Kultūra

  • Apvienosimies mantojuma dēļ!

    XXI gadsimts ir atnesis daudz jaunu pārbaudījumu, problēmu, traģēdiju… Te mēs dzirdam, ka Tuvajos Austrumos tiek sagrauti pasaules nozīmes kultūras pieminekļi… Diemžēl daudziem mūsdienās kultūras mantojums ir vien tukša skaņa; visa vērtība, kas mums palikusi no senčiem (pieminekļi, mākslas darbi, arhitektūras šedevri) neizraisa ne īpašas emocijas, ne piederības sajūtu. Tāpēc reti kuru sāpināja ziņa par Bamijānas Budas statuju uzspridzināšanu Afganistānā, Palmiras kompleksu Sīrijā, seno šumeru pilsētu Irākā… Viss notiekošais šķiet kas tāls un nesvarīgs. Cilvēce zaudē pašu vērtīgāko, kas tai ir – senču kultūras mantojumu. Vēl Hemingvejs rakstīja: “Nejautā, kam skan zvans. Tas zvana arī par tevi!” Visi planētas iedzīvotāji ir saistīti neredzamām saitēm, kas kopumā veido lielu, sarežģītu, neizturīgu, bet visiem ļoti nepieciešamu tīklu, kuru mēs saucam par kultūru, lai gan ne vienmēr saprotam, par ko ir runa.

    Lasīt

  • Kolektīvais portrets jeb Latgale cilvēku sejās

    Latvija – mūsu dzimtene, Latgale – ezeru zeme. Šeit dzīvo īpaši cilvēki – atvērti, sirsnīgi, strādīgi, viesmīlīgi, radoši. Par to daiļrunīgi pārliecina fotomākslinieku kolektīvais sniegums – jauns fotoalbums “Latgalieties XXI gadsimtā”, kura prezentācija notika maija pirmajā trešdienā Preiļos.

    Lasīt

  • Trīskārt priecīga diena Dagdā

    Tikko kā noklusa aplausi tiem, kurus apbalvoja ar Ministru kabineta goda grāmatām, tā vadītāja Solvita Plivča pievērsa pārpildītās zāles uzmanību nozīmīgam notikumam ne vien novada, bet arī republikas mērogā: “Tautas deja — tas ir kas vairāk nekā mēģinājumi un kopābūšana. Tas ir spēks, kas dod izaugsmi dvēselei un gandarījumu dzīvei. Cilvēks, kas reiz no sirds sācis dejot, dejos visu mūžu. Šodien godinām Dagdas novada Tautas deju ansambli “DAGDA”.

    Lasīt

  • “Dziedi vēl!”

    Trešais dziedošo ansambļu salidojums Aglonā izvērtās par lielu radošu konkursu, kurā par galvenajiem uzvarētājiem kļuva skatītāji. Sacentās arī sieviešu, vīriešu un jaukto ansambļu iedvesmotājas Marta Bicāne, Līga Gžibovska, Agnese Solozemniece, kuras atveda pa trim kolektīviem no Aglonas, Rožkalnes un Sīļukalna. Starp citu, ceturto salidojuma ansambli vada Intars Mežinieks, tāpēc ir skaidrs, kāpēc ciematā pie ezera radās dziedošā tradīcija.

    Lasīt

  • Cik lieliski, ka sapulcējāmies…

    Mūs uzaicināja, un mēs aizbraucām ne vienkārši ciemos, bet ar savām dziesmām, lai papildinātu Grāveru senioru vakara repertuāru. Tas notika maija svētku priekšvakarā. Tāpēc programmā tika iekļauti veltījumi kā mammām un vecmāmiņām, tā arī senioriem, kuru jubilejas tika svinētas atpūtas vakarā.

    Lasīt

  • Poļu diena Krāslavā

    Latvijas Šveice, pilsēta Daugavas ielokā, radošu cilvēku šūpulis, gurķu galvaspilsēta, daudznacionāls novads… Tas viss par mūsu dārgo Krāslavu, kuras daiļrunīgs simbols ir laiva ar pieciem airiem. Viens no tiem – poļi.

    Lasīt

  • Kur kokos aug pērlītes?

    Lauku bibliotēkas ir kā glābšanas saliņas no vientulības. Pirmkārt, cilvēki, noguruši no plazmas ekrānu un datoru monitoru raidītajām melu straumēm, kas izrāda vardarbīgas ainas mākslas filmās, kā arī vīlušies šaubīgajās Eiropas vērtībās, arvien vairāk pievēršas grāmatām. Zināšanu avots ar daudzu gadsimtu vēsturi arī pašlaik sniedz atbildes uz visiem jautājumiem, tai skaitā uz pašiem aktuālākajiem. Otrkārt, pagasta bibliotēkas kļuva par tikšanās un pasēdēšanas vietu, kur rodas un tiek īstenotas radošas idejas. Nemaz nešaubos, ka šajās mājīgajās sienās iedegas vēlmju dzirksteles mainīt ciemata dzīvi uz labāko pusi, kas arī palīdzēja parastajam ciematam iegūt kultūras centra statusu.

    Lasīt

  • Horeogrāfes Martas Krilovas veiksmīgā debija

    Cik svarīgs uz skatuves ir plastikas skaistums! Tad arī skatītāju acu priekšā parādās horeogrāfiskas darbības – kā valdzinoša, gleznaina māksla. Aktieru meistarības atspulgs, tērpi, gaismas un pārsteidzoši tiešais muzikālais pavadījums… Tā arī tiek sasniegts galvenais mērķis: teātris krāšņos tēlos dāvā to, ko vēlas un jūt mūsu dvēseles.

    Lasīt

Dienas foto

Kalendārs

 

 
P
O
T
C
P
P
Sv

Projekti

Vārda dienas

  • Sigmunds, Zigismunds, Zigmunds

Partneri

  • Latvijas Reitingi

Par Ezerzeme

Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]

Laikraksts "Ezerzeme"

Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija

Tālrunis & Fakss

Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465

Sekojiet mums

Jaunākās ziņas

Jaunākās galerijas

Uz augšu
2006 - 2025 © www.ezerzeme.lv
Jebkuru "Ezerzemes" materiālu pārpublicēšana bez rakstiskas atļaujas aizliegta.