• Lai viss iecerētais piepildās!

    Ak vasara, vasariņa… Gaidi vasaras dieniņas ar nepacietību, bet tās aizzib kā viens mirklis. Jau augusta otrā puse. Līdz mācību gada sākumam atlikušas vien dažas nedēļas.

    Lasīt
  • Mūsu novadnieka stāsts iz vēstures. Ignatijs Buko “Atmiņas par Pirmo pasaules karu”

    No rīta, tūlīt pēc piecelšanās, es centos pēc iespējas ātrāk saģērbties un saklāt gultu. Mans “tēvocis” mani uzmanīgi vēroja, parādīja, kur nomazgāties. Viss bija izplānots pa minūtēm. Tiklīdz visi nomazgājās un sakārtojās, tika dota komanda lūgšanai. Šeit, rotā, zāles galā bija iekārtota lūgšanu telpa ar lielu ikonu, kuras priekšā dega svētbildes lampiņa. Pēc lūgšanas tējas dzeršana; verdošs ūdens jau bija gatavs. Visi paši sev atnes tēju, sēžas pie galda pretī gultām. Tēju dzer dažādi: kāds ar rupjmaizi, kāds ar bulciņu. Mūsu rotas karavīri centās iegādāties maizes atlikumus konditorejā, kas atradās simts soļu attālumā no kazarmām. Šajos atlikumos gadījās arī brangi gabali, bet bija daudz lētāki. Šie atlikumi katru dienu parādījās šādā veidā: pārdevēji pircējiem vienmēr nogrieza vairāk maizes, nekā tika prasīts. Nosverot sagrieztu gabalu, viņi nogrieza lieko, lai iegūtu tieši tik daudz, cik pircējs pieprasīja. Šie maizes atlikumi tika lēti pārdoti.

    Lasīt
  • Mūsu novadnieka stāsts iz vēstures. Ignatijs Buko: “Atmiņas par Pirmo pasaules karu”

    Vēstures grāmatas bieži raisa garlaicību. Sauss faktu apraksts, dokumentu, cēloņu, seku analīze... Sen aizritējušo gadu apraksts šķiet bezpersonisks, neitrāls... Vai tieši otrādi - pretenciozs, sagrozīts... Šīs mācību grāmatas tik bieži tiek pārrakstītas, mainot saturu, interpretācijas... Pavisam kas cits ir aculiecinieku atmiņas. Tās vienmēr ir nenovērtējama informācija, kas itin bieži paslīdējusi garām profesionāļiem un pētniekiem. Ignatija Buko, kurš dzimis Robežnieku pagasta Skuķu ciemā, atmiņas redakcijā parādījās ar mazmeitas Annas Grišānes palīdzību. Saudzīgi iešūtas 9 burtnīcas cietos vākos - kopija. Liels, skaidrs un precīzs rokraksts, vienkārši teikumi... Atmiņas par Pirmo pasaules karu, apbrīnojama iespēja “redzēt” to laiku ar sava tautieša-karavīra acīm. Mēs sākam publicēt Ignatija Buko (18921986) atmiņu fragmentus, ko viņš apkopoja 1965. gadā, mūsu laikraksta lappusēs.

    Lasīt
  • Attālinātās mācības - perspektīvs jauninājums

    Valdības ārkārtas sēdē 12. martā tika pieņemts lēmums izsludināt ārkārtas situāciju valstī. Tādējādi pasākumi koronavīrusa izplatības ierobežošanai ietekmēja arī izglītības sistēmu. Jau 13. martā daudzi skolēni un bērnudārzu audzēkņi palika mājās. Sekoja brīvlaika nedēļa, kuras laikā izglītības iestādēm vajadzēja noskaidrot katra audzēkņa tehniskās iespējas mācīties attālināti. Arī skolu administrācija un skolotāji strādāja pie neklātienes mācību procesa sagatavošanas, kas Aglonas, Dagdas un Krāslavas novada skolās sākās 23. martā. Aglonas vidusskolas direktore Lidija Šatilova, Dagdas novada Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītāja Marija Mickeviča un Krāslavas novada Izglītības nodaļas vadītāja Lidija Miglāne sniedza informāciju par attālinātajām mācībām trīs “Ezerzemes” novados.

    Lasīt
  • pollllli

    Projektu nedēļa Krāslavas Poļu skolā

    Krāslavas poļu skolā no 3. līdz 7. februārim norisinājās projektu nedēļa. Šajā laikā audzēkņiem bija unikāla iespēja vispusīgi papildināt zināšanas, paplašināt redzesloku, uzlabot un attīstīt komunikācijas, sadarbības un komandas darba prasmes.

    Lasīt
  • varavaravar

    Skola kā Saules sistēma jeb absolventu vakars “Varavīksnes” vidusskolā

    Kas ir skola? Tā ir kā liela, spoža, silta saule. Kad absolventi pamet skolas telpas, viņi kļūst par planētām, kas griežas ap šo pašu sauli, baidoties pazaudēt tās gaismu, siltumu. Pirmo gadu absolventi vispār nevar dzīvot bez tās, un tad... Pēc tam viņi arvien vairāk attālinās no skolas-saules, lai gan tikai daži saikni ar to pārtrauc uzreiz. Tūlīt pēc pēdējiem eksāmeniem viņi kā komētas ātri nokļūst kosmosā un dodas projām. Starp citu, viņi arī atgriežas, tikai ļoti reti.

    Lasīt