- Izglītība
-
30.04.2020 11:41
No rīta, tūlīt pēc piecelšanās, es centos pēc iespējas ātrāk saģērbties un saklāt gultu. Mans “tēvocis” mani uzmanīgi vēroja, parādīja, kur nomazgāties. Viss bija izplānots pa minūtēm. Tiklīdz visi nomazgājās un sakārtojās, tika dota komanda lūgšanai. Šeit, rotā, zāles galā bija iekārtota lūgšanu telpa ar lielu ikonu, kuras priekšā dega svētbildes lampiņa. Pēc lūgšanas tējas dzeršana; verdošs ūdens jau bija gatavs. Visi paši sev atnes tēju, sēžas pie galda pretī gultām. Tēju dzer dažādi: kāds ar rupjmaizi, kāds ar bulciņu. Mūsu rotas karavīri centās iegādāties maizes atlikumus konditorejā, kas atradās simts soļu attālumā no kazarmām. Šajos atlikumos gadījās arī brangi gabali, bet bija daudz lētāki. Šie atlikumi katru dienu parādījās šādā veidā: pārdevēji pircējiem vienmēr nogrieza vairāk maizes, nekā tika prasīts. Nosverot sagrieztu gabalu, viņi nogrieza lieko, lai iegūtu tieši tik daudz, cik pircējs pieprasīja. Šie maizes atlikumi tika lēti pārdoti.
Lasīt