta sistēma cilvēkiem ar demenci.”
Uz biežāk uzdotiem jautājumiem atbild konferences rīkotāji:
- Kādas ir agrīnās demences pazīmes?
Agrīnas demences pazīmes var būt smalkas un bieži sākumā tās var pamanīt tikai tuvinieki vai pats cilvēks. Viennozīmīgi, tas ir pamats, lai runātu ar ārstu. Ārsti uzsver, ka svarīgi vērot izmaiņas ikdienā – piemēram, biežāku aizmāršību, grūtības atrast vārdus, apjukumu nepazīstamā vietā, grūtības plānot vai organizēt vienkāršus darbus, kā arī interesēs un ieradumos notiekošas pārmaiņas.
Svarīgi sekot saviem sirds un asinsvadu rādītājiem, piemēram, asinsspiedienam, holesterīnam un cukura līmenim, jo tie ietekmē smadzeņu veselību un var veicināt demences risku nākotnē. Diagnostiku un precīzu diagnozi vienmēr nosaka ārsts, taču jau mājās vai tuvinieku lokā var pamanīt agrīnus signālus. Ja šādas izmaiņas parādās bieži, ir vērts konsultēties ar ārstu – jo savlaicīga atpazīšana palīdz iegūt vairāk iespēju saglabāt dzīves kvalitāti, izmantot profilakses programmas un saņemt atbalstu gan pašam, gan tuviniekiem.
- Kā atšķirt demenci no Alcheimera agrā periodā?
Demence nav viena konkrēta slimība – tas ir kopējs nosaukums stāvoklim, kad pakāpeniski pasliktinās atmiņa, domāšana, orientēšanās un spēja veikt ikdienas darbības. To var izraisīt dažādas slimības. Alcheimera slimība ir visbiežākais demences cēlonis. Aptuveni 60–70% gadījumu demenci izraisa tieši Alcheimera slimība. Tāpēc cilvēki bieži lieto šos vārdus kā sinonīmus, lai gan tie nav pilnīgi viens un tas pats. Vienkārši skaidrojot – demence ir “jumta nosaukums” simptomiem, bet Alcheimera slimība ir konkrēta slimība, kas šos simptomus visbiežāk izraisa. Līdzīgi kā “drudzis” ir simptoms, bet tam var būt dažādi cēloņi. Alcheimera slimības gadījumā smadzenēs pakāpeniski notiek izmaiņas, kas vispirms ietekmē atmiņu, vēlāk arī valodu, spriestspēju un uzvedību.
- Kā atbalstīt cilvēkus ar demenci, kādas nodarbības būtu vislabākās?
Jūsu jautājuma atbilde vienā vārdā ir – mazināt bailes! Sabiedrībā valda uzskats, starp citu, kā daudzu citu slimību gadījumā, ka labāk nezināt, neko nedarīt, jo tāpat jau palīdzēt nevar. Pasaule un Eiropā uz šo problēmu skatās drošākām acīm. Viņi drošāk lieto vārdu demence, nevis kognitīvie traucējumi, drošāk veic diagnostiku, jo apzinās, ka sākuma stadijā demencei ir rīku un iespēju loks, ar kuru palīdzību slimības attīstību var attālināt. Viens no variantiem ir rādīt šos piemērus, skaidrot situāciju, mazināt bailes. Šobrīd Latvijas Alcheimera asociācija ir iesaistījusies inovatīva sociālās rehabilitācijas pakalpojuma izstrādē, kas ietvers starptautiskas pieredzes, metodoloģijas un rīku izmantošanu tieši cilvēkiem ar demenci sākuma stadijā un ir pielietojams arī kā profilakses rīks. Jāatzīst, ka sabiedrības valdošās stigmas (stigma - negatīva attieksme, stereotipi un aizspriedumi pret personu vai grupu, pamatojoties uz noteiktu pazīmi, piemēram, garīgo veselību, invaliditāti vai kultūru – Red.) , situācijas neizpratnes, t.sk. kļūdainā statistikas, kā arī citu iemeslu dēļ sociālās aprūpes pakalpojumu apjoms tieši demences skartajiem cilvēkiem Latvijā ir nepietiekams. Šis ir viens no asociācijas pamatuzdevumiem – sekmēt šādu pakalpojumu pieejamību visā Latvijā.
- Kādi jauni pakalpojumi ir paredzēti Latvijā cilvēkiem ar demenci?
Latvijas Alcheimera asociācija ir iesaistījusies inovatīva sociālās rehabilitācijas pakalpojuma izstrādē, kas ietvers starptautiskas pieredzes, metodoloģijas un rīku izmantošanu tieši cilvēkiem ar demenci sākuma stadijā, kas pielietojams arī kā profilakses rīks. Jāatzīst, ka sabiedrības valdošās stigmas, situācijas neizpratnes, t.sk. kļūdainā statistikas, kā arī citu iemeslu dēļ sociālās aprūpes pakalpojumu apjoms tieši demences skartajiem cilvēkiem Latvijā ir nepietiekams. Šis ir viens no asociācijas pamatuzdevumiem – sekmēt šādu pakalpojumu pieejamību visā Latvijā.
- Kādas atbalsta programmas pieejamas aprūpētājiem?
Atbalstot aprūpētāju, mēs palīdzam arī cilvēkam ar demenci un ļaujam viņam ilgāk palikt mājās. Aprūpētāji bieži ir noguruši, nesaprot, kur meklēt padomu vai vienkārši izjūt satraukumu. Latvijas Alcheimera asociācija varētu piedāvāt īsas, praktiskas nodarbības – kā sarunāties ar cilvēku ar demenci, kā organizēt dienu vai māju drošu un ērtu. Ļoti noderīgas ir atbalsta grupas, kur var aprunāties ar citiem, dalīties pieredzē un just, ka neesi viens. Reizēm vajag vienkārši nelielu atpūtu – stundu vai divas, vai dienu, lai atjaunotu spēkus, zinot, ka tuvinieks ir drošībā. Mums ir zināmas idejas un iestrādnes, kuras labprāt īstenotu šajā virzienā. Top interneta vietne www.uzlaboatminu.lv Ar jautājumiem var vērsties: info@uzlaboatminu.lv
Iveta LEIKUMA
Autores foto
