Lūk, kārtējais mācību gads tuvojas beigām. Tas bija sarežģīts un neparasts visiem: skolēniem, skolotājiem un vecākiem. Tostarp studentiem, kuri bija mūsu valstī saskaņā ar AFS apmaiņas programmu. Ir ļoti grūti apgūt nezināmu kultūru, tradīcijas un paražas, kad praktiski nav iespējams atstāt dzīvesvietu. Jo lielāka atbildība gūlās uz viesģimenēm.
Lasīt
Laikrakstā Ezerzeme jau tika sniegta informācija par pēdējo pilskalnu jaunatklājumu Latvijā un Latgalē – Konstantinovas Romanovas pilskalnu. Tomēr tas nav vienīgais pilskalnu jaunatklājums Dagdas tuvumā – bez Romanovas pilskalna tur 2019.gadā ir atklāti vēl četri iepriekš nezināmi pilskalni. Bojāru pilskalns Laikam vismazāk ievērotais no jaunatklājumiem ir Dagdas Bojāru pilskalns. Ja gribētu būt pavisam precīzi, tad tas būtu jāsauc par Dagdas un Ezernieku Bojāru pilskalnu, jo pagastu robeža ved pāri pilskalnam, lielākajai tā daļai gan paliekot Dagdas pusē. Iepriekš nezināma pilskalna pazīmes aerolazerskannējumā jau 2018.gada beigās ieraudzīja arheologs Raimonds Rozenvalds. Pilskalnu te 2019. gada pavasarī apliecināja arī mežkopis un Kroma kolna bruolistes vadītājs Aleksandrs Lubāns. 2019.gada 17.aprīlī, vietu pābaudot, te tiešām tika atklāts iepriekš nezināms pilskalns, kam pēc tuvējās sādžas vārda dots Bojāru pilskalna nosaukums.
Lasīt
Par šo vietu, kuru kā iespējamu pilskalnu aerolazerskannējumā bija ievērojis novadpētnieks un pilskalnu pazinējs Valdis Mičulis, norādes tika saņemtas 2019.gada martā. Balstoties uz atzīmēm kartē un aerolazerskannējuma izdruku, vieta tika atrasta un kopā ar arheologiem Jāni Meinertu un Raimondu Rozenvaldu apsekota 2019.gada 16.aprīlī. Pārbaudot, vieta tiešām izrādījās esam pilskalns, kam pēc tuvākās tagad vairs neeksistējošās nelielās Jurānu sādžas nosaukuma, kurā bija tikai divas saimniecības, dots Jurānu pilskalna vārds.
Lasīt
Ak vasara, vasariņa… Gaidi vasaras dieniņas ar nepacietību, bet tās aizzib kā viens mirklis. Jau augusta otrā puse. Līdz mācību gada sākumam atlikušas vien dažas nedēļas.
Lasīt
No rīta, tūlīt pēc piecelšanās, es centos pēc iespējas ātrāk saģērbties un saklāt gultu. Mans “tēvocis” mani uzmanīgi vēroja, parādīja, kur nomazgāties. Viss bija izplānots pa minūtēm. Tiklīdz visi nomazgājās un sakārtojās, tika dota komanda lūgšanai. Šeit, rotā, zāles galā bija iekārtota lūgšanu telpa ar lielu ikonu, kuras priekšā dega svētbildes lampiņa. Pēc lūgšanas tējas dzeršana; verdošs ūdens jau bija gatavs. Visi paši sev atnes tēju, sēžas pie galda pretī gultām. Tēju dzer dažādi: kāds ar rupjmaizi, kāds ar bulciņu. Mūsu rotas karavīri centās iegādāties maizes atlikumus konditorejā, kas atradās simts soļu attālumā no kazarmām. Šajos atlikumos gadījās arī brangi gabali, bet bija daudz lētāki. Šie atlikumi katru dienu parādījās šādā veidā: pārdevēji pircējiem vienmēr nogrieza vairāk maizes, nekā tika prasīts. Nosverot sagrieztu gabalu, viņi nogrieza lieko, lai iegūtu tieši tik daudz, cik pircējs pieprasīja. Šie maizes atlikumi tika lēti pārdoti.
Lasīt
Vēstures grāmatas bieži raisa garlaicību. Sauss faktu apraksts, dokumentu, cēloņu, seku analīze... Sen aizritējušo gadu apraksts šķiet bezpersonisks, neitrāls... Vai tieši otrādi - pretenciozs, sagrozīts... Šīs mācību grāmatas tik bieži tiek pārrakstītas, mainot saturu, interpretācijas... Pavisam kas cits ir aculiecinieku atmiņas. Tās vienmēr ir nenovērtējama informācija, kas itin bieži paslīdējusi garām profesionāļiem un pētniekiem. Ignatija Buko, kurš dzimis Robežnieku pagasta Skuķu ciemā, atmiņas redakcijā parādījās ar mazmeitas Annas Grišānes palīdzību. Saudzīgi iešūtas 9 burtnīcas cietos vākos - kopija. Liels, skaidrs un precīzs rokraksts, vienkārši teikumi... Atmiņas par Pirmo pasaules karu, apbrīnojama iespēja “redzēt” to laiku ar sava tautieša-karavīra acīm. Mēs sākam publicēt Ignatija Buko (18921986) atmiņu fragmentus, ko viņš apkopoja 1965. gadā, mūsu laikraksta lappusēs.
LasītValdības ārkārtas sēdē 12. martā tika pieņemts lēmums izsludināt ārkārtas situāciju valstī. Tādējādi pasākumi koronavīrusa izplatības ierobežošanai ietekmēja arī izglītības sistēmu. Jau 13. martā daudzi skolēni un bērnudārzu audzēkņi palika mājās. Sekoja brīvlaika nedēļa, kuras laikā izglītības iestādēm vajadzēja noskaidrot katra audzēkņa tehniskās iespējas mācīties attālināti. Arī skolu administrācija un skolotāji strādāja pie neklātienes mācību procesa sagatavošanas, kas Aglonas, Dagdas un Krāslavas novada skolās sākās 23. martā. Aglonas vidusskolas direktore Lidija Šatilova, Dagdas novada Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītāja Marija Mickeviča un Krāslavas novada Izglītības nodaļas vadītāja Lidija Miglāne sniedza informāciju par attālinātajām mācībām trīs “Ezerzemes” novados.
Lasīt
Ir cilvēki, kuri prot radīt pozitīvu atmosfēru ap sevi, iedvesmot citus un piesaistīt ar savu iekšējo enerģiju.
Lasīt
13. februārī Ēnu diena norisinājās arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Latgales reģiona brigādes Krāslavas daļā.
Lasīt
Krāslavas poļu skolā no 3. līdz 7. februārim norisinājās projektu nedēļa. Šajā laikā audzēkņiem bija unikāla iespēja vispusīgi papildināt zināšanas, paplašināt redzesloku, uzlabot un attīstīt komunikācijas, sadarbības un komandas darba prasmes.
Lasīt
Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]
Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija
Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465
