Ko lai saka: Dagda, kur kultūras dzīve rit pilnā sparā, turpina pārsteigt un priecēt. Turklāt galda dziesmu dziedātāju un jokdaru četrpadsmitais salidojums “Auni kuojas, laksteigola”, kuru organizēja folkloras centrs, ieguva milzīgu vērienu, tautas nama plašajās telpās pagājušajā svētdienā bija šauri.
Lasīt
Lieldienu brīvdienās, ilgi gaidītās pavasara atmodas dienās, sirds gavilē. Atpūtas vakari aizritēja Aglonā un Dagdā, bet Krāslava tradicionāli ignorēja iedzīvotāju vēlmi atpūsties Kultūras namā. Toties Izvalta ar uzviju piepildīja organizētā brīvā laika pavadīšanas deficītu novadā. Svētdienā svētku zālē atkal nebija brīvu vietu, skatītāju vidū es pamanīju arī krāslaviešus, kuri sailgojušies pēc atpūtas vakariem.
LasītIdeju par dvieļu izšūšanu baltkrievu biedrībās 2014. gadā izteica Jēkabpils baltkrievu biedrības “Spatkanne” vadītāja Valentīna Doroščenoka, bet Latvijas baltkrievu savienības priekšsēdētāja vietniece un Rīgas baltkrievu biedrības “Prameņ” vadītāja Jeļena Lazareva piedāvāja izšūt vienotu dvieli visām baltkrievu biedrībām un ķērās pie šīs idejas īstenošanas. Katrai biedrībai uz tā jāizšuj savs nosaukums un pilsēta, kurā biedrība atrodas, blakus tam attēlojot baltkrievu ornamentu. Oršanskas linu kombinātā bija izraudzīts linu audekls, pēc tam Minskā apsprieda krāsu toņus, zīmējuma maketu. Un, lūk, izgatavotais un sagatavotais audums dvielim tika atvests uz Rīgu.
Lasīt
Kas gan spēj jebkuras mūsu emocijas izteikt bez vārdiem tik tieši, krāšņi un atklāti? Radīt noskaņu un jūtas? Dejas… Balles un sporta deju vēsture Krāslavā aizsākās nedaudz vairāk kā pirms trim gadiem, kad pirmo deju nodarbību te novadīja treneris Aleksandrs Boginičs no Daugavpils. Par to, kā skolai klājies visu šo laiku, mēs pastāvīgi stāstām saviem lasītājiem. Un iemeslu stāstiem ir bijis daudz: mūsu dejotāji un skolotājs ir aizvadījuši neskaitāmus mēģinājumus, individuālās nodarbības un, protams, sacensības. Aleksandra audzēkņu skaits Krāslavā pa šo laiku palielinājies desmitiem reižu. Vai tas neliecina par to, ka balles-sporta dejas ir kļuvušas par nozīmīgu mūsu pilsētas dzīves sastāvdaļu? Un ceru, ka uz ilgu laiku…
Lasīt
Aprīļa sākumā izskanēja XV starptautiskais akordeonistu - solistu konkurss “Naujene – 2017”. Ar Krāslavas novada akordeonistu zvaigznēm “Ezerzemes” lasītāji jau ir iepazinušies, taču šogad akordeonistu saimei pievienojās vēl viena zvaigzne - Artūrs Trepša no Dagdas mūzikas un mākslas skolas.
Lasīt
Māksliniece Inese Brants – atzīta porcelāna apgleznošanas meistare, kuras vārds ir pazīstams tālu ārpus Latvijas robežām. Izmantojot tradicionālās un novatoriskās apgleznošanas metodes, viņa ir panākusi pārsteidzošus rezultātus, kas izraisa skaistuma cienītāju sajūsmu. Par to varēja pārliecināties arī krāslavieši, ekspozīcijas “Mirdzums”, kas izvērsusies Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā, dalībnieki. Starp eksponātiem ir izstādes darbi, kas pavisam nesen tika izstādīti Rīgas P o r c e l ā n a muzejā. Krāsu harmonija, fantāzijas lidojums, stilu sintēze – Ineses Brants, kura sniegusi nenovērtējamu dāvanu mūsu pilsētai, unikālais radošums.
Lasīt
Saulainā 5. aprīļa rītā Krāslavu iedziedāja seši kori no pilsētas trim skolām, tiekoties ik pavasara konkursā. Krāslavas KN mājīgo zāli piepildīja pāri par 200 dziedāt gribētāju un varētāju. Prieku par kopīgu dziedāšanu visi dalīja ar Krāslavas novada izglītības iestāžu koru konkursa žūriju. Jaunos un jau pieredzējušos koristus uzklausīja un novērtēja mācību gadā iemācīto trīs mūzikas skolotājas, kordiriģentes, vokālo un folkloras ansambļu vadītājas Antoņina Tuče, Tatjana Vagale un Olga Grecka. Dziedot gan pašu izvēlētas, gan šogad un nākamgad gaidāmo koru salidojumu repertuāra dziesmas, žūrija vērtēja koru vokālo sniegumu, katras dziesmas (kori izpildīja pa trim dziesmām) tehnisko un māksliniecisko izpildījumu, kā arī kolektīva kopiespaidu.
Lasīt
Savu radošo veikumu Krāslavas centrālās bibliotēkas lietotājiem atrādīja rokdarbnieču pulciņš “Pozitīvs”. Ideja sanākt kopā un dalīties pieredzē radās mūsu ilggadējai lasītājai Jeļenai Livčai. Rokdarbniece, kura darina ne tikai brīnišķīgus adījumus, tamborējumus, izšuj dažādās tehnikās, piekrita šo mākslu darīt tuvāku arī citiem.
Lasīt
Deju studija “Stoptime” jau septīto reizi rīko šo forumu Daugavpilī, trešo reizi starptautisko sacensību formātā. Šogad sacensības kausa ietvaros norisinājās Olimpiskā centra zālē, bez Latvijas dejotājiem programmā tika pieteikti arī viesi no Baltkrievijas un Lietuvas. Atklātā kausa pastāvīgie dalībnieki no Polijas, Igaunijas un Krievijas šogad neatbrauca, izvēloties citas sacensības (šogad gan Polijā, gan Baltkrievijā, gan Lietuvā vienlaikus norisinājās vairāki lieli deju pasākumi).
Lasīt
Andrupenes pamatskolas folkloras kopa “Saiveņa” dibināta 2010. gadā. Kopš dibināšanas brīža to vada mūzikas skolotāja Aija Vaičule. Pašlaik tajā darbojas 16 dalībnieki, kuri dzied, dejo, spēlē cītaru, kokli, blokflautu, akordeonu, bungas, bet 7 pastāvēšanas gados tajā darbojušies ap 30 dalībniekiem. Kopā tiek apgūts un popularizēts tautas folkloras mantojums, pētītas latgaliešu dzīves tradicionālās norises, iemācoties dziesmas, dančus un rotaļas.
LasītLaikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]
Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija
Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465
