Latgale kļūst par nozīmīgu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) attīstības reģionu – tuvākajos gados šeit plānota plaša militārās infrastruktūras attīstība un jaunas iespējas dienestam. Reģionā taps jaunas militārās bāzes, noliktavas un robežas aizsardzības sistēmas, vienlaikus jaunieši tiek aicināti pievienoties dienestam gan profesionālajā armijā, gan Zemessardzē, gan arī nesen ieviestajā Valsts aizsardzības dienestā. Žurnālistu intervijās štāba virsseržants Artūrs Pakers un Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava skaidro, kā Latgalē attīstās NBS militārā infrastruktūra un kādas ir dienesta iespējas jauniešiem.
Artūrs Pakers
ierasties klātienē uz jebkuru no Zemessardzes bataljoniem (vēlams uz to, kurā vēlas dienēt) un tur smalki un skaidri visu izstāstīs," iesaka Artūrs Pakers. Klātienes sarunā jaunietis var uzdot jebkurus jautājumus un saņemt izsmeļošas atbildes par dienesta gaitu, plusiem un mīnusiem, saistībām un iespējām. Ja interesē tieši profesionālais dienests Latgalē, var doties uz Lūznavas bāzi (36. kaujas atbalsta bataljonu) un noskaidrot tieši tur pieejamās vakances un apstākļus.
Papildus klātienes konsultācijām pieejami arī informatīvie resursi internetā. Aizsardzības ministrija uztur vietni “Kļūsti karavīrs” (klustikaravirs.lv), kur apkopota pamatinformācija: prasības kandidātiem, fizisko normatīvu tabulas, aprakstītas sociālās garantijas, kā arī norādīti kontakti papildu jautājumu gadījumiem. Interesentiem tiek sniegta iespēja arī pieteikties elektroniski, aizpildot anketu tiešsaistē – tomēr jāņem vērā, ka jebkurā gadījumā būs jāierodas uz pārrunām un pārbaudēm klātienē, pirms tiks parakstīts līgums un uzsākts dienests.
No kareivja līdz instruktoram: karjeras ceļš armijā
Dienests bruņotajos spēkos nav stagnējošs – katram karavīram ir iespējas profesionāli augt. "Karjeras izaugsme ir ļoti svarīga bruņotajos spēkos," uzsver Artūrs Pakers. Pat ja jaunietis dienestu sāk kā ierindas kareivis (piemēram, strēlnieks vai autovadītājs), sevi pierādot un papildinot zināšanas, viņš var pakāpeniski kāpt pa dienesta pakāpju un amatu kāpnēm. NBS apmācību sistēma paredz, ka centīgiem un apdāvinātiem kareivjiem pēc noteikta laika dienestā tiek dota iespēja mācīties tālāk:
- Instruktoru kursi: Kareivis, kurš apliecinājis līdera dotības un labas zināšanas, var tikt izvirzīts uz Instruktoru skolu. Pabeidzot kursus, viņš iegūst kaprāļa pakāpi (pirmā instruktora dienesta pakāpe) un kļūst par vienības instruktoru. Turpinot attīstīties, iespējams sasniegt augstākas instruktoru pakāpes (seržants, štāba seržants utt.) un pildīt arvien atbildīgākus pienākumus, apmācot citus.
- Virsnieku izglītība: Jaunietis ar atbilstošu izglītību un vēlmi var iestāties Nacionālajā aizsardzības akadēmijā Rīgā, lai kļūtu par virsnieku. Tāpat armija atbalsta karavīrus, kas paralēli dienestam studē augstskolā civilās specialitātes – iegūta augstākā izglītība var palīdzēt vēlāk kļūt par virsnieku vai uzņemties vadošus amatus. "Mēs esam profesionāla armija, mums jābūt gudrai armijai," saka Pakers, uzsverot, ka tiek mudināti karavīri studēt.
- Specializācijas un kursi: Dienesta laikā pieejami dažādi specializācijas kursi (piemēram, izlūkošana, sakari, medicīna, inženierija u.c.), starptautiskās mācības NATO valstu skolās un misijās, kas paplašina redzesloku un kvalifikāciju.
Izaugsmes stāsti nav reti – daudzi jaunieši, kas pirms dažiem gadiem iestājušies kā kareivji, jau ir kļuvuši par nodaļu vai vadu komandieriem, instruktoriem mācību centros vai pat devušies starptautiskās operācijās un štābu amatos. "Ikvienam kareivim, pierādot sevi, tiek dota iespēja kļūt par instruktoru Nacionālajos bruņotajos spēkos," skaidro Pakers. Viņš apraksta, ka kareivis ar labiem rādītājiem tiek izvērtēts – ja zināšanas un prasmes atbilst, karavīru nosūta uz instruktora kursiem un pēc to pabeigšanas paaugstina. Tālākais karjeras ceļš var vest gan uz pasniedzēja darbu NBS mācību iestādēs, nododot savas zināšanas citiem, gan uz starptautisku militāro karjeru sabiedroto spēkos.
Karavīra profesija mūsdienās ir ne tikai iespēja kalpot valstij, bet arī veids, kā pilnveidot sevi – iegūt līdera dotības, iemācīties strādāt komandā, uzlabot komunikācijas prasmes un krīzes situāciju vadību. Šīs iemaņas augstu vērtē arī civilajā dzīvē. Turklāt, kā norāda Jānis Dombrava, obligātais militārais dienests un vispār dalība aizsardzībā veicina jauniešu patstāvību un briedumu. "Viena no vērtīgākajām prasmēm, ko viņi iegūst, ir spēja parūpēties pašiem par sevi. Tas pēc tam palīdz arī izveidot noturīgu ģimeni," atzīmē Dombrava, uzsverot, ka dienestā apgūtā disciplīna un pašpaļāvība dzīvē noder veidojot karjeru un attiecības. Sabiedrība ilgtermiņā iegūst nobriedušākus, atbildīgākus pilsoņus.
Aizsardzības infrastruktūra Latgalē: siena, bāzes un ekonomika
Līdztekus cilvēkresursu izaugsmei, Latgalē notiek vērienīga militārās infrastruktūras paplašināšana. Aizsardzības resors pēdējā laikā īpašu uzmanību velta tieši reģioniem, piemēram, Latgalei, lai tur izveidotu jaunus stratēģiskus objektus. Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava skaidro, ka tuvākajos gados paredzēts izbūvēt jaunas noliktavas munīcijas un tehnikas glabāšanai, kā arī attīstīt esošās militārās bāzes. Viens no attīstības epicentriem Latgalē ir tieši Lūznavas militārā bāze, kas saistībā ar Valsts aizsardzības dienesta ieviešanu tiks paplašināta un modernizēta. Tur plāno radīt infrastruktūru, kas spēj uzņemt un apmācīt lielāku skaitu jauniesaucamo karavīru.
Cits būtisks projekts ir “Baltijas aizsardzības līnija” – pastiprinātas aizsardzības sistēmas izbūve gar Latvijas austrumu robežu. Tā ietver robustas fiziskās barjeras, novērošanas iekārtas un citas militāras struktūras pierobežā. Šī līnija, kas top sadarbībā ar pārējām Baltijas valstīm un Poliju, kalpos par aizsardzības mugurkaulu pret potenciāliem draudiem. "Kad ir izveidota pietiekami efektīva siena, tā pasargā daudz labāk gan no nevēlamiem dzīvniekiem, gan no imigrantiem, gan no potenciāla varmākas, kas var nākt pāri robežai," skaidro Dombrava.
Pēc viņa teiktā, fiziska robežbarjera iedzīvotājiem sniedz papildu drošības sajūtu – ir skaidri redzama valsts robeža un nelikumīga iekļūšana tiek apgrūtināta. Ja arī piepildītos kāds slikts scenārijs, šāda aizsargsiena kalpotu par kavēšanas instrumentu, dodot laiku iedzīvotājiem atkāpties drošībā un militāriem spēkiem – reaģēt.
Dombrava norāda, ka investīcijas militārajā infrastruktūrā Latgalē būs ļoti apjomīgas un nesīs vairākus labumus. Pirmkārt, protams, paaugstināsies drošība reģionā. Otrkārt, lielāki militārie objekti piesaista cilvēkus un resursus – tas nozīmē arī ekonomiskās aktivitātes pieaugumu. Celtniecības darbi rada darbavietas, palielinās pieprasījums pēc vietējiem pakalpojumiem. Vēlāk, kad bāzes funkcionēs, tās piesaistīs karavīrus un viņu ģimenes, kas dzīvos tuvējās pilsētās, sūtīs bērnus skolās, tērēs naudu vietējos veikalos. Tas viss veicina reģiona attīstību. Ne velti pašvaldības tiek aicinātas iesaistīties plānošanā – savlaicīgi domāt par pievedceļiem, infrastruktūru un pakalpojumiem. "Gribētu sagaidīt arī konkrētas prasības no pašvaldību puses – vai tas ir kāds ceļš, kur vajag cietā seguma klājumu, vai medicīnas infrastruktūra," saka Dombrava. Ja, piemēram, attālākā pierobežas pagastā pēkšņi dislocēsies simtiem karavīru, svarīgi, lai tur būtu sakārtoti ceļi smagās tehnikas pārvietošanai un nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība, ja tāda būtu vajadzīga.
Latgales iedzīvotāji kopumā pozitīvi uztver NBS paplašināšanos reģionā, lai gan sākotnēji bija manāmi arī piesardzīgi viedokļi. Pēc Dombravas teiktā, dažiem cilvēkiem, īpaši vecākās paaudzes, bija bažas, ka obligātais dienests un armijas izvēršanās varētu līdzināties padomju laika pieredzei. Taču šie mīti pamazām tiek kliedēti. "Daudziem vēl bija dzīvi mīti, ka Nacionālie bruņotie spēki būs kā Padomju Savienības armija, kur jauniešus izrauj no mājām un bezjēdzīgi nozog dzīves laiku," atzīst Dombrava. Tomēr pirmie Valsts aizsardzības dienesta cikli un aktīvā Zemessardzes darbība parādījuši pretējo. "Tie, kas izgājuši caur dienestu, saprot, ka tā ir pilnīgi cita pasaule – ir pilnvērtīgs apmācību process, nav nekādas nevajadzīgas pazemošanas," viņš uzsver. Arī mīti par bīstamību – piemēram, ka militārās bāzes nozīmē visur izvietotas mīnas vai pastiprinātu apdraudējumu civiliedzīvotājiem – ir nepamatoti un bieži vien naidīgas dezinformācijas rezultāts. Patiesībā jauna bāze tuvumā nozīmē vairāk sargātu apkārtni un ātrāku reakciju krīzēs, nevis apdraudējumu.
Vienlaikus sabiedrībā pieaug izpratne, ka spēcīga aizsardzība nes plašāku labumu. Drošāka vide ir pievilcīgāka investīcijām un biznesam. Dombrava min Izraēlas piemēru – neskatoties uz sarežģētu ģeopolitisko situāciju, šī valsts spēj piesaistīt pasaules lieluzņēmumu investīcijas, jo investori redz, ka drošības sistēma ir spēcīga un valsts spēj sevi nosargāt. Līdzīgi arī Latvijai un Latgalei: "Ja mēs spējam parādīt, ka esam padomājuši par savu drošību, tas veicina investīcijām pievilcīgu vidi," skaidro politiķis. Tātad NBS infrastruktūras attīstība nav tikai militārs jautājums – tā ir daļa no reģiona ilgtspējīgas attīstības, kas vairo cilvēku drošības sajūtu un arī ticību sava novada nākotnei.
Drošības stiprināšana – kopīgs uzdevums
Latgale šobrīd atrodas NBS uzmanības centrā – gan cilvēku piesaistes, gan infrastruktūras izbūves ziņā. Reģionā veidojas jauni nocietinājumi un bāzes, kā arī tiek stiprināta Austrumu robeža. Vienlaikus jaunieši Latgalē un visā Latvijā tiek aicināti dot savu ieguldījumu valsts aizsardzībā – stājoties Zemessardzē, profesionālajā dienestā vai pildot Valsts aizsardzības dienestu. Mūsdienu bruņotie spēki vairs nav saistāmi ar veciem stereotipiem – tie ir moderni, profesionāli un orientēti uz cilvēka attīstību.
Kā uzsver virsseržants Artūrs Pakers: armijā valda stingra disciplīna un profesionalitāte, bet tā nav akla pakļaušanās – katram karavīram ir savs viedoklis un personība, vienkārši pavēles izpilda bez liekām diskusijām, jo tā prasa atbildība pret valsti. NATO standarti un starptautiskā pieredze ir ikdiena Latvijas armijā, un tādēļ jebkādai patvaļai vai pazemojošām tradīcijām "nav vietas mūsdienu armijā", kā saka Pakers.
Latgales jauniešiem šodien paveras iespēja dienēt tuvāk mājām – reģionā ir savas vienības, kurās var dot ieguldījumu dzimtās puses un visas valsts drošībā. Patriotisms, piedzīvojumu gars un vēlme pēc pārmaiņām ir galvenie dzinuļi, kas ved jaunus cilvēkus uz armiju. Savukārt valsts no savas puses cenšas šo soli atvieglot – ceļ infrastruktūru, uzlabo apstākļus un skaidro sabiedrībai dienesta nozīmīgumu.
“Kurš gan cits nodrošinās valsts drošību, ja ne mēs paši?” – šis Artūra Pakera retoriskais jautājums atgādina, ka valsts aizsardzība ir kopīgs uzdevums. Latgalē, tāpat kā visā Latvijā, top jauni cietokšņi un stiprinās jauna paaudze – zinoši, spēcīgi un motivēti karavīri, kas rūpēsies, lai mūsu zeme vienmēr būtu droša.
Polina REDINA
Roberta KLEŠČINSKA foto
Projekta “Sadarbojoties stiprinām Austrumu robežu” raksts tapis ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas finansiālo atbalstu
