Valstij, kas atjauno baznīcas, ir nākotne. Tas, kurš mīl un godā Dievu, vienmēr atvērs savu dvēseli tuvākajam, un ticīgo liktenis ir būt vienotiem gan priekos, gan bēdās. Kristus Baznīcas klēpis ir laika gaitā pārbaudīts sirdsmiera un līdzcietības mājoklis...
Patiesa ticība cildina dvēseli, un ikkatram ir brīva izvēle. Daudznacionālajā Krāslavā laika pārbaudi nav izturējušas tikai sinagogas, bet kristīgās svētnīcas ir saglabājušās. Neatkarīgi no tā, cik stiprs ir cilvēks, viņa spēks ticīgo draudzē palielinās. Mūsu klusajā pilsētā gan katoļi, gan pareizticīgie, gan luterāņi jau no seniem laikiem godā Kristus baušļus. Mazākā kopiena ir vecticībnieki, kas seno ticību ir saglabājuši ne tikai caur vajāšanām.
Aleksejs GONČAROVS
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr.45
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: ezerzeme@ezerzeme.lv
