• Krāslavas katoļu draudzes trīskāršo jubileju gaidot

    Ikviens priesteris ir “alter Christi” (“otrs Kristus”) 18. gs otrajā pusē un 19. gs sākumā, pateicoties misionāru - lāzaristu darbībai, Krāslava bija izveidojusies par Latgales garīgo un kultūras dzīves centru. Taču arī turpmākajos gados, līdz pat šodienai, priesteri - dvēseļu zvejnieki apustuliskajā darbā, mūsu draudzē bijuši un ir “pasaules gaisma” un “zemes sāls”, kuru pašaizliedzīgā un skaidrā mīlestība uz Kristu palīdzējusi vairot dvēselēs Dieva godību, pildīt atpestīšanas misiju. Bez priestera nav iespējama Euharistijas svinēšana, - tā bijis visos laikos.

    Lasīt
  • Krāslavas katoļu draudzes trīskāršo jubileju gaidot

    Lāzaristu jeb misionāru loma Krāslavas vēsturē (1755. - 1843. g.) Liela loma Krāslavas, kā arī visas Latgales vēsturē ir bijusi lāzaristiem jeb misionāriem. Tā saucās kongregācija, ko dibināja sv. Vincents no Paulas (1581. - 1660. g.) 17. gs Francijā. Viņš to nosauca par Misiju kongregāciju, jo tās locekļiem - priesteriem vajadzēja aprūpēt plašas tautas masas, celt tās dzīves un tikumības līmeni. Par lāzaristiem (lācaristiem) šīs kongregācijas locekļus cilvēki sauca tāpēc, ka viņu pirmā galvenā mītne Parīzē bija veltīta sv. Lāzaram (Lācaram). Viņus sauca arī par sv. Vincenta misionāriem. Lāzaristi uzskatīja sevi par laicīgo priesteru apvienību. Sava svētīgā dzīvesveida un iespaida dēļ, kādu šī kongregācija bija atstājusi uz ticīgās tautas un garīdznieku dzīvi, tā ieguva lielu piekrišanu un izplatījās arī ārpus Francijas.

    Lasīt
  • Krāslavas katoļu draudzes trīskāršo jubileju gaidot

    Šogad Krāslavas sv. Ludvika Romas katoļu draudze svin trīs nozīmīgas jubilejas: 250. gadadienu kopš mūra baznīcas būvniecības pabeigšanas (1767. g.), 240. gadadienu kopš baznīcas konsekrēšanas (1777. g.) un 260. gadadienu kopš Krāslavas Garīgā semināra atklāšanas (1757. g.). Man gribētos pievienot vēl ceturto jubileju, manuprāt, vissvarīgāko - 340. gadadienu kopš patstāvīgas Krāslavas draudzes izveidošanas.

    Lasīt
  • Katoļu Baznīcā Latgalē

    Lūdza no Dieva drosmi un vienotību 5. maijā Latvijas uzmanība visas dienas garumā tika pievērsta Rēzeknei, kur notika Latgales kongresa simtgadei veltīti vairāki nozīmīgi pasākumi. Tos ievadīja ekumeniskais dievkalpojums Vs. Jēzus Sirds katedrālē, ko vadīja Rēzeknes - Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis kopā ar apustulisko nunciju Baltijas valstīs arhibīskapu Pedro Lopesu Kintanu, Rīgas arhidiecēzes arhibīskapu - metropolītu Zbigņevu Stankeviču un kardinālu Jāni Pujatu, emeritus.

    Lasīt
  • Fatimas atklāsmju nozīme pasaulē

    1917. gada 13. maijā Kava de Iria ielejā netālu no Fatimas (Portugāle) trim maziem ganiņiem parādījās Vs. Jaunava Marija, kam sekoja vēl piecas vīzijas, līdz pat tā paša gada oktobrim, Sakarā ar šī nozīmīgā notikuma 100. gadadienu 12. un 13. maijā Fatimu apmeklēs pāvests Francisks, kurš ir liels Fatimas Dievmātes godinātājs.

    Lasīt
  • Kapusvētki Dagdas Romas katoļu draudzes kapsētās

    20. maijs, plkst. 13.00 - Meikšānu kapsēta, sv. Mise (Pasienes pag.), 20. maijs, plkst. 14.30 - Pintu kapsētā (Pasienes pag.), 27. maijs, plkst. 13.00 - Borkuicu kapsētā, sv. Mise (Šķaunes pag.), 27. maijs, plkst. 15.00 - Mazurovas kapsētā (Šķaunes pag.), 27. maijs, plkst. 16.00 - Dagdas jaunajos kapos (Dagda), 28. maijs, plkst. 16.00 - Locglovas kapsētā (Ezernieku pag.).

    Lasīt
  • Lūgsim svētā Jāzepa aizbildnību!

    Arī šogad martā iekrīt lielākā daļa garīgi intensīvā Lielā gavēņa laika, kad gatavojamies Lieldienām. Šajā mēnesī mēs svinēsim divus nozīmīgus svētkus - 20. martā (sakarā ar to, ka 19. marts ir svētdiena) mēs godināsim sv. Jāzepu, savukārt 25. marts ir Kunga Pasludināšanas svētki. Sv. Jāzeps, Vs. Jaunavas Marijas līgavainis un Jēzus audžutēvs, ir izcila personība Baznīcā. Viņa klusā, autentiskas vīrišķības pilnā gatavība pieņemt Dieva gribu ir labs piemērs, kam sekot, it sevišķi vīriešiem, kuri diemžēl mūsu draudzēs ir kūtrāki nekā sievietes.

    Lasīt
  • IN MEMORIAM

     “Nāve atbrīvo no ciešanām” 26. februārī, Žēlsirdības stundā (plkst. 15.00) pēc grūtas slimības mūžībā devies Piedrujas draudzes ilggadējais prāvests Marijans Daļeckis. Uzticīgais Dieva kalps ir dzimis 1937. gada 27. maijā Kombuļu pagasta “Strazdu” mājās, dievbijīgā septiņu bērnu ģimenē. Darbā rūdītais vīrs 34 gadu vecumā sekoja vecākā brāļa Oļģerta pēdās un kļuva par Rīgas Garīgā semināra audzēkni. 1976. gada 30. maijā bīskaps Julijans Vaivods iesvētīja Marijanu Daļecki par priesteri.

    Lasīt
  • Priesteris ar lielo burtu

    Viens no pieciem visvecākajiem Rēzeknes - Aglonas diecēzes draudzēs kalpojošajiem priesteriem ir Piedrujas Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas draudzes prāvests Marians Daļeckis.

    Lasīt