Lauku dorbi prosa spāku, pacīteibu i ticeibu tam, kū dori. Bet tī, kas izavielej itū ceļu, ir cylvāki ar plašu sirdi, lelom dorba spiejom i skaidru skotu iz prīšku. Laikā, kod leluokī dorbi ir padareiti i drupeit vairuok atelpys breižu, iz sarunu tyka aicynuoti treis Aulejis pogosta zemnīki, kab īpazeistynuotu ar sevi, pasadaleitu ar pīredzi par tū, kai roduos ideja par jūs saimnīceibu, ar kaidim izaicynuojumim jī sasaskar kasdīnā, ar kū kotrys nu jūs ir lapnys i deļkam, nasaverūt iz gryuteibom, dzeive laukūs ir skaista.
Pyrmajai vuords teik dūts Līvai Dzalbei, kura ir saimnīceibys "Līvas" īpašneica: “Drūši viņ daudzi valk paralelis ar munu saimi - vacvacuokim Martu i Antonu, kai ari vacuokim Normundu i Rudeiti Lipšānim. Tod ir daudzi, kas mani pazeist kai Ulda Dzalba sīvu i 4 dālu muoti. I ir vēļ vīna cylvāku kategoreja, kas mani pazeist kai gūvu muoksleiguos apsākluošonys specialisti, deļtuo ka pi daudzim kasdīnā braucu snēgt pakolpuojumus.
Koč i pīdzymu zemnīku saimē, piec napabeigtom veterinarmedicynys studejom ruodejuos, ka es gols golā napalikšu laukūs. Pagrīzīņa punkts beja 2018. goda vosora, kod mama, Rudeite Lipšāne, beja sasprīduse, ka juos saimnīceiba puortrauks nūsadorbuot ar pīna lūpkūpeibu. Suokumā plāns beja turpynuot slaukšonu da rudiņa, tod puordūt gonompulku. Tamā šaļtī maņ nabeja motivacejis puorjimt voi turpynuot. Bet vysu vosoru, slaucūt gūvs kūpā ar mamu, roduos azarts, partū ka ar eksperimentim pīna izslaukumi nu tom pošom gūvem suoce pīaugt i prīcēt. Tys beja tys, kas mani “īvylka”, i es saprotu, ka tū varu izdareit i maņ tys pateik.
Runojūt par eipašeibom, kas ir vajadzeigys i kasdīnys dorbā paleidz, es saceitu, ka tei ir mierktīceiba i naatlaideiba. Ka asu izvierzejuse mierkus, es ceļūs, īmu i doru, lai cik tys ruodīs gryutai i naīspiejamai. Struodeigums - nivīna dorba nasabeistu. Atbiļdeiba, pīnuokuma sajiuta. Te bez tuo naiztikt, partū ka dorbs ir ar dzeivinīkim.
Kod suoču puorjimt pīnsaimnīceibu, saprotu, ka veterinareja maņ byutu bejuse cīši nūdereiga, bet beja dorbs saimnīceibā i saimē jau div puikys – vuiceibys vairs nabeja īspiejamys. Roduos dūma vysmoz dabuot muoksleiguos apsākluošonys tehnika kvalifikaceju. Koč maņ tūlaik jau beja sertifikats, kas atļuove struoduot vīnā saimnīceibā, vystik tū vysu gribieju apgiut nūpītnuok. Tai piec 1,5 godu studejom Bebrenis vyspuorejā i profesionalajā vydsškolā es izreiz īsastuoju tī vuiceitīs, kab dabuotu veterinaruorsta paleiga kvalifikaceju. Vys vēļ apmekleju vysaidus kursus i seminarus. Maņ cīši pateik braukt iz cytom saimnīceibom i īsadvasmuot.
Kab laukūs sasnāgtu panuokumus, navar iztikt bez izgleiteibys, bet lela nūzeime ir ari pīredzei. Nadūmoju, ka bez pīredzis maņ byutu taidys īspiejis suokt saimnīkuot. I taišni taipat izgleiteiba ir paleidziejuse maņ vysus itūs godus atsateisteit i īt iz prīšku.
Itūšaļt saimnīceibā ir ap 100 lūpu. Tī ir ap 50 pīna gūvu, i puorejuos ir telis. Apsaimnīkojam drupeit mozuok nakai 200 hektaru. Siejam gryudus, zuoli i jau ūtrū godu kukuruzu. Pagaidom tys ir vyss, kuo mums vajag bareibys gataveišonai i ganeibom. Nūpierktuo tehnika nav jauna, bet juopasoka paļdis veiram, partū ka vyss ir juo rūku dorbs. Vysus itūs godūs myusu pogolmā nikod nav bejs mehaniku nu firmu.
Prūtams, mes pastuoveigi dasasokom vysom atbolsta īspiejom. Runojūt par projektim, pyrmū reizi mes rakstejom projektu jauna traktora īsaguoduošonai, bet tymā laikā suocēs kovids, gūvu vēļ beja moz, pīna ari, cena nūkryta, i mes atsasacejom nu ituo projekta. Ūtrū reizi guojom iz “pylnu banku” i pīrakstejom cīši lelu projektu ar daudzim riskim i aizdavumim, kab atsateisteitu, īvīstu precizuos tehnologejis i saimnīkuotu myusdīneigi. Kai jau saceju, varbyut myusu īsūļuošona robotizātajā slaukšonā ir bejs myusu leluokais sasnāgums leidz šam. Dūmoju, ka tehnologejis i roboti napadora saimnīceibu eipašu, partū ka daudzim ir taidys tehnologejis. Es saceitu, ka myusu pošu attīksme i dorbs tandemā ar veiru ir pacāluši saimnīceibu iz cytu leimini.
Vīns nu izaicynuojumim myusu dorbā varātu byut cenu svuorsteibys. Ar cenu svuorsteibom navar nasariekinuot. Izaicynuojums ir vyspuor suokt saimnīkuot, partū ka kotru godu nazyni, ar kū sasaskarsi - svuorsteibys pīna, degvīlys, gryudu cenom, tod dobys stihejis - sausums, nagaisi ci leitovys. Var atliduot putni i nūēst pusi kukuruzys teiruma. Nikuo navar paredzēt. Mums ir cīši daudz dažaidu plānu nuokūtnei i atteisteibai, bet otkon tuos pošys cenu svuorsteibys. Pīna cenys ir tys, kas nūsoka, kod mes varim ci navarim spert nuokušū sūli.
Es dūmoju, ka jaunīšim ir vysys īspiejis atsagrīzt laukūs i suokt sovu uzjiemiejdarbeibu. Itūšaļt ir cīši daudz īspieju raksteit projektus i dabuot leidzekļus, tok na taišni primarajā lauksaimnīceibā. Turysmys, mozys ražuotnis, tys da. Ka kaids grybātu suokt zemis apsaimnīkuošonu voi lūpu turiešonu bez asūšys saimnīceibys, tod es saceitu, ka tys nabyutu īspiejams, partū ka pogostā zemis plateibys ir pylnvierteigai izmontuotys, a tehnikys pierkšona ir duorga prīca.
Maņ nav vīnys konkretys lītys voi sasnāguma - asu lapna par sevi, ka napasadevu, kod beja gryuts. Ar veiru, kurs ir bejs muns leluokais atbolsts, ar myusu saimem, kas mums ticēja i paleidzēja. Ar draugim, kas nu myusu naatsasaceja, kod bīži viņ dzimšonys dīnys nūbeidzem ar gūvu slaukšonu. Es asu lapna, ka pi myusu laiku pa laikam atbrauc grupys nu LLKC i varu pasadaleit ar sovu pīredzi i saimnīkuošonu, kas nūzeimoj, ka vysu doru pareizi i asu iz pareizuo ceļa.
Jūkojūt varātu saceit, ka krediti ir leluokuo motivaceja, kas nūteikti naļaus apsastuot, bet nūpītni - tys ir tys, kū mes poši asam izdarejuši. Niule byutu par gryutu nūstuot i svīst pi molys puors sovys dzeivis godus. Spāks rūnās tod, kod pateik tys, kū dori.
Atpyutys braucīņs iz Igauneju
Vīna nu tūs reižu, kod Līva Dzalbe var lapnuotīs ar sovu robotizātū fermu i daleitīs pīredzē
Atpyuta i hobeji? Leidz “robotam” par atpyutu es skaiteju dīndusu storp slaukšonom voi tikšonu iz draugu kuozom. Bet jau divejus godus mes ik pa laikam braucam ar bārnim mozūs ceļuojumūs. Breivlaikā iz Igauneju, vosorā iz Vuoceju, a breivdīnuos reizem braucam vērtīs, kai bārni uzastuoj koncertūs ci pīsadola sacenseibuos. Maņ eisti nav nikaidu hobeju, varbyut deļtuo, ka nav laika nikam cytam. Uorpus saimnīceibys muns laiks ir veļteits bārnim, bet, ka maņ ir drupeit breiva laika, es lobpruot tū veļteju sovai syltumneicai voi apleicīnis sakūpšonai."
Sovu pīredzis stuostu skaiteituojim atkluoj i Juoņs Umbraško, zemnīku saimnīceibys “Dievlodziņi" saiminīks:
“Es pamatā asu zemnīks. Asu ari zemissorgs i laiku pa laikam braucu iz apvuiceibom i cytim aizdavumim, partū var saceit, ka asu ari sovys zemis sorgs.
Saiminīka Juoņa Umbraško pyrmuos īpierktuos teleitis, realizejūt jauno lauksaimnīka projektu
Nu tuo laika, kod sevi varu atguoduot, saimnīceibā asu darejs lauku dorbus. Suokumā, prūtams, beja vīgluoki dorbi, vaira paleidzieju vacuokim. Tod nūpītnuok, i tod beja saimnīceibys puorjimšona 2021. goda beiguos, eistynojūt jaunuo zemnīka projektu.
Golvonuo motivaceja puorjimt vacuoku saimnīceibu beja pavysam vīnkuorša - maņ pateik itei nūzare. Vysus pamatškolys i vydsškolys godus nabeja šaubu, kur vuiceitīs tuoļuok i ar kū saisteit sovu dzeivi. Laikam pīdzimu ar itū dūmu.
Pacīteiba kasdīnys dorbā ir pats golvonais - augsne veidojās jau godu tyukstūšom, tū radikali maineit voi uzlobuot navar vīnā dīnā voi godā, tys ir ilgs process. Ari salāguot augsnis īlobuošonu ar saimnīceibys rentabilitati ir izaicynuojums. Taipat ir ari ar lūpu audziešonu. Vajadzeiga naatlaideiba - bīži viņ vyss naīt tai, kai īcarāts, bet, ka tev pateik, tys, kū dori, i tu redzi perspektivys kai nūzarei, tai sovai atteisteibai, tod juoturpynuoj!
Muna izgleiteiba ir saisteita ar munu pošreizejū dorbu, partū ka es 2022. godā pabeidžu Latvejis Lauksaimnīceibys universitatis Lauksaimnīceibys fakultati. Studeju godi naapšaubami beja vīni nu lobuokūs. Beja daudz jaunu i praktiski puorbaudeitu zynuošonu, daudz leidzeigi dūmojūšu jaunīšu, ar kurim es i tān sasazynoju. Studeju laikā īsapazynu ar sovu sīvu, mes kūpā baudejom studeju godus, par kū pasasoku liktiņam.
Asam saimis saimnīceiba - apsaimnīkojam ap 180 ha lauksaimnīceibys zemis. Atkareibā nu sezonys gonompulkā ir ap 120 dažaida vacuma lūpu. Golvonais vierzīņs ir galis lūpkūpeiba, mes realizejam puorsvorā jaunlūpus, nadaudz puordūdam dzeivinīkus ari vaislai. Asam eistynuojuši vairuokus projektus, suocūt ar jaunuo lauksaimnīka projektu, i ir ari vairuoki tehnikys modernizacejis projekti. Cīši vierteigys ir ari vaļsts atbolsta programys, pīmāram, ciļtsdorba atbolsts, kas ir atbolsts gonompulka izkūpšonai.
Pagrīzīņa punkts saimnīceibys darbeibā beja teirškirnis Limuzinys teleišu īsaguoduošona, eistynojūt jaunuo lauksaimnīka projektu. Varātu saceit, ka nu tuo breiža saimnīceiba ir atsateistejuse daudz straujuok. Saimnīceiba ir vīna nu nadaudzajom nūvodā, kas pīduovoj teirškirnis dzeivinīkus vaislai.
Dūmojūt par izaicynuojumim, varātu minēt, par pīmāru, vysaidys tehnikys, lūpu likstys i tierga svuorsteibys, kas var “nūlikt zam akmiņa". Birokrateja ir, bet es nauzskotu, ka tei ir leluokuo problema, kū navar saceit par klimata puormaiņom. Ir juoīsavuica jom pīsalāguot i varbyut pat juorauga izmontuot sovā lobā. Raugu uzkruot leluoku bareibys rezervi, lai tyktu zīmai i vēļ drupeit cyta goda zīmai, audzeju vysaidu sugu i škirņu zuoluoju maisejumus. Ir ari daudzgadeigī zuoluoji, kas dūd zamuoku, bet saleidzynūši stabilu ražu.
Juoņa Umbraško īguoduotuo tehnika, eistynojūt ES modernizacejis projektu
Kai jau suokumā minieju, asu sovys zemis sorgs, patriots, bet atbolsts nu vaļsts pusis jaunajim zemnīkim ir mozs voi naeksistej. Cyta līta ir par Eiropys atbolstu, kas ir kai par apsaimnīkuotim hektarim, tai atbolsts uzjiemiejdarbeibys suokšonai.
Nuokūtnis plani ir dažaidi. Ir dūma nadaudz palelynuot lūpu skaitu gonompulkā, bet ilgtermiņa saimnīkuošonu papyldynuot ar kaidu cytu nūzari, kas nav saisteita ci daleji saisteita ar lauksaimnīceibu. Munai sīvai pateik zyrgi, zyrgkūpeiba - varbyut atteisteisim itū vierzīni, deļtuo ka zyrgi mums jau ir.
Juoņs Umbraško ar sīvu Diānu (nu kreisuos pusis) i muosu Annu “Mednīku sporta spēlēs” Aulejis pogosta Nitišku cīmā, 2025. g.
Lauksaimnīceibys nuokūtne Latvejā atkareiga nu tuo, kai tiks nūdrūšynuots atbolsts. Itūšaļt atbolsts vaira ir vārsts iz lelom saimnīceibom, bet grybātūs, kab byutu vairuok atbolsta saimu saimnīceibom leidz nūteiktam lelumam. Prūtams, es īsaceitu jaunīšim atsagrīzt laukūs, seviški Aulejā. Maņ ir lela prīca, ka myusu pogostā ir daudz jaunūs lauksaimnīku, tei eistineibā ari ir motivaceja i taids kai atbolsts, partū ka tu zyni, ka tepat kaimiņūs ir jauni cylvāki, kas struodoj, atsateista i napasadūd.
Es lepojūs ar cylvākim, kas maņ paleidz kasdīnā: vacuokim, muosom, sīvu - bez jūs nabyutu īspiejams ar vysu tikt golā. Vēļ grybu saceit lelu paļdis tāva muosai, jo bez juos atbolsta, paleidzeibys, dāsnuma i sapratnis byutu daudz gryušuok atsateisteit.
Motivaceja turpynuot īsuoktū ir tei, ka es eisti nikuo cyta namuoku dareit! Bet, ka nūpītni, tod spāku dūd doba i tī mirkli, kod tu redzi veiksmeigu dorba iznuokumu.
Muns leluokais hobejs ir medeibys, bet pādejūs godūs nav bejs izdeveibys tam veļteit puoruok daudz laika. Tyvuokajā nuokūtnē plānoju tū maineit i veļteit vysmoz kaidu nedelis nūgali sovam hobejam!''
Godūs vysujaunuokais Aulejis zemnīks, kurs ir ceļā iz sovu zemnīku saimnīceibu, doluos ar sovu stuostu, kas ari ir īdvasmojūšs! 
Dorbs nikod nasabeidz – šaļteņa nu Artura Dzalba kasdīnys
“Mani sauc Artūrs Dzalbs, maņ ir 24 godi. Jau pīcus godus nūsadorboju ar lūpkūpeibu i gryudkūpeibu. Es saceitu, ka tys beja apzynuotai jau bierneibā pījimts lāmums. Es izaugu ar skaidru redzīni i mīlesteibu pret dorbu, zemi i lūpim. Jau nu mozu dīnu zynuoju, ka byušu zemnīks. Vuicūtīs Aulejis pamatškolā, piec stuņžu skrēju iz sātu i givūs pi dorbu. Tys beja pošsaprūtams, i es pats tū gribieju.
Lauksaimnīceiba maņ nikod nav bejuse sveša – tāvs ir zemnīks. Augūt laukūs, es sūli pa sūļam vuicejūs i dabuoju pīredzi, kas palyka par munu kasdīnu i par pamatu nuokūtnis izvielei. Tys beja dzeivisveids, kas mani veiduoja i īdvasmuoja. Ar laiku saprotu, ka itei jūma ir na tikai tāva ceļš, bet ari muns aicynuojums. Palikšonu laukūs motivēja ari gribiešona byut naatkareigam i veiduot sovu uzjāmumu. Es sevi vysod asu redziejs kai saiminīku, na darbinīku. Lauki maņ nūzeimoj na tikai dorbu, bet ari breiveibu i īspieju nūsaceit pošam sovu ceļu.
Kasdīnys dorbā maņ vysuvaira paleidz speiteiba, iztureiba i mierktīceiba, bet tymā pošā laikā paleidz ari vīnkuoršeiba. Lauksaimnīceiba ir kai napuortraukts puorbaudejums – kotra dīna nas jaunus izaicynuojumus, un bīži viņ tys ir spāka puorbaudejums: kurs nu kuru – cylvāks ci doba. Taišni rakstura stingreiba i naatlaideiba ļaun napasadūt, bet vīnkuoršeiba paleidz uzturēt skaidru redzīni iz dzeivi i dorbu.
Asu Latvejis Biozynuotņu i tehnologeju universitatis Malnovys koledžys absolvents uzjiemiejdarbeibys programmā. Lauksaimnīceiba ir nūzare, kas vysu laiku mainuos i atsateista, deļtuo regulari apmekleju vysaidus kursus i apvuiceibys, kab sekuotu leidza jaunuokajom tendencem i tehnologejom. Breivajā laikā izmontoju īspieju pīsadaleit seminarūs, kur daboju kai praktiskuos zynuošonys, tai īdviesmi nu cytu zemnīku.
Nalela daļa nu Aulejis pogosta godūs jaunuokuo lauksaimnīka Artura Dzalba gonompulka
Lauksaimnīceiba Latgolā ir dubults izaicynuojums – i dobys, i ekonomiskūs apstuokļu deļ. Deļtuo maņ vierteiguokuo pīredze studeju laikā beja sasatikšona ar lelajim zemnīkim, kuri dalejuos sovā realajā pīredzē. Tys aplīcynoj, ka eista, praktiska pīredze ir kvalitativuoka i nūzeimeiguoka par teoreju, deļtuo, ka tei vuica iztureibu, pīsalāguošonu un patīsu saimnīkuošonys gudreibu.
Asu izmontuojs īspieju pīsadaleit kai Eiropys Savīneibys, tai vaļsts atbolsta projektūs i dabuojs finansialu atbolstu saimisteibys atteisteibai. Atbolsts maņ nūteikti ir devs īspieju dreižuok augt, īguļdeit modernizacejā i atteisteibā, vystik projekti ir tikai instruments - pamats ir muns dorbs, naatlaideiba i ticeiba sovam ceļam.
Itūšaļt leluokī izaicynuojumi saimnīceibā ir saisteiti ar laikapstuoklim – vosora paruodeja, cik svareigi ir pīsalāguot dobys kaprizem. Nazcik saulainūs dīnu laikā vajadzēja paspēt sagatavuot bareibu zīmai, un gryudu kuļšona puorsavērte par atsevišku puorbaudejumu. Lauksaimnīceibā kotra stuņde ir svareiga, partū ka nūkavāts breids var nūzeimuot zaudātu ražu. Bez tuo izaicynuojumi ir ari politiskuo situaceja, kas skar nūzari kūpumā, slimeibys, kas apdraud i lūpus, i ražu, kai ari jaunlūpu pīejameiba. Tys vyss kūpā roda kasdīnys realitati, kurā juobyut gotovam dreiži reagēt, pījimt lāmumus i meklēt rysynuojumus, kab saimnīceiba turpynuotu atsateisteit.
Pa munam, jaunī lauksaimnīki nav pamasti nūvuortā – vaļsts atbolsts ir pīejams, bet tys ir juoizapeļnej, juoparuoda sova nūpītneiba, mierki i apsajimšona. Vaļsts atbolsta programys ir kai pamats, kas paleidz īsuokt, bet tuoļuok jau vyss ir poša dorbs i spieja pīruodeit, ka esi gotovs uzajimt atbiļdeibu. Taišni itys apvīnuojums – atbolsts i pošu naatlaideiba – dūd īspieju jaunajim zemnīkim izaugt i palikt par stabilim saiminīkim. Muni tyvuokī plani ir saisteiti ar stabilitati – itūšaļt svareiguokais ir styprynuot saimnīceibu i uzturēt kvalitati, kas maņ vysod ir bejuse prioritate. Nūteikti plānoju pasaplašynuot, bet tū doru apdūmeigai, na strauji palelynojūt apjūmus. Ilgtermeņā sovu ceļu radzu kai pylnvierteigu zemnīku saimnīceibu ar skaidru vierzīni i atteisteibys strategeju. Maņ svareigi, kab kotrys sūļs byutu puordūmuots, kab saimnīceiba augtu na viņ lelumā, bet ari vierteibā – kai sev, tai sabīdreibai.
Zemnīki paspiej i dorbus padareit, i atsapyust - Arturs Dzalbs ar draudzeni Mariku Aulejis tautys nomā, 2023. g.
Muns padūms jaunīšim, kas dūmoj par dzeivuošonu laukūs, ir vīnkuoršs – nasabeistit nu gryuteibu i izaicynuojumu. Nuokūtne ir laukūs, i tei pīdar tim, kas ir gotovi struoduot i tic sovam ceļam. Jaunīšim juoatguodoj, ka lauki dūd na viņ dorbu, bet ari breiveibu, īspieju byut tyvuok dobai i radeit kū sovu, kas paliks paaudzem iz prīšku.
Vysuvaira asu lepns par sovu naatlaideibu – kotrys pījimtais lāmums beja kai riskanta spēle, bet niu, radzūt rezultatus, tys mani motivej naapsastuot i īt iz prīšku. Nikod nav bejs šaubu par palikšonu laukūs, partū ka tei ir muna vīta, muna sāta i dzimtine. Lapnojūs, ka asu variejs uzajimt atbiļdeibu, puorvarēt gryuteibys i veiduot saimnīceibu, kas ir na viņ dorbs, bet ari dzeivis veids. Tys ir muns īguļdejums zemē, kurā es augu, i muns pīruodejums tam, ka ar naatlaideibu i ticeibu sovam ceļam, tu vari daudz sasnēgt.
Breivajā laikā lobpruot spieleju volejbolu ar draugim – tys ir veids, kai izkustēt i dabuot energeju. Maņ ari pateik atbaļsteit vītejūs pasuokumus, partū ka uzskotu - kūpīna ir svareiga i laukūs dzeive palīk boguotuoka, ka tymā pīsadolom vysi. Asu dobys bārns, deļtuo bīži braucu izzynuot Latvejis tyvuokūs i tuoļuokūs styurus – tys maņ dūd mīru, īdviesmi i sajiutu, ka asu daļa nu plašuoka vasaluma."
Runojūt ar jaunajim lauksaimnīkim, palīk skaidrs – dzeive laukūs nav tikai dorbs i pīnuokumi. Tei ir ari dzeivis sajiuta, mīlesteiba pret zemi i vysu, kas dzeivoj apleik. Līvys, Juoņa i Artura stuosti īdvasmoj, partū ka jimūs ir vyss – drūsme suokt, pacīteiba turpynuot, prīca i lapnums par kotru mozū uzvaru i sasnāgumu. Bet Aulejis pogostā ir vēļ vairuoki jauni, uzjiemeigi cylvāki, kuru stuostūs ari izskanātu vuordi par drūsmi, naatlaideibu, garom dorba stuņdem, izaicynuojumim i sasnāgumim, lelim plānim iz prīšku i par gribiešonu, nasaverūt ni iz kū, palikt sovā dzymtajā pusē. Tikpat aizraunūši byutu Ivara Vonoga, Ivara Pitrāna, Rinalda Pudnika, Kristiāna Lipšāna, Artura Dzalba (Buseniški), Oskara Čerpinska, Arta Konošonoka (ite rostūs paralels stuosts par Arta sīvu Ilutu), Armanda Dzalba, Inesis Dzalbis, Vitys Krankovskys, Anastasejis i Salvja Stepiņu dzeivis i pīredzis stuosti! Daļa nu ite pīmynātūs vēļ ir ceļā iz sovom zemnīku saimnīceibom, uzjiemiejdarbeibys atteisteibu voi kaida cyta sapyna pīpiļdeišonu, bet pats golvonais - jī ir jauni, talanteigi i ir palykuši uzticeigi Aulejai! Jī roda na viņ sovu kasdīnu, bet ari kūpīnu, kurā ir svareiga sovstarpejuo paleidzeiba, uzaticiešona i atbolsts. Taišni itī cylvāki sagloboj i styprynoj myusu laukus - sūli pa sūļam, dīnu nu dīnys. Mes kasdīnā naaizadūmojam, ka taišni pasasokūt jūs dorbam, teirumi ir sakūpti, zeme dzeivoj un elpoj, nūteik atteisteiba i rūnās cereiba nuokūtnei, deļtuo ka jim lauki nav tikai vīta, kur struoduot un peļneit iztyku - tei ir jūs svētneica, kurā jī īīt ar mīlesteibu iz zemi, iz dabasim, iz vysu dzeivū...
Paļdis jim par tū!
Ilze VOVKA
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2025
Par projekta “Aulejis stuosti” rakstu saturu atbild to autors.
