• Humuss: zirņi, sezama pasta, nedaudz citrona un nedaudz mīlestības

    Turcijas, Ēģiptes, Izraēlas, Sīrijas, Tunisijas, Marokas pavāri vienbalsīgi apgalvo, ka veikalā humusu nevar nopirkt. Īstu humusu var nogaršot tikai restorānā tad, ja šefpavārs to tikko jums pagatavojis. Un tā kā “mīlestība” nav figurāla ēdiena sastāvdaļa, bet gan dabiskākā un nepieciešamākā, šāda ēdiena masveida ražošana ir vienkārši neiespējama.

    Lasīt
  • Pavlova: kūka, balerīna un… Jaunzēlande

    Anna Pavlova Mariinskas teātrī tika saukta par "otro", lai nesajauktu viņu ar vecāko kolēģi - Pavlovu pirmo. Bet pasaules baleta vēsturē Anna Pavlova bija, ir un būs pirmā. Vecajās fotogrāfijās mēs redzam jaunu sievieti, kura neietilpst mūsu priekšstatos par balerīnām. Pavlova no mūsdienu cilvēka viedokļa praktiski ir ''apalīte''. Taču katru reizi, kad viņa kāpa uz skatuves, notika liels brīnums. Balerīna vienkārši plīvoja kā tauriņš. Viņa uzstājās 19. gadsimta pašās beigās un 20. gadsimta sākumā. Tajā laikā balets piederēja elitārajam mākslas veidam. Bet uz Pavlovas izrādēm devās visparastākie cilvēki, kuri gaidīja brīnumu, un balerīna to visiem dāvāja...

    Lasīt
  • Ļuļa kebabs: no Aleksandra Lielā līdz mūsdienu ātrajai ēdināšanai

    Uz uguns cepta gaļa. Kas var būt senāks kulinārijā? Pareizi, nekas. Bet ar Ļuļa kebabu ne viss ir tik vienkārši. Šis ēdiens tiek uzskatīts par savējo gan musulmaņu, gan kristiešu valstīs. Arheologi Tutanhamona kapā ir atraduši kaut ko, kas ļoti atgādina kebabu, un uz slaveno Dienvidfrancijas alu sienām atrodas vairākas akmens laikmetā tapušas gleznas. Tā daži uzskata, ka tajās ir attēlots vīrietis ar kebabu rokās. Tas ir apšaubāms, bet arheologi ir cilvēki ar labi attīstītu iztēli. Sāksim ar nosaukumu. Kebabs ir arābu vārds un nozīmē "cepta gaļa".

    Lasīt
  • Sēnes: miljards gadu vēsture un tikpat daudz noslēpumu

    Sēnes ir senākie dzīvie organismi uz mūsu planētas. Miljardu gadu vai pat vairāk tie nav īpaši mainījušies, tikai kļuvuši sīkstāki un daudzveidīgāki. Interesantākais ir tas, ka strīdi starp biologiem joprojām turpinās. Viņi nevar vienoties par to, vai sēnes uzskatīt par dzīvniekiem vai augiem. Jo šiem apbrīnojamajiem organismiem ir gan pirmo, gan otro pazīmes.

    Lasīt
  • Aulejas kļockas - senākā ēdiena evolūcijas virsotne

    Kļockas ir ēdiens, kas parādījās jau antīkajos laikos un visā pasaulē. Kulinārijas vēsturnieki nav noskaidrojuši, kurā tieši valstī dzīvoja un strādāja pavārs, kurš pagatavoja pirmās kļockas. Visticamāk, tas tā arī paliks noslēpums. Lai gan ir zināms, ka, piemēram, romieši savus “ņoki” (gnocchi) gatavoja jau pirms diviem tūkstošiem gadu. Tad šis ēdiens bija lētākais un sātīgākais. To gatavoja no miltiem un ūdens. Tam pat nepievienoja sāli. Karstās kļockas aplēja ar olīveļļu, un viss, atlika tikai baudīt vienkāršo un barojošo ēdienu. Starp citu, viena no slaveno makaronu izcelsmes versijām ir saistīta ar antīko kļocku evolūciju.

    Lasīt
  • Kuģelis: ebreju Sabata ēdiens, latgaliešu kulinārais mantojums

    Kuģelis - apaļš. Šis ir viens no šī ēdiena nosaukuma tulkojumiem no ebreju valodas. Ir arī citas versijas. Paši ebreji uzskata, ka šis ēdiens pirmo reizi ir minēts Bībelē, lai gan tas ir tulkots kā "manna". Šī ir tā pati debessmanna, kas izglāba cilvēkus no bada viņu klejojumos pa tuksnesi ceļā uz Apsolīto zemi. Lai kā arī būtu, ebreju tradīcijās Sabata laikā ēd kuģeli, ko var pagatavot gan kā pamatēdienu, gan kā desertu. Mūsdienās ēdiena pagatavošana prasa ne vairāk kā divas stundas, bet pavisam nesen gatavošanas process ilga no 8 līdz 10 stundām. Bet sāksim ar klasiku.

    Lasīt
  • Ievārījums: tūkstoš gadu vēsture un aizmirstas receptes

    Ievārījums - mīļākais kārums, patīkamākās bērnības atmiņas, vecmāmiņas viltības, kā noslēpt gardumu un aizslēgts skapītis virtuvē. Tas ir brīnums, laime, kas sniedza prieku un vienmēr bija saistīts ar svētkiem, pat ja tie bija visparastākajā darba dienā. Ievārījums, džems, želeja, marmelāde, biezenis - ir daudz nosaukumu, bet būtība ir viena - augļi un ogas, kas vārītas cukurā vai medū. Gardums, kas dzimis austrumos, kļuva populārs visā pasaulē tikai pirms aptuveni 200 gadiem. Ievārījumam bija tāls ceļš ejams, un šis produkts ne uzreiz kļuva par kārumu. Sākumā to pasniedza ar pikantu gaļu un zivīm. Bet sākās viss senos laikos Persijā...

    Lasīt
  • Pērļu grūbu putra: vispieejamākais superprodukts

    Grūbas vairs netiek uzskatītas par delikatesi. Turklāt ir grūti iedomāties citus putraimus, kas būtu tik ikdienišķi. To vēsture aptver vairākus tūkstošus gadu, un senatnē tie tika mīlēti un ļoti augstu novērtēti. 21. gadsimtam ir visas iespējas kļūt par grūbu atdzimšanas gadsimtu, tā vismaz apgalvo uztura speciālisti, kas ir pārliecināti par miežu putraimu īpašo vērtību un priekšrocībām.

    Lasīt
  • Rūgušpiens: veselības avots un garšas svētki

    No visiem piena vai skābpiena produktiem rūgušpiens ir viens no senākajiem. Var teikt, ka tas parādījās nākamajā dienā pēc tam, kad cilvēki sāka lietot govs pienu. Pētnieki uzskata, ka tas notika pirms 5 līdz 10 tūkstošiem gadu. Atšķirībā no daudziem citiem produktiem, rūgušpiens sanāk "pats no sevis". Tam nav nepieciešamas īpašas starta kultūras vai citas sastāvdaļas. Pietiek atstāt piena krūzi siltā vietā un pēc dienas rūgušpiens gatavs! Bet tā bija agrāk. Šodien, lai iegūtu īstu un veselīgu rūgušpienu, ir jāatrod dabīgs piens, un tas ir iespējams tikai tiem, kas piena produktus pērk nevis veikalos, bet gan pie piena fermu īpašniekiem. Taču arī no veikalā nopērkamā piena var pagatavot ko noderīgu. Bet par to vēlāk.

    Lasīt