Tā vēsturiski ir iegājies, ka galvenie Latvijas valsts svētki iekrīt novembrī. Visās valsts skolās šis mēnesis norit īpašā gaisotnē. Tas ir gan lāpu gājiens Lāčplēša dienā, gan svinīgie pasākumi Latvijas Republikas proklamēšanas dienas priekšvakarā. Svētku dienas ir ne tikai iemesls pievērst skatienu mūsu valsts pagātnei, lai gan tas, protams, ir ļoti svarīgi, bet arī iespēja pateikties tiem, kuri jau tagad, vēl būdami vidusskolēni, aktīvi iesaistās savas skolas, pilsētas un novada sabiedriskajā dzīvē. Un tādu skolā “Varavīksne” netrūkst: to konkursu dalībnieki, kurus rīko Satversmes tiesa un Latvijas Valsts prezidenta kanceleja, kā arī tādu jauniešu pasākumu dalībnieki, ko organizē visdažādākās institūcijas, centri un ministrijas. Nevienam nav noslēpums, ka, kopumā vērtējot, Latvijas iedzīvotāji strauji noveco, tas nozīmē to, ka jauniešu kļūst mazāk un arī viņu balss sabiedrībā kļūst klusāka. Šādos apstākļos ir īpaši svarīgi, lai jaunie pilsoņi mācītos būt sabiedriski aktīvi, kopā ar citām paaudzēm iesaistītos valsts dzīvē un varētu piedāvāt savus risinājumus aktuāliem problēmjautājumiem.
1. un 27. oktobrī “Varavīksnes” desmitās klases skolēni, skolas parlamenta deputāti Edvīns Mažuta un Artūrs Jānis Marhilevičs, apmeklēja pasākumus cikla “Solis pretī” ietvaros, kuru rīkoja Sabiedrības integrācijas fonds sadarbībā ar Ventspils Augsto tehnoloģiju parku. Tikšanās notika Rēzeknē, slavenajā jauniešu centrā “Zeimuļs”. Pasākumu cikls “Solis pretī” ir veltīts jautājumiem par neiecietības un bulinga pārvarēšanu Latvijas skolās. Man izdevās aprunāties ar šī pasākuma dalībniekiem.
- Pastāstiet, kā noritēja pasākums?
Edvīns: - Sākumā visi iepazināmies - visi tikšanās dalībnieki. Pasākumā piedalījās skolu pašpārvalžu pārstāvji no visas Latgales.
Artūrs Jānis: - Pēc tam klausījāmies lekciju par neiecietības būtību, par to, kāpēc šāda parādība vispār pastāv mūsdienu sabiedrībā. Tāpat arī par to, kā rīkoties, ja pats saskaries ar neiecietību vai pamani, ka kāds cits kļuvis par bulinga upuri.
Edvīns: - Interesantākie, protams, bija praktiskie uzdevumi. “Neiecietības teātris”, kurā mēs paši izspēlējām situācijas, kas saistītas ar neiecietību un bulingu.
Artūrs Jānis: - Mēs izspēlējām visdažādākās situācijas: bulinga piemērus skolā, diskrimināciju ādas krāsas vai reliģiskās piederības dēļ.
Edvīns: - Vēl mēs spēlējām spēli “piekrītu–nepiekrītu”, kurā sadalījāmies komandās ar pretējiem viedokļiem par dažām problēmām. Piemēram: vai Latvijā ir nepieciešama skolas forma? Mēs ar Artūru bijām starp tiem, kas iebilda pret skolas formu.
- Kāpēc?
Artūrs Jānis: - Tāpēc, ka skolas forma visus vienādo un atņem individualitāti, neļaujot katram izpaust savu unikālo identitāti.
- Vai jums patika pasākums? Bija interesanti?
Artūrs Jānis: - Protams, patika. Mēs visi sadraudzējāmies, un galvenais – tēma ir ļoti aktuāla un mums labi zināma. Praktiskās nodarbības patika visvairāk.
21. oktobrī Latvijas Tieslietu ministrijas zālē notika pirmais Latvijas Nacionālais jauniešu forums. Šāds pasākums mūsu valstī norisinājās pirmo reizi, lai gan Eiropā līdzīgas iniciatīvas darbojas ļoti veiksmīgi. Čehijā Bērnu un jauniešu parlamentu forums apvieno dažāda līmeņa jauniešu parlamentus, nodrošinot dialogu ar lēmumu pieņēmējiem visā valstī. Īrijā Nacionālais jauniešu parlaments apvieno apmēram 200 vietējo jauniešu padomju delegātu, kuri apspriež un balso par jauniešiem svarīgiem jautājumiem un sniedz ieteikumus valsts izpildkomitejai. Krāslavas vidusskolu “Varavīksne” šajā pasākumā pārstāvēja skolas parlamenta prezidente, 12. klases skolniece Ksenija Minkeviča.
- Ksenija, pastāsti par saviem iespaidiem forumā!
Ksenija
- Tas bija lieliski! No visas Latvijas bija saaicināti 140 jaunieši – pašpārvalžu pārstāvji un jauniešu organizāciju līderi –, lai apspriestu sabiedrībai svarīgākās problēmas. Piedalījās Latvijas Ministru prezidents, izglītības ministrs, Latvijas Jaunatnes padomes prezidents, Saeimas deputāti. Viss notika nopietni un pa īstam. Mūs sadalīja septiņās darba grupās, kur tika apspriestas visdažādākās problēmas, kuras var un vajag risināt kopā ar Latvijas jauniešiem. Es nokļuvu lielākajā grupā, kurā diskutējām par drošības jautājumiem dažādos līmeņos. Mūsu grupas darbā piedalījās ārlietu un iekšlietu ministri. Dalībnieku bija tik daudz un tēma tik plaša, ka mēs sadalījāmies vēl arī mazākās apakšgrupās. Es nonācu tajā apakšgrupā, kur apspriedām kiberdrošību, drošību internetā un jautājumus, kas saistīti ar mākslīgo intelektu.
Dalībnieki no Kuldīgas un Jūrmalas aktualizēja ar narkotiku atkarību saistītos drošības riskus, runāja par nepieciešamību ierobežot narkotiku izplatību jauniešu vidū un palīdzēt tiem, kas cenšas atbrīvoties no atkarības. Mēs daudz laika veltījām arī dezinformācijas tēmai. Šajā sakarā ierosinājām izveidot vienotu interneta portālu, kurā būtu apkopota visa oficiālā informācija no valsts pārvaldes institūcijām, valdības un atsevišķām ministrijām. Manuprāt, tas palīdzētu efektīvāk cīnīties ar viltus ziņām, kas maldina sabiedrību un destabilizē situāciju valstī. Ja šāds portāls būtu, ikvienam būtu iespēja pārbaudīt jebkuru ziņu un viegli atpazīt dezinformāciju.
- Vai uzskati, ka dalība forumā bija tev noderīga?
- Neapšaubāmi. Tas bija unikāls pieredzes apmaiņas pasākums, es iepazinos ar citu skolu un reģionu pārstāvjiem. Mēs dalījāmies savos iespaidos, stāstījām par jauniešu dzīvi dažādās Latvijas pilsētās un novados, par skolu pašpārvalžu darbu. Nākotnē šie kontakti var kļūt par lielisku pamatu aktīvās jaunatnes sadarbībai visā Latvijā.
Šoruden notikumu bija daudz un tie bija ļoti interesanti. Praktiskā darbošanās vienmēr dod vairāk nekā grezni svētku pasākumi vai koncerti. Jo pilsoniskā attieksme veidojas jau skolā, un ir īpaši svarīgi, lai tā balstītos uz apzinātu patriotismu un piederības sajūtu savai valstij.
Priekšā vēl ir ziema, kas skolā “Varavīksne” tradicionāli ir īpaši skaļa un jautra! Bet… par to – nākamreiz!
Andrejs JAKUBOVSKIS
Foto no skolas “Varavīksne” arhīva
