3. decembrī Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā paredz, ka no nākamā gada 1. janvāra tiks palielināta lielākā daļa autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu likmju kravas transportlīdzekļiem virs trim tonnām.
Nodevas apmērs ir diferencēts atkarībā no transportlīdzekļa masas, asu skaita, izmešu klases un lietošanas perioda.
Pieņemtie “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” būtiski ietekmēs gan lauksaimnieku, gan lauku uzņēmēju izdevumus, kas attiecīgi skars jebkura Latvijas patērētāja naudas maciņu.
Raimonds Nipers, Krāslavas novada uzņēmējs, ekonomists, savā sociālo tīklu Facebook kontā komentē šo valdības lēmumu šādi: “Vienotības, ZZS un Progresīvo valdība noteica ka no nākamā gada 1. janvāra, tiks palielināta lielākā daļa autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu likmju kravas transportlīdzekļiem virs trim tonnām. Smagajam automašīnām tā tiks palielināta līdz 870 eiro gadā, un mikroautobusiem līdz 3,5T būs jāmaksā 630 eiro gadā. Un šī nauda pa taisno aiziet Satiksmes ministrijas rīcībā, un kuras budžeta izmaksā arī Rail Baltica valdes locekļiem algas līdz 27 000 eiro mēnesī. It kā šāds valdības lēmums uz mums katru neattiektos, bet ....... Un šeit ir stāsts ne par šo transportlīdzekļu īpašnieku naudas izmaksām, bet par to, ka valdības ģenerē MĀKSLĪGU inflāciju. Palielinoties transporta izdevumiem tiks palielinātas arī pārtikas un citu preču cenas, bet palielinoties preču cenām palielināsies arī PVN ieņēmumi valsts budžetā. Valdības ģeniālais plāns kā Ierēdņiem palielināt algas!”
7. decembrī Rīgā, notika protests pret autoceļu lietošanas nodevu komercauto līdz 3,5 tonnām. Pie Ministru kabineta pulcējās ap 100 cilvēku. Protesta akcijā piedalījās arī transportlīdzekļi, ar uzrakstiem “Nē vinjetēm!” un vadītāji pauda attieksmi, lietojot auto skaņas signālus.
8. decembrī Dagdā notika Atbalsta brauciens tiem autobraucējiem, uz kuriem attieksies likuma grozījumi. Dagdas ielās izbrauca ap 30 kravas auto.
Sarunā ar vienu no brauciena dalībniekiem, Krāslavas novada uzņēmēju Stanislavu Maļkeviču, noskaidroju, ka tā nebija protesta akcija. Organizatora šim pasākumam nebija. “Tā bija spontāna reakcija, lai mūs pamanītu un sadzirdētu,”- saka Staņislavs, “mēs šeit dzīvojam, šeit arī strādājam, bet mums uzspiež tik lielus nodokļus un nodevas, ka mēs tos nevaram samaksāt. Mēs tik daudz pat nenopelnām, cik no mums prasa. Ja mēs šīs izmaksas pieliekam pie produkta cenas, mēs kļūstam nekonkurentspējīgi. Viss paliks dārgāks – piegāde, pakalpojumi. Mēs neesam ar to apmierināti!”
9. decembrī satiksmes ministrs Atis Švinka interneta platformā "X" pavēstīja, ka zemniekiem atbrīvojums no vinjetes jeb autoceļu lietošanas nodevas turpmāk būs deviņus mēnešus gadā. Līdz šim likums noteica, ka zemniekiem, kuri spēkratus reģistrē Lauku atbalsta dienestā (LAD), autoceļu lietošanas nodeva nav jāmaksā ražas laikā - no 10. jūlija līdz 30. septembrim. Savukārt turpmāk zemniekiem deviņus mēnešus gadā - no 1. marta līdz 30. novembrim - vinjete nebūs jāiegādājas, informēja ministrs.
Stanislavs Maļkevičs komentēja šo ziņu, jautājot – ar ko uzņēmēji laukos ir sliktāki par zemniekiem?
9. decembra vakarā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs publiski paziņoja: “Esmu rūpīgi izvērtējis š.g. 3. decembrī Saeimā pieņemto likumu “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā”
No likuma izstrādes materiāliem konstatējams, ka plānotās izmaiņas tieši ietekmēs juridiskās un fiziskās personas, kuru īpašumā vai lietošanā ir kravas transportlīdzekļi ar pilno masu virs 3 tonnām, kas tiek izmantoti kravu pārvadāšanā pa Latvijas autoceļiem un uz kuriem tiek piemērota autoceļu lietošanas nodeva. Tas attiecas gan uz nacionālajiem, gan starptautiskajiem autopārvadātājiem. Lai arī pirms attiecīgā likumprojekta nonākšanas Saeimā tam tika organizēta publiskā apspriešana, kurā nekādi iebildumi vai priekšlikumi netika saņemti, tomēr pēc likuma pieņemšanas gan autopārvadājumu nozares, gan mazo un vidējo uzņēmēju un zemnieku pārstāvji pauda bažas par plānotajām izmaiņām, jo īpaši uzsverot novēlotās regulējuma izmaiņas, kad komersanti jau ir saplānojuši savu komercdarbību un noslēguši atbilstošus līgumus nākamajam gadam. Pēc likuma pieņemšanas galīgajā lasījumā ir palikuši vairāki būtiski jautājumi, kurus likumdevējam vajadzētu vēlreiz apsvērt, un tādēļ ir nepieciešama šā likuma otrreizēja caurlūkošana.
Regulējumam ir netieša ietekme arī uz citām sabiedrības grupām, piemēram, patērētājiem, saistībā ar preču un pakalpojumu iespējamo cenu pieaugumu. Likuma izstrādes materiālos norādīts vien tas, ka minētās personas ar jauno regulējumu tiks ietekmētas, bet ietekmes analīze uz tautsaimniecību nav atrodama.
Likumdevējam jāgūst pārliecība, ka piedāvātās izmaiņas tiek atbilstoši mērķētas un iespējama to piemērošana bez atbrīvojumu no autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas pārskatīšanas. Vai gluži pretēji – jāveic attiecīgo atbrīvojumu vai citu atbalsta pasākumu pārskatīšana.
Tādējādi, pamatojoties uz Satversmes 71. pantu, rīt (10. decembrī – red. piezīme) lūgšu Saeimai likuma “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” otrreizēju caurlūkošanu.”
Informāciju apkopoja Iveta LEIKUMA
Stanislava MAĻKEVIČA foto no Atbalsta brauciena Dagdā
