Precīzāk sakot, šis ir jau otrais Vārdnīcas izdevums – papildināts un koriģēts, jo dzīvai valodai pastāvīga vārdnīcu atjaunināšana ir dabiska. Par šo jauno izdevumu, par šīs vārdnīcas unikalitāti sarunājos ar tās autoru.
- Valentīn, pirmais, ko es gribētu jautāt, kāpēc jūs nolēmāt izdot “Latgaliešu-latviešu vārdnīcu”? Cik zinu, šī nav vienīgā un ne pirmā šāda vārdnīca Latvijā, ir vairākas citas - tad kāpēc vajadzīga vēl viena?
- Vārdnīcas pirmais izdevums tika izdots 2011. gadā. Redziet, dažas grāmatas, piemēram, daiļliteratūra, laika gaitā parasti netiek pārrakstītas. Piemēram, ārkārtīgi reti nākas dzirdēt, ka rakstnieks pēkšņi publicē jau labi zināmu romānu ar citiem varoņiem un beigām. Romāni, ja sabiedrība tos turpina pirkt, tiek izdoti atkārtoti – taču bez izmaiņām. Bet tādas grāmatas kā vārdnīcas vai enciklopēdijas var gandrīz bezgalīgi pilnveidot, pārrakstīt, uzlabot, tāds ir to žanrs un formāts. Kā dārgakmeni šādas publikācijas “slīpē” laiks, tās kļūst arvien labākas.
Piemēram, dzīvās valodas vārdnīcā desmit gadu laikā gluži dabiski var parādīties neskaitāmas jaunas realitātes - jaunas zināmu vārdu nozīmes vai pat jaunvārdi.
Turklāt mana Vārdnīca no citām atšķiras ne tikai ar jauninājumiem. Tai ir apakšvirsraksts: “mana vārdu krājuma vārdnīca”. Šis ir to vārdu krājums, kurus runā lietoju es. To tur ir četri tūkstoši. Pirmajā bija četri tūkstoši, bet šajā ir apmēram četri tūkstoši divi simti.
- Es zināju par vienas personas valodas vārdnīcu esamību, ko sastādījuši pētnieki - piemēram, ir Šekspīra un Puškina valodas vārdnīcas. Bet šī ir pirmā reize, kad dzirdu par cilvēku, kurš sastāda šādu vārdnīcu, pamatojoties uz savu runu.
- Nedomājiet, ka mana Vārdnīca ir tikai egocentriska cilvēka žests. Šis apakšvirsraksts – “vīna cylvāka specvuorduojs” – ir tikai precizitātes labad. Ar šo apakšvirsrakstu es tikai vēlējos teikt, ka Vārdnīcā vārdu interpretāciju sniedzu, pamatojoties tikai uz savu izpratni un lietojumu. Es, tā teikt, ar šo apakšvirsrakstu norādu galveno avotu, no kura smēlos vārdu nozīmes un latgaliešu vārdu atbilstību latviešu valodas vārdiem.
Ar to es paredzēju sagaidāmos, diezgan paredzamos iespējamo kritiķu jautājumus: “Kur tu, cienījamais autor, ņēmi, ka šim vārdam ir tieši tāds ekvivalents?” Ar savu apakšvirsrakstu atbildu uz visiem šādiem jautājumiem uzreiz: norādīju tikai tās atbilstības, pie kurām pieturos pats, runājot latviski un latgaliski.
Es izdarīju arī vēl ko - mēģināju izveidot savu Vārdnīcu par ērtu palīgu. Šī mana vēlme izpaudās gan tā kabatas formātā, gan lietošanas kārtības vienkāršošanā - salīdzinājumā ar citām vārdnīcām. Es pat uzrakstīju īsu Vārdnīcas lietošanas pamācību, lai visas tās priekšrocības būtu zināmas uzreiz, tiklīdz cilvēks paņem Vārdnīcu rokās.
Piebildīšu pat, ka Vārdnīcā nav visi man zināmie latgaliešu vārdi, bet tieši tie 4200 vārdi, kurus es aktīvi lietoju savā runā - viss ar vienu un to pašu mērķi radīt grāmatu, kas būtu absolūti praktiska.
Vārdnīca savas vienkāršības dēļ var kļūt par pašu pirmo latgaliešu valodas grāmatu - un tikai tad pienāks kārta grāmatām par gramatiku, stilu utt. Vairākkārt esmu redzējis līdzīgas vienkāršas publikācijas iesācējiem citu valodu apguvē, piemēram, angļu valodā. Tagad ir tāda latgaliešu Vārdnīca.
Gļebs BEĻAJEVS
Valentīna LUKAŠEVIČA foto
