Aulejis stuosti. Stuosts par dzīsmi

Etnografiskais ansamblis “Aulejis sīvys’’ 13. decembrī svieteja 85 pastuoviešonys godus. Nu 1940. goda, kod roduos dūma par ansambļa dybynuošonu, Aulejis dzīsmis ir izguojušys uorpus Aulejis i Kruoslovys nūvoda rūbežu i palykušys par Aulejis simbolu i atpazeistameibys zeimi, a pošys “Aulejis sīvys’’ par Aulejis pogosta vizitkarti. “Aulejis sīvom” beja vēļ vīns nūtykums, kas svātku dīnu padareja eipašu - pyrmū reizi ansambļa viesturē tam ir nūausts sovs karūgs, leidz tam sīvom sova karūga nabeja. Ka īprīškejūs sastuovu dzīduotuojis aiz seve ir pamatušys īskaņuotu plati i ekspediceju laikā īraksteitūs dzīšmu apkūpuojumu diskā, tod tagadejuos dzīduotuojis ir saguoduojušys karūgu. Sprostu kai pošys “Aulejis sīvys’’ i Aulejis dzīsmis, bet ar Aulejis azaru zylumu i saulis guņs pīlītu, myužam zīdūšu pasauli, kur vydā rūtojās Austrys kūks - kasdīnys rytuma, cylvāka pasauļa uztveris i saiknis ar goreigumu simbols. Austrys kūka rokstu karūga audieja nu Indrys - Olga Jokste - ir pajāmuse nu aulejītis Mikalinys Matejis adeitūs cymdu. Var saceit, ka “Aulejis sīvu” karūgā ir īausts eistais Aulejis montuojums i paruodeitys golvonuos vierteibys.

Etnografiskais ansamblis "Aulejis sīvys" ir vīns nu vacuokūs na tik Latgolā, bet ari Latvejā. Par etnografiskuo ansambļa “Aulejis sīvys” dybynuošonys laiku skaita 1940. godu, koč i dorbs turpynuojuos vēļ 1941. godā, kuoļ ansamblis dabova sovu oficialū statusu. Ansamblis ir saukts i par Dagdys rajona Aulejis ansambli, i Kruosloys rajona Aulejis cīma dzīšmu ansambli.

Ansambļa dybynuotuoja ir Domicella Dzalbe, kura dzymuse 1908. godā Ludzys rajona Nautrānu pogostā. Auguse 13 bārnu saimē, školā guojuse viņ 4 godus. 1931. godā apsaprecēja i dzeivuoja Aulejā. Dorbojūtīs ansamblī, ceņtēs apvīnuot Ludzys apleicīnis i Aulejis dzīduošonys tradicejis. Jei ir filmāta A. Slapiņa kinā “Kur dziesmiņa kājām gāja".

Ansamblī suokumā dzīduoja Domicella Dzalbe (1908-1980); Anele Vigule (1912-1979), dzymuse Aulejis pogostā; Anna Dzalbe (1911-1994) dzymuse Leitovā; Karolīna Dzalbe (1911-1986) dzymuse Aulejis pogostā; Vilhelmīne Dzalbe (1911-1988) dzymuse Aulejis pogostā. Kai dzīduotuoja itymā sastuovā pīmynāta ari Aulejā dzymušuo Aļbina Bleidele.

1960. godā ansamblī suoce dzīduot Genovefa Konošonoka (dzymuse Aulejis pogostā), kura 1980. godā piec Domicellys Dzalbis aizīšonys myužeibā palyka par ansambļa vadeituoju. Ap 1985. godu ansambļam pīsavīnuoja Tekla Dzalbe (dz. Aulejis pogostā), Marija Vasiļevska (dz. Škaunis pogostā), Helēna Jakovele (dz. Aulejis pogostā), Anele Vanaga (dz. Aulejis pogostā), kura i tagad vēļ dzeivoj Aulejā.

 1961. g. garamantas.lv1984. g. Vairas STRAUTNIECES foto/ garamantas.lv1964. g. garamantas.lv1978. g. Vairas STRAUTNIECES foto/ garamantas.lv

Nu 1989. goda ansambli voda Marija Umbraško (dz. Preiļu nūvoda Rudzātu pogostā). Itymā laikā ansamblī dzīd Marija Vasiļevska (dz. Škaunis pogostā), Valija Lipšāne (dz. Aulejis pog.), Inga Zujeva (dz. Konstantinovys pogostā), Ināra Drobkova (dz. Jākubpiļs raj. Ritis cīmā), Līga Dzalbe (dz. Daugovpilī), Liene Šulenoka (dz. Aulejis pog.), Sandra Vaišle (dz. Guļbinē), kai ari Ingrīda Vonoga (dz. Aulejis pog.), Vita Umbraško (dz. Kruoslovā), Rudeite Lipšāne (dz. Konstantinovys pog.), Anna Ļaksa (dz. Izvolta pog.).

Nu 2000. goda ansambļa vadeituoja lūmu uzajēme Sandra Vaišle, i itūgod svietej 25 godus, kas veļteiti Aulejis dzīsmei. Niu ansamblī dzīd Ingrīda Vonoga, Liene Šulenoka, Inga Zujeva, Sandra Vaišle, Līga Dzalbe, Valija Lipšāne, kluot daguojuse Janīna Kaštaļjana, cymbalista Juoņa Jakoveļa meita.

Etnografiskais ansamblis ir koncertiejs pasuokumūs Aulejā, Kruoslovys rajona kulturys īstuodēs i uorpus rajona rūbežu, pīmāram, Reigā, Rēzeknē, Daugovpilī i cytur. Ir bejuši naskaitomi koncerti, jubilejis pasuokumi, festivali i skatis. 1982. godā "Aulejis sīvys" devēs iz Vitebsku, lai snāgtu interveju Boltkrīvejis televizejai, bet 1984. godā Moskovā tyka atzineigi nūvārtātys, kur uzastuoja kūpā ar cytim folklorys kolektivim. Par gūdu itam braucīņam tyka saguoduoti jauni tautystārpi, kas vēļ ilgu laiku nūkolpuoja nuokušajom dzīduotuojom.

Etnografiskais ansamblis "Aulejis sīvys" ir tradicionaluos muzykys izpiļdeituojis, kas puorstuov vītejū kūpīnu i izpylda tik Aulejai rakstureigys, tradicejuos baļsteitys i paaudzēs montuotys dzīsmis. Ka kaids ceļs ībyldumus, ka "Aulejis sīvys" dzīd ari cytu nūvodu popularuos latvīšu tautysdzīsmis, tod var saceit, ka paraleli etnografiskajam ansambļam Aulejā dorbojās ari folklorys kūpa, kurā nu etnografiskuo ansambļa nadzīd tik Ingrīda Vonoga, bet pīsavīnoj Ināra Līpeņa i itūs ryndu autore.

Ansamblis dzīd tikai Aulejis dzīsmis. Aulejis “laika bolsi” (pavasara, ūgu, sīna, Juma, tolkys bolsi) īraksteiti vinila platē “Latvīšu folklora. Dīnavydlatgolys bolsi. Auleja” (1986). Tys ir vīns nu vokaluos polifonejis paraugim. Itūšaļt ansambļa īroksts atrūnams ari diskā “Voix des pays Baltes” (2006).

Terminu “bolsi” lītoj plašā nūzeimē - tys apzeimoj kai cylvāka bolsu, tai konkretu melodeju voi dzīsmis veidu. Lītoj na tik vyspuoreigai “bolss”, bet ar papyldynuojumim - “pavasara bolss”, “ūgu bolss”, “lopu bolss”, “tolkys bolss”, “Juma bolss” itt., atkareibā nu dzīsmis funkcejis, godalaika ci situacejis. Svareigi beja saskaņuot tekstus i melodeju, kab dzīsmis īsakļautu dzeivis, dobys, dorba voi svātku tradiceju rytmā. Tys nūzeimoj, ka styls beja funkcionals, na tikai muokslinīcyska izpausme.

 2016. g. Ivetas LEIKUMAS foto/ Ezerzeme

Ari šudiņ Aulejis dzīsmis nabeidz skanēt i Aulejis Tautys nomā, i bazneicā, i vīsu nomā "Lejasmalas" vysaidūs gūdūs, i ari nūvoda i cytuos Latgolys kulturys īstuodēs. 13. decembrī, gaismys simbola Svātuos Lucejis dīnā, Aulejis Tautys nomā tyka dzīduotys dzīsmis - apsveikt etnografiskū ansambli "Aulejis sīvys" 85 godu jubilejā īsaroda cīmeni - nūvoda folklorys kūpys, ar kurom "Aulejis sīvys" vīnoj sadarbeiba i draudzeiba daudzu godu garumā: Iudreišu “Rudzutaka", Dagdys "Olūteni", Izvolta "Izvoltīši". Pyrmū reizi Aulejis Tautys nomā gasteja Viļānu kapela "Bumburneicys".

"Aulejis sīvu" karūgu svineibu zālē īnese stuostnīku konkursa "Teci, teci, valodiņa" Dyžuo stuostnīka titula īgiviejs Kristiāns Dzalbs, kurs ar sovim stuostim popularizej Auleju i ir lapnys, ka juo "baba dzeivoj Aulejā"! Svātku koncertā skanēja nūpītnys, puordūmu pylnys i pavysam ļusteigys dzīsmis, pateiceibys vuordi i skaisti vieliejumi "Aulejis sīvom". 

Šaļtenis nu “Aulejis sīvu" jubilejis pasuokuma 13.12.2025. Šaļtenis nu “Aulejis sīvu" jubilejis pasuokuma 13.12.2025. Šaļtenis nu “Aulejis sīvu" jubilejis pasuokuma 13.12.2025.

Sveicūt etnografiskū ansambli, Indrys ausšonys studejis vadeituoja Olga Jokste dalejuos ar eisu īskotu tuo viesturē i ansambļa karūga radeišonys stuostu, sveicīņus ar humora pīskaņu saceja horeografs Ilmārs Dreļs, Inese Dreļa i Rita Līpeņa. Ar sirsneigu uzrunu "Aulejis sīvys" sveice Kruoslovys nūvoda Kulturys i turysma puorvaļdis vadeituoja Inga Goldberga, kura ansambļam pasnēdze atzineibys rokstu nu Kruoslovys pošvaļdeibys dūmis prīšksādātuoja Gunāra Upinīka. Vuords apsveikumam tyka dūts i Aulejis pogosta puorvaļdis vadeituojam Aivaram Umbraško. Kai puorsteigums "Aulejis sīvom" tyka atskaņuots video sveicīņs nu grupys "Tautumeitas", kas nūvielēja turpynuot dzīduot, turēt gūdā Aulejis dzīsmis i tradicejis vēļ daudzus godus, atsazeistūt, ka ir daudz īsadvasmojušys nu  "Aulejis sīvu".

"Aulejis sīvu" vadeituoja Sandra Vaišle pasasaceja kolektiva dalineicom, ari tom, kas vaira nadzīd ansamblī. Aizkustynūša izaruodeja bejušuos dzīduotuojis Anelis Vonogys sveikšonys šaļts - Anele jau nūsvietejuse sovu 91. dzimšonys dīnu, tok jei vēļ var sadzīduot, padoncuot i pasaceit humoristisku tostu. Nu skateituoju ari ansambļa dalineicys sajēme pukis, duovonys i jaukus vieliejumus nuokušajim godim. Pasuokuma nūslāgumā apmaklātuojus gaideja  "Aulejis sīvu" sagataveits svātku cīnasts, sovukuort ansambļa dalineicom i folklorys kūpom beja īspieja īt rūtaļuos, dzīduot i doncuot reizē ar kapelu "Bumburneicys".

Kai saceja etnografiskuo ansambļa “Aulejis sīvys" 85 godu jubilejis pasuokuma “Ar dzīsmeiti saulē guoju" vadeituoja Ilze: "Aulejis dzīsmis navar tai sprostai jimt i atskaņuot kaidā balā ci jubilejā. Tuos nav fona i daņču dzīsmis. Aulejis dzīsmis juosaklausa ar sirdi, partū ka jimuos skaņ dzeive – eista, gryuta i skumu caurveita. Kod izlaid Aulejis dzīsmi car sirdi, tei nūplieš vysu navajadzeigū, padorūt tevi tyvu i pīdareigu poguotnis montuojumam.  Aulejis dzīsme vysod skaņēs babys i muotis bolsā."

Ilze VOVKA

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2025

Par projekta “Aulejis stuosti” rakstu saturu atbild to autors.