Mūsu likteņa audekls
- Kultūra
- 26.05.2017 12:07
Jaunais ir labi aizmirsts vecais. Kas attiecas uz mājamatniecības aušanu, tad šī amata noslēpumi ar senajām tradīcijām saudzīgi tiek glabāti daudzos Latgales nostūros.
LasītJaunais ir labi aizmirsts vecais. Kas attiecas uz mājamatniecības aušanu, tad šī amata noslēpumi ar senajām tradīcijām saudzīgi tiek glabāti daudzos Latgales nostūros.
LasītCeriņu laiks…. Brīnišķīgais ceriņu laiks, kas iedvesmo un piepilda ar cerībām. To smarža apbur, to pieclapiņu ziedi ļauj noticēt brīnumam. Teju katras mājas pagalmā aug vismaz viens ceriņu krūms, kas, koši ziedot, vēsta par pavasara iestāšanos.
LasītMums katram ir savs priekšstats par to, kas ir skaistākais, nozīmīgākais, labākais, pareizākais katra dzīvē. Ir svarīgi notvert to mirkli, ka tas, ko dari, ir tavs un tuvs tavai dvēselei. Milzīga darba mīlestība, enerģija, daiļuma izjūta, sirsnība, smaidi, kas staroja no dejotājiem koncertā, kas veltīts TDA “Dagda” 40 gadu jubilejai.
LasītKopā būšanas prieks, piederības sajūta. Balti krekli, balti galdauti un mastā Latvijas valsts karogs. Par godu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai 4. maijā mūsu brīvdabas estrādē bija klāts balts galds, svinīgajā mirklī piedalījās novada domes deputāts Jānis Tukāns, pašdarbnieku saime, izvaltieši, mūsu viesi, kā arī grupa “Dvinskas muzikanti”.
LasītXXI gadsimts ir atnesis daudz jaunu pārbaudījumu, problēmu, traģēdiju… Te mēs dzirdam, ka Tuvajos Austrumos tiek sagrauti pasaules nozīmes kultūras pieminekļi… Diemžēl daudziem mūsdienās kultūras mantojums ir vien tukša skaņa; visa vērtība, kas mums palikusi no senčiem (pieminekļi, mākslas darbi, arhitektūras šedevri) neizraisa ne īpašas emocijas, ne piederības sajūtu. Tāpēc reti kuru sāpināja ziņa par Bamijānas Budas statuju uzspridzināšanu Afganistānā, Palmiras kompleksu Sīrijā, seno šumeru pilsētu Irākā… Viss notiekošais šķiet kas tāls un nesvarīgs. Cilvēce zaudē pašu vērtīgāko, kas tai ir – senču kultūras mantojumu. Vēl Hemingvejs rakstīja: “Nejautā, kam skan zvans. Tas zvana arī par tevi!” Visi planētas iedzīvotāji ir saistīti neredzamām saitēm, kas kopumā veido lielu, sarežģītu, neizturīgu, bet visiem ļoti nepieciešamu tīklu, kuru mēs saucam par kultūru, lai gan ne vienmēr saprotam, par ko ir runa.
LasītKad kopā pulcējas četru pilsētas skolu jaunie talanti, tad rodas spilgts skatuvisks sveiciens. Dzejoļi, dziesmas solistu un ansambļu izpildījumā, deju priekšnesumi…
LasītLatvija – mūsu dzimtene, Latgale – ezeru zeme. Šeit dzīvo īpaši cilvēki – atvērti, sirsnīgi, strādīgi, viesmīlīgi, radoši. Par to daiļrunīgi pārliecina fotomākslinieku kolektīvais sniegums – jauns fotoalbums “Latgalieties XXI gadsimtā”, kura prezentācija notika maija pirmajā trešdienā Preiļos.
LasītTikko kā noklusa aplausi tiem, kurus apbalvoja ar Ministru kabineta goda grāmatām, tā vadītāja Solvita Plivča pievērsa pārpildītās zāles uzmanību nozīmīgam notikumam ne vien novada, bet arī republikas mērogā: “Tautas deja — tas ir kas vairāk nekā mēģinājumi un kopābūšana. Tas ir spēks, kas dod izaugsmi dvēselei un gandarījumu dzīvei. Cilvēks, kas reiz no sirds sācis dejot, dejos visu mūžu. Šodien godinām Dagdas novada Tautas deju ansambli “DAGDA”.
LasītTrešais dziedošo ansambļu salidojums Aglonā izvērtās par lielu radošu konkursu, kurā par galvenajiem uzvarētājiem kļuva skatītāji. Sacentās arī sieviešu, vīriešu un jaukto ansambļu iedvesmotājas Marta Bicāne, Līga Gžibovska, Agnese Solozemniece, kuras atveda pa trim kolektīviem no Aglonas, Rožkalnes un Sīļukalna. Starp citu, ceturto salidojuma ansambli vada Intars Mežinieks, tāpēc ir skaidrs, kāpēc ciematā pie ezera radās dziedošā tradīcija.
LasītMūs uzaicināja, un mēs aizbraucām ne vienkārši ciemos, bet ar savām dziesmām, lai papildinātu Grāveru senioru vakara repertuāru. Tas notika maija svētku priekšvakarā. Tāpēc programmā tika iekļauti veltījumi kā mammām un vecmāmiņām, tā arī senioriem, kuru jubilejas tika svinētas atpūtas vakarā.
Lasīt