Kaplavas pagasts – dzīvo un attīstās, neskatoties uz sarežģītajiem apstākļiem

Iedzīvotāju skaita samazināšanās noveda pie vietējo skolu slēgšanas, un tagad bērniem nākas braukt mācīties uz kaimiņu pilsētām un ciemiem. Tāpat regulāru sabiedriskā transporta reisu trūkums sagādā sarežģījumus tiem, kuriem nav personīgā transporta. Autobusi te kursē tikai dažas reizes nedēļā. Neskatoties uz to, Kaplavā turpina darboties svarīgas institūcijas: feldšeru-vecmāšu punkts, Tautas nams, bibliotēka, kā arī veikals, kas nodrošina vietējos iedzīvotājus ar nepieciešamajām precēm. Tāpat pagastā darbojas privātuzņēmumi un zemnieku saimniecības, uz kurām brauc strādāt cilvēki ne tikai no pašas Kaplavas, bet arī citām apdzīvotām vietām.

Vēl viena svarīga pagasta iezīme ir tā reliģisko konfesiju daudzveidība. Šeit mierīgi sadzīvo katoļu, pareizticīgo un luterāņu draudzes. Kaplavā, Varnavičos un Bornē atrodas funkcionējoši dievnami, no kuriem daudziem ir gadsimtiem sena vēsture. Tajos turpinās dievkalpojumi, apvienojot dažādu paaudžu un tautību cilvēkus.

Noteiktajā laikā pārkāpu pagasta pārvaldes slieksni ēkā, kur atrodas arī Kaplavas pagasta bibliotēka. Pie durvīm mani sagaidīja bibliotekāre Alla Vilcāne, kura te strādā kopš 1994. gada. Alla pastāstīja par darbu bibliotēkā, tās lasītājiem un izaicinājumiem.

— Kādi ir Kaplavas pagasta bibliotēkas galvenie uzdevumi un mērķi?

— Mūsu bibliotēkas galvenais uzdevums ir nodrošināt lasītājus ar nepieciešamo literatūru, informāciju, un apkalpot lasītājus. Orientējamies uz apmeklētāju lūgumiem, cenšamies iegādāties nepieciešamās grāmatas, kā arī veicam novadpētniecības darbus. Svarīgi, lai cilvēkiem būtu pieejamas nepieciešamās publikācijas un informācija.

— Kādas tēmas un žanri vietējo iedzīvotāju vidū ir populārākie?

— Lasītāji visbiežāk izvēlas romantisko literatūru un detektīvus. Populāra ir ārzemju daiļliteratūra, kā arī periodika – avīzes un žurnāli. Šāda literatūra ir pieprasīta. Diemžēl lasītāju skaits ar katru gadu samazinās, un tas ir neizbēgami, jo iedzīvotāji galvenokārt ir vecumā no 50-60+ gadiem, mums ir maz jauniešu. Vasarā jaunieši nāk biežāk, jo daži atbrauc ciemos pie vecvecākiem. Pagājušajā vasarā Kaplavā tika organizēta jauniešu nometne, tad cilvēki nāca uz bibliotēku, lai iegūtu nepieciešamo informāciju. Neskatoties uz nelielo iedzīvotāju skaitu, mūsu grāmatu fonds ir aptuveni 3,5 tūkstoši eksemplāru, un tie, kas turpina lasīt, atrod sev interesantas grāmatas. Ja lasītājs ierodas pēc literatūras, kas nav uz vietas, es to pasūtu, izmantojot starpbibliotēku abonementu.

Alla Vilcāne

— Kādus pakalpojumus bez lasīšanas izmanto bibliotēkas apmeklētāji?

— Daudzi bibliotēku izmanto ne tikai lasīšanai, bet arī ikdienas jautājumu risināšanai: darbam pie datora, internetbankai, dokumentu skenēšanai un nosūtīšanai, deklarāciju iesniegšanai. Cilvēkiem, īpaši gados vecākiem, ir vajadzīga palīdzība, un bibliotēka viņiem ir kļuvusi par svarīgu informācijas ieguves un apmaiņas punktu. Tuvākajā laikā plānots piesaistīt vismaz 8 cilvēkus digitālo prasmju apmācībai, kas palīdzēs vietējiem iedzīvotājiem pielāgoties modernajām tehnoloģijām.

— Vai Kaplavas pagasts var lepoties ar talantīgiem rakstniekiem, dzejniekiem?

— Jā, mums ir talantīgi cilvēki. Piemēram, šeit dzīvoja un strādāja rakstnieks Jānis Jaunsudrabiņš, kurš 1935.-1937. gadā uzrakstīja divus slavenus romānus. Tiek uzskatīts, ka par savu romānu varoņu prototipiem rakstnieks izmantojis dažus vietējos iedzīvotājus.

Noteikti jāmin arī skolotāja Vera Mukāne, kura devusi lielu ieguldījumu kultūras un novadpētniecības attīstībā. Strādājot skolā, viņa izveidoja Jaunsudrabiņam veltītu piemiņas stūrīti, un pēc skolas slēgšanas daļa eksponātu nonāca bibliotēkā.

Skolotāja Jeļena Baranovska aktīvi rakstīja leģendas un mītus par Krāslavu.

80. un 90. gados aktīvi publicējās dzejniece un rakstniece Olga Ratkeviča.

— Kādi pasākumi tiek rīkoti bibliotēkā, lai attīstītu lasīšanas un kultūras dzīvi?

— Organizējam dažādus pasākumus: literāros vakarus, izstādes, radošās meistarklases. Piemēram, populāras ir nodarbības kompozīciju veidošanā rudens un ziemas svētkiem. Piedalāmies arī dažādos ar novadpētniecību, digitālajām tehnoloģijām un kultūras mantojumu saistītos projektos. Turklāt mēs aktīvi aicinām savus lasītājus piedalīties dažādos konkursos. Izmantojot iespēju, vēlos pateikties aktīvajiem bibliotēkas apmeklētājiem, kuri ir gatavi atsaukties pirmajam aicinājumam.

— Ar kādām iestādēm, organizācijām bibliotēka sadarbojas?

— Aktīvi strādājam ar Krāslavas Centrālo bibliotēku, kas palīdz ar metodisko atbalstu un grāmatu apmaiņu. Piedalāmies arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektos, īpaši bērnu un jauniešu lasīšanas veicināšanas programmās. Sadarbojamies ar Krāslavas muzeju un piedalāmies kultūras mantojuma saglabāšanas projektos. Viens no pēdējiem - fotografēju senos māju koka konstrukciju elementus. Dažās mājās šie elementi ir saglabāti labā stāvoklī, citās tie jau ir diezgan nolietojušies. Sadarbojamies arī ar pašvaldību – pagasta pārvaldi.

— Ar kādiem galvenajiem izaicinājumiem saskaraties savā darbā?

— Viena no galvenajām problēmām ir lasītāju skaita samazināšanās un novecošanās. Tāpat liela daļa pakalpojumu pamazām pāriet uz digitālo formātu, un daudziem ir grūti tam pielāgoties. Mēs cenšamies viņiem palīdzēt, iemācīt lietot digitālos pakalpojumus. Vēl viens izaicinājums ir bibliotēkas uzturēšana atbilstošā līmenī, tostarp finansējums un grāmatu kolekcijas papildināšana.

— Kādi bibliotēkai ir nākotnes plāni?

— Vēlos attīstīt novadpētniecības jomu, sistematizēt mūsu vēsturisko priekšmetu kolekciju, kā arī aktīvāk piesaistīt jauniešus. Svarīgi ir saglabāt bibliotēku ne tikai kā lasīšanas vietu, bet arī kā vietējo iedzīvotāju komunikācijas, kultūras attīstības un informatīvā atbalsta centru. Bibliotēkā atrodas arī Jaunsudrabiņa istaba-muzejs un apskatāmi dažādi apmeklētāju dāvināti eksponāti. Projekts “Jaunsudrabiņa piemiņas istabas iekārtošana” tika realizēts projekta “Iedzīvotāji veido savu vidi” ietvaros 2020. gadā, ciešā sadarbībā ar Krāslavas novada bibliotēku. Šeit tika veikts kosmētiskais remonts, telpas apdari veidoja Aija Trunoviča-Stivriņa un Elizabete Stivriņa, kuras uzgleznoja Daugavas tecējumu. Turklāt, gleznojumā paslēpti daži putni, kurus es parasti lūdzu atrast jaunākajiem apmeklētājiem, lai muzeja apmeklējums būtu aizraujošāks. Atbilstoši tematikai tika nomainītas durvis.

2023. gadā tika īstenots projekts “Sēlijas salas”, pēc kura virs pagasta pārvaldes ēkas plīvo Sēlijas karogs. Plānojam turpināt darbu šajā virzienā.

— Kaplava atrodas ļoti tuvu Baltkrievijas robežai. Vai tas ietekmē jūsu dzīvi?

— Jā, ja skatās taisnā līnijā, atrodamies apmēram 2,5 km no robežas, bet, tā kā šeit ir daudz purvu, reljefs nav piemērots robežas šķērsošanai. Jūtos diezgan mierīgi, jo bieži redzu policijas un robežsardzes ekipāžas, pārbaudot dokumentus. Es pati nekad neesmu satikusi migrantus, tāpēc jūtos drošībā.

Neskatoties uz izaicinājumiem, kas saistīti ar digitalizāciju un lasītāju skaita samazināšanos, bibliotēka turpina attīstīties, palīdzot cilvēkiem apgūt modernās tehnoloģijas, saglabājot kultūras mantojumu un saglabājot interesi par lasīšanu.

Par to, kā pierobežā klājas lauksaimniekiem, runājām ar zemnieku saimniecības “Klebānija” īpašnieku Antonu Ludzišu.

— Cik ilgi jūs nodarbojaties ar lauksaimniecību?

— Saimniecība pastāv kopš 1998. gada. Sākumā tā bija piemājas saimniecība, bet 2000. gadā mēs pārgājām uz zemnieku saimniecību.

— Kāda ir jūsu zemes platība?

— Precīzus skaitļus labāk neteikt, bet, salīdzinot ar citām saimniecībām, mūsējo var uzskatīt par nelielu.

— Kāda ir jūsu zemnieku saimniecības specializācija?

— Galvenais virziens ir graudaugu audzēšana.

— Kāpēc graudi?

— Darbs ar graudaugiem aizņem trīs mēnešus gadā. Galvenā sezona ir no aprīļa vidus līdz maija vidum, un pēc tam augusts-septembris, kad notiek ražas novākšana.

— Vai ar lopkopību nenodarbojaties?

— Mēģināju, bet tas prasa daudz laika un investīciju. Lai tas būtu ienesīgi, ir jātur vismaz simts slaucamo govju vai simtiem buļļu, un tas ir liels ieguldījums, kas tik ātri neatmaksājas.

— Kā jūs vērtējat situāciju ar graudu cenām?

— Pēdējos divus gadus cenas ir bijušas nestabilas. Ir labas ražas, bet tajā pašā laikā zemas iepirkuma cenas, dažreiz ir otrādi - pieprasījums ir, bet raža maza.

— Vai tehnika pašiem sava?

— Jā, visa tehnika ir mūsu pašu. Divi importēti traktori un dažas padomju laiku mašīnas, pārveidotas, lai ir ekonomiskākas. Importa tehnikas remonts - liela problēma, speciālistu ir maz, rezerves daļas ir dārgas.

— Ar kādām grūtībām saskaraties savā darbā?

— Galvenā problēma - tehnikas remonts. Reizēm atbrauc speciālists, nomaina detaļu, bet problēma paliek. Rezultātā iztērē tūkstošiem eiro, bet tehnika joprojām nedarbojas.

— Kā jūs ietekmēja mēslošanas līdzekļu importa aizliegumi?

— Aizliegumi tika pieņemti, bet mēslojumu turpina piegādāt caur trešajām valstīm, piemēram, Kazahstānu. Faktiski mēslošanas līdzekļi ir tie paši, bet cena tiem ir kļuvusi augstāka, jo ir daudz starpnieku.

— Kā jums veicas ar atskaitēm?

— Tagad visas atskaites tiek iesniegtas elektroniski, bet ar dokumentu aizpildīšanu palīdz vietējie dienesti, tāpēc ar to problēmu nav.

— Kādas izmaiņas varētu atvieglot jūsu darbu?

— Būtu labi vienkāršot birokrātiju un padarīt pieejamākas subsīdijas. Pārāk daudz laika jāvelta dokumentu kārtošanai.

— Vai jums ir darbinieki?

— Jā, darbā pieņemti divi cilvēki, palīdz arī ģimene - sieva, dēls, vedekla un mazdēls.

— Kā saimniekošanu ietekmē robežas tuvums?

— Dažkārt rodas neērtības: ar smago tehniku izdangā ceļus, bet kopumā tas darbu kritiski neietekmē. Taču fiziskā robeža nenes gaidīto efektu. Žogi traucē dzīvnieku migrāciju un izraisa to nāvi. Taču tie neatrisina nelegālās robežas šķērsošanas problēmu – cilvēki atrod veidus, kā to apiet. Tajā viņiem var palīdzēt tie cilvēki, kuri zina, kā tikt cauri un palikt nepamanīti, pieļauju, ka varētu būt kāds no “savējiem” atbalsta.

— Vai esat apmierināts ar dzīvi Kaplavas pagastā?

— Šeit ir labi cilvēki, vienmēr var vērsties pēc palīdzības, atbalstīs. Vienīgā problēma ir ceļu stāvoklis, bet kopumā man patīk šeit dzīvot.

Ilze Stabulnice

Kaplavas pagasts ir vienīgais Krāslavas novada pagasts, kas atrodas Sēlijā. Pagastam ir bagāta vēsture. Par to, kā dzīvo pagasts šodien, kādas ir tā stiprās un vājās puses, kā arī par to, kas satrauc pagasta iedzīvotājus, pastāstīja Kaplavas pagasta pārvaldes vadītājs Anatolijs Vecelis.

– Anatolij, pastāstiet nedaudz par sevi un to, kā kļuvāt par pagasta vadītāju.

– Esmu iecelts amatā un Kaplavas pagasta pārvaldnieka pienākumus pildu no 2018. gada septembra.

– Ar kādām prioritātēm stājāties amatā?

– Galvenās prioritātes noteiktas likumā: ceļu uzturēšana pienācīgā stāvoklī, ūdensapgādes un kanalizācijas nodrošināšana (kur tā ir – tas ir aptuveni 120 cilvēkiem), kapsētu teritorijas kopšana. Pagastā ir 10 kapsētas, kuras apsekojam visa gada garumā.

– Kādas īpatnības un izaicinājumi ir jūsu pagastam?

– Kaplavas pagastam ir interesanta vēsturiskā atrašanās vieta. Tas tika iekļauts Krāslavas novada sastāvā, bet dažas infrastruktūras grūtības tika atrisinātas tikai 1990. gadā, kad tika uzbūvēts automobiļu un gājēju tilts Krāslavā pāri Daugavai. Pagasts pārsvarā ir agrārs – te ir attīstīta lauksaimniecība un mežizstrāde. Lielie uzņēmumi, piemēram, kokapstrādes uzņēmums “Vārpa”, zirgu sēta “Klajumi” un saimniecība “Erlain”, kas nodarbojas ar šķirnes zirgu audzēšanu, nodrošina darba vietas vietējiem iedzīvotājiem.

Tāpat pagastā darbojas Ivana Parfenoviča saimniecība “Labāka pensija”, ZS “Klebānija”, ZS “Ārāji”, ZS “Virsaiši”, ZS “Krastiņi”, ZS “Piemājas”, kā arī siltumnīcu dārzeņu – tomātu un gurķu – audzētāji Jeļena un Fjodors Siņicini.

– Kā tiek organizēts ceļu uzturēšanas darbs?

– Ziemā sniega tīrīšanu veicam pašu spēkiem, jo mums ir nepieciešamā tehnika. Šogad ziema nebija skarba, tāpēc darba bija mazāk. Vasaras periodā mums nav pašiem savas tehnikas, un mēs piesaistām līgumdarbiniekus caur valsts iepirkumu procedūru. Piemēram, pagājušajā vasarā darbus veica kompānija “Latvijas autoceļu uzturētājs”.

Tāpat ceļu kvalitāti ietekmē lielais valsts projekts Latvijas robežas stiprināšanai ar Baltkrieviju. Smagās kravas sagandē ceļa segumu, bet mēs saprotam šīs darbības prioritāti un cenšamies tikt galā ar situāciju.

– Kādas iestādes darbojas pagastā?

– Pagasta pārvaldes ēkā atrodas Kaplavas feldšeru - vecmāšu punkts un bibliotēka. Tāpat mums ir Tautas nams. Kaplavas ciematā darbojas viens veikals, pasts ir slēgts, bet pastnieks pie mums iegriežas regulāri.

– Kā ir ar sabiedriskā transporta satiksmi?

– Ceļš līdz pilsētai ir labā stāvoklī, asfalta virskārta ir pārklāta pēdējos gados. Problēma ir autobusu maršrutos – tie kursē ne tik bieži, cik gribētos, kas apgrūtina pārvietošanos cilvēkiem bez personīgā transporta. Mēs strādājam pie šī jautājuma.

– Ar kādiem jautājumiem pie jums vēršas iedzīvotāji?

– Galvenie jautājumi saistīti ar ceļu stāvokli, ūdensapgādi un labiekārtošanu. Tāpat līdzekļu sadales periodā vasaras ceļu darbiem daudzi iedzīvotāji vēlas, lai viņu iela vai ceļš būtu starp prioritārajiem. Mēs cenšamies pēc finansiālām iespējām ņemt vērā visas vēlmes.

– Vai iedzīvotāji aktīvi sadarbojas ar pašvaldību?

– Mēs vienmēr esam atvērti saskarsmei. Ja nepieciešams, organizējam tikšanās. Bieži jautājumus risinām individuālā kārtībā, jo manu tālruņa numuru zina daudzi. Piemēram, ja rudens un pavasara periodā tiek sadangāts ceļš, iedzīvotāji operatīvi par to ziņo, atsūta foto vai video, un mēs uzreiz reaģējam, veicam nepieciešamos pasākumus.

Uz Varnavičiem braucam mēneša otrajā un ceturtajā otrdienā kopā ar feldšeri, sociālo darbinieku un kases kontu operatoru, lai cilvēki varētu izmantot nepieciešamos pakalpojumus, samaksāt rēķinus vai pārrunāt jautājumus, piemēram, ar mani, ja tādi ir.

– Kāda ir demogrāfiskā situācija pagastā?

– Pagastā deklarēti 457 cilvēki, no tiem Kaplavas ciemā – 150. Demogrāfiskajā situācijā Kaplavas pagastā vērojama tāda pati samazināšanās tendence kā pārējā mūsu valsts teritorijā. Jauniešu nav daudz. Tomēr zīmīgi, ka mums nav tukšu māju – katrai ir īpašnieks. Citiem vārdiem sakot, mājvietas ciematā ir pieprasītas.

– Vai daudziem iedzīvotājiem nepieciešams sociālais atbalsts?

– Sociālās palīdzības saņēmēju skaits ir minimāls. Šogad plānoti 10 cilvēki, garantētā minimālā ienākuma saņēmēji, kas ir pat mazāk nekā iepriekšējos gados. Pagaidu sabiedriskā darba programmā gada laikā tiek iesaistīta viena persona. Sociālie darbinieki šo procesu kūrē novada līmenī.

– Cik konfesijas pārstāvētas pagastā?

– Varnavičos atrodas Romas katoļu baznīca, blakus Kaplavai – luterāņu baznīca, bet pašā Kaplavā – Romas katoļu kapela. Vecbornē ir pareizticīgo baznīca. Mēs uzturam kontaktus ar garīdzniekiem, palīdzam ar ceļu tīrīšanu uz dievnamiem ziemas laikā. Apmeklēju dažus dievkalpojumus un pasākumus, komunicēju ar mācītājiem.

– Kā jūs kopumā raksturotu pagasta iedzīvotājus?

– Viņi ir čakli, godīgi un atklāti. Ja kaut kas neapmierina, pateiks tieši, nevis meklēs apvedceļus. Tas man patīk.

– Kāda ir dzīve pierobežā? Vai ir jūtama spriedze?

– Cilvēki ir pieraduši pie robežsargu darba. Robežsargi kontrolē mašīnas un dokumentus. Sākumā helikopteri naktī radīja bažas, ar laiku cilvēki pierada. Šobrīd visi saprot, ka tas tiek darīts drošības labad. Vietējiem iedzīvotājiem ir kontakti, uz kuriem jāzvana gadījumā, ja tiek satikti migranti.

Konfliktu ar migrantiem nav bijis. Ir bijuši vienīgie gadījumi, kad viņi palūguši tālruni, lai piezvanītu.

Sarunas laikā ar pagasta pārvaldes vadītāju mums pievienojās Jeļena Čerņavska, kases kontu operatore. Pagasta darbiniece sacīja, ka šeit dzīvo dažādi cilvēki, bet vairākumu viņa raksturotu kā pozitīvus. Robežas tuvums Jeļenu neuztrauc, bet, redzot robežsargus, jūtas vēl mierīgāk.

Jautāta, vai Jeļena Čerņavska satikusi migrantus, viņa steidza atbildēt, ka nav tos pat redzējusi, bet tad atcerējās, ka pirms aptuveni gada pa automašīnas logu redzējusi divus svešiniekus - neliela auguma, tumsnējus cilvēkus. “Sajūta bija nepatīkama,” sacīja darbiniece. Tomēr sieviete uzsver, ka spēka struktūru pārstāvji labi un atbildīgi dara savu darbu, tāpēc ir drošības un pārliecības sajūta.

Daudzu tūristu iecienīta vieta un sava veida Kaplavas pagasta vizītkarte ir zirgu sēta “Klajumi”. Protams, bez sarunas ar zirgu sētas saimnieci, neiztikt. Darba dienā darāmā daudz, bet Ilze Stabulniece laipni piekrita mani uzņemt...

– Ilze, pastāstiet, kā sākās zirgu sētas “Klajumi” vēsture?

– Šīs vietas vēsture aizsākās pagājušā gadsimta 30. gados, kad mans vectēvs no mammas puses ar sešiem bērniem pārcēlās uz krūmiem aizaugušu pierobežu, būtībā uz tukšu vietu. Viņš šeit uzcēla pirmās ēkas, attīrīja teritoriju no krūmiem un lika pamatus savai saimniecībai. Viņš arī deva šai vietai nosaukumu – “Klajumi”. Karš, varas maiņa un ekonomiskās grūtības mūs mocījušas, taču mēs spējām saglabāt savu saimi, zemi un tradīcijas. 1991. gadā, kad Latvija ieguva neatkarību, es nopirku savu pirmo ķēvi. Krāslavā tolaik tilta pāri Daugavai nebija, tāpēc nācās pārcelties pāri upei ar pārceltuvi. Man bija 17 gadi, un tas kļuva par sākumpunktu saimniecības izveidei. Tagad mums jau ir 18 zirgi, un mēs turpinām attīstīties. “Klajumus” nekad neesmu uzskatījusi tikai kā biznesu - man tas, pirmkārt, ir dzīvesveids, iespēja saglabāt dzimtas mantojumu un nodot to nākamajām paaudzēm. Šeit cilvēki saņem pozitīvas emocijas, uzlādējas ar pozitīvu enerģiju, atpūšas.

– Jūs dzīvojat un strādājat pierobežas zonā. Kā tas ietekmē jūsu biznesu?

– Vieta pierobežā sniedz gan izaicinājumus, gan iespējas. No vienas puses, nomaļās atrašanās vietas dēļ ne visiem tūristiem ir ērti nokļūt pie mums. No otras puses, šeit ir pārsteidzoša daba un klusums, ko nevar atrast lielajās pilsētās. Tas padara “Klajumus” par īpašu vietu, kur cilvēki ierodas pēc iedvesmas un pabūt vienatnē. Turklāt esmu lepna, ka ar savu klātbūtni, savu dzīvi šeit, es stiprinu pierobežas teritoriju. Par savu misiju uzskatu šīs zemes sargāšanu, kopšanu un uzturēšanu, lai to nodotu nākošai paaudzei. Neskatoties uz esošo ģeopolitisko un ekonomisko situāciju pasaulē, nekur no šejienes prom netaisāmies, turpināsim dzīvot un strādāt,  piesaistīsim apmeklētājus un veicināsim novada attīstību.

Anatolijs Vecelis

– Kādus pakalpojumus jūs šodien piedāvājat?

– Mums patīk, ja cilvēki interesējas par mūsu vēsturi. Mēs stāstām par mūsu saimniecību, zirgiem, dabu, kulināro mantojumu. Mūsu galvenie pakalpojumi:

1. Izjādes ar zirgiem un vizināšanās pajūgos - iespēja baudīt dabu un izpētīt apkārtni zirga mugurā un zirgu četrjūga, pārjūga vai vienjūga karietē, vagonetē vai tradicionālajā pajūgā.

2. Nometnes un retrīti - bērniem un pieaugušajiem, kuros var pabaudīt dzīvi laukos, garšīgi paēst un pabūt harmonijā ar sevi, zirgiem un dabu.

3. Reitterapija - ārstniecība zirga mugurā, kuras mērķis ir emocionāla un fiziska atveseļošanās.

4. Kulinārais mantojums – piedāvājam viesiem nogaršot no vietējiem produktiem svaigi gatavotus latgaļu ēdienus sēļu gaumē

5. Odu taka pastaigām, lai iepazītu un vērotu meža un purva mozaīkveida ainavas

6.Audiogids, kas iepazīstina apmeklētājus ar Klajumu vēsturi un notikumiem, Augšdaugavas senieleju, Daugavas polu putniem, dzīvniekiem, kukaiņiem, floru un faunu.

7. Pasākumi – mēs rīkojam dažādas aktivitātes visa gada garumā, tostarp tradicionālos svētkus - Zirgu un dabas izrādi “Kumeļu rotaļas”, meistardarbnīcas ar zirgiem un tematiskus pasākumus.

– Vai zirgu sētas pastāvēšanas laikā ir bijušas kādas grūtības?

– Esmu optimistiska, tipiska holeriķe un eju cauri dzīvei ar smaidu. Grūtības vienkārši ir jāpārvar. Visvairāk mani apbēdina, ja ar kādu no zirgiem kaut kas notiek, sāk klibot vai kas cits, jo zirgi man ir ļoti tuvi, es tos uztveru kā ģimenes locekļus. Apbēdina ļaunums, kas ir cilvēkos, ļaunums lielajā kaimiņvalstī, apbēdina, ka jāmirst nevainīgiem bērniem Ukrainā, kuri varēja dzīvot skaistus mūžus un būt laimīgi savā zemē.

Es arī vēlētos atrisināt jautājumu par ceļu pie mums. Ceru, ka pašvaldība spēs rast nepieciešamo risinājumu.

– Kādi pasākumi tiek rīkoti “Klajumos”?

– Viens no spilgtākajiem notikumiem ir “Kumeļa rotaļas”. Tas ir zirgu šovs ar priekšnesumiem un rotaļām ģimenēm ar bērniem un citiem dabas mīļiem. Lai sagatavotu jaunu zirgu deju, jau šobrīd notiek treniņi, jāatrod gan vēl 1 puisis zirgu deju sešinieka priekšnesumam. Tikko 22. un 23. februārī rīkojām "grilfestiņu” ar zirgu parādi, pasākumā piedalījās ap 150 apmeklētāji. Arī ziemā, ja laikapstākļi atļauj, organizējam izbraucienus ar kamanām. “Klajumi” ir kļuvuši par vietu, kur cilvēki brauc ne tikai darboties ar zirgiem, bet arī piedalīties retrītos, brančos, nometnēs, rīko korporatīvus un radu saietus. Mani vienmēr pārsteidz tas, ka nevar prognozēt, cik būs apmeklētāju. Iespējams,  to ietekmē zvaigznes, jo varbūt pilnīgi 2 vienādas dienas ar saulainu laiku, bet  apmeklētāju skaits būs atšķirīgs. Varbūt tā, ka sestdien nav neviena, bet svētdien ir 100 apmeklētāji vai otrādi.

Krāslavas novadā marts ir  Latgales garšu mēnesis, mēs "Klajumos" to uzsāksim ar Ziemas garšu pikniku un zirgošanos. Cienāsim cilvēkus ar uz ugunskura gatavotu zupu, grilētām cūkas ausīm, desiņām, ribiņām, dārzeņiem, karsto bezalkoholisko punšu un desertā cepsim kanēļa un magoņmaizītes. Vizināsim cilvēkus ar zirgiem, darbosies meistarklase ar zirgiem un fotosesijas.

– Pastāstiet vairāk par “Klajumu ķēķi”.

– “Klajumu ķēķis” ir vieta, kur gatavojam latgaļu kulināra mantojuma ēdienus sēļu gaumē pēc senām un jaunām receptēm. Mēs izmantojam tikai dabiskus un vietējos produktus, sadarbojamies ar vietējiem ražotājiem un atbalstām sava novada uzņēmējus un ražotājus. Šeit var nogaršot mājās ceptu maizi, sātīgas zupas, gaļas ēdienus, kā arī desertus, kas gatavoti pēc mūsu vecmāmiņu receptēm. Brīvdienās dažreiz piedāvājam īpašas ēdienkartes un degustācijas. “Klajumu ķēķis” ir īsts kulinārā mantojuma centrs, kur var nobaudīt dažādām gaumēm atbilstošus ēdienus un iejusties zirgu sētas kultūras un dabas gaisotnē.

– Nesen jūs apmeklēja ministri. Kādi ir šīs vizītes rezultāti?

– Mums bija svarīgi ministriem parādīt reālo situāciju uz vietas – ka mēs te dzīvojam un prom netaisāmies, un viņiem jāzina, ka pierobeža ir dzīva. Viena no galvenajām sarunas tēmām bija pieejamība: ceļu stāvoklis joprojām ir problēma, kas kavē tūristu piekļūšanu Klajumiem. Uz Klajumiem bieži brauc autobusi un vieglās automašīnas. Bet ir gadījies, ka mums ar personīgajam automašīnā jāpārvadā cilvēki no Kaplavas ciemata līdz mums, jo ceļš ir tik dubļains un grimstošs, ka autobusi uz mūsu pievedceļa varētu iestrēgt uz ilgu laiku. No ministriem uz palīdzību gan neceram, jo ministri mainās kā dāmām cepures, bet mūsu vienīgā, stabilā cerība ir mūsu Krāslavas novada pašvaldības atbalsts.

"Klajumu" suvenīri

– Jūs piedāvājat arī suvenīrus. Kādi tie ir?

– Jā, mēs piedāvājam rokām darinātus izstrādājumus – zirgu figūriņas, pakavus, māla, stikla un tekstila izstrādājumus un citus suvenīrus. Sadarbojamies tikai ar vietējiem amatniekiem, ražojam arī paši.  Mums ir sava darbnīca, kurā brīvajā laikā šujam un izgatavojam sīkus suvenīriņus.

– Kas jūsu darbā ir vissvarīgākais?

– Mīlestība. Mīlestība pret zemi, zirgiem, cilvēkiem. “Klajumi” nav tikai bizness, bet gan daļa no manas dzīves. Katra diena ir piepildīta ar rūpēm par dzīvniekiem, saziņu ar viesiem un jaunu ideju attīstīšanu. Mēs vēlamies, lai cilvēki nāk pie mums pēc iedvesmas, harmonijas un prieka sazināties ar dabu. Tāpat man ir svarīgi saglabāt un attīstīt zirgkopības un zemkopības tradīcijas, parādīt to nozīmi mūsdienu Latvijai.

Uzņēmējdarbība ietver “žonglēšanu” ar dažādām profesijām. No rīta tu esi mamma, tad pavāre, administratore, blogere, digitālā satura veidotāja, zirgu trenere (lai gan ne katru dienu), ekskursiju vadītāja, un drīz es, cerams, kļūšu par diplomētu jāšanas treneri, jo šobrīd mācos.

– Kādi ir jūsu nākotnes plāni?

– Vēlamies izstrādāt jaunus digitālus pastaigu maršrutus Daugavas lokos, veidot vairāk izglītojošu programmu par zirgiem, paplašināt retrītus, turpināt organizēt kulinārijas pasākumus un uzlabot “Odu taku”. Nākotnē plānojam arī paplašināt infrastruktūru, lai padarītu zirgu sētu apmeklētājiem vēl pieejamāku un ērtāku. Mēs uzskatām, ka “Klajumi” ir vieta, kur ikviens var atrast sev ko aizraujošu, atpūsties un gūt neaizmirstamu pieredzi.

– Ko jūs vēlētos pateikt mūsu lasītājiem?

– Vēlos aicināt visus, kuri ciena dabu, vēsturi un tradīcijas, apmeklēt “Klajumus”. Šī ir vieta, kur var patiesi atpūsties, justies kā daļai no dabas, izbaudīt latgaliešu viesmīlības komfortu un uzzināt vairāk par Latvijas šķirnes zirgiem, to psiholoģiju, ēdināšanu, barošanu un izmantošanu, kā arī iemācīties rīkoties ar inventāru zirgu jūdzot vai seglojot. Šeit ikviens atradīs kaut ko sev – vai tā būtu komunikācijā ar zirgiem, kulinārijas atklājumi vai vienkārši iespēja izbaudīt pierobežas Latgales mieru un skaistumu. Baudiet kopā ar mums neatkārtojamo Daugavas loku skaistumu, stipriniet veselību, piepildiet sirdis un atstājiet te savu pēdu nospiedumus!

“Klajumi” nav tikai zirgu sēta, bet ir īsts tradicionālās latgaliešu kultūras centrs, kas radīts ar mīlestību un rūpēm.

Arvīds Beinarovičs

Par to, cik droša ir situācija Kaplavas pagastā, kas robežojas ar Baltkrieviju, pastāstīja pulkvežleitnants Arvīds Beinarovičs. Kaplavas robežapsardzības nodaļas priekšnieks.

- Kā jūs raksturotu situāciju Kaplavas novadā no robežas drošības un kontroles viedokļa?

- Kopumā situācija saglabājas stabila un droša. Mēs neredzam tiešus draudus vietējiem iedzīvotājiem, tomēr nelegālās migrācijas problēma turpina palikt aktuāla. Mēs aktīvi sadarbojamies ar vietējiem iedzīvotājiem, kuri mums palīdz, ziņojot par aizdomīgām personām pagastā. To var darīt jebkurā diennakts laikā pa tālruni 65403770. Mums ir laba sadarbība ar vietējiem iedzīvotājiem, viņi zina kam un uz kuru numuru zvanīt. Mēs jau ceturto gadu strādājam pastiprinātā režīmā, visi iedzīvotāji ir informēti.

- Kādi ir galvenie izaicinājumi, ar kuriem saskaras robežsargi?

- Galvenais izaicinājums ir nelegālā migrācija. Strādājam pastiprinātā robežapsardzības sistēmas darbības režīmā, īpaši pavasara, vasaras un rudens periodos, kad migrantu plūsma pieaug. Vēl viens izaicinājums - kontrabanda, konkrēti, akcīzes preču, piemēram, cigarešu.

- Kādas izmaiņas statistikā vērojamas pēdējo gadu laikā?

- 2022. gadā 19 gadījumos mēs humānu iemeslu dēļ aizturējām 49 personas, nelegālo robežšķērsošanu novērsām 1398 personām. 2023. gadā aizturēto skaits humānu iemeslu dēļ bija 17, bet novērsto nelegālo robežšķērsošanu - 3331. Tāpat 2023. gadā 14 gadījumos aizturētas 17 personas, kas nelikumīgi pārvietojušas migrantus, proti, pārvadātāji. Pārsvarā tie ir Ukrainas, Gruzijas, Azerbaidžānas, Latvijas, Lietuvas, Krievijas un Afganistānas pilsoņi. 2024. gadā spiediens ievērojami samazinājās: konstatēts 1 gadījums ar humānu iemeslu dēļ aizturētajām 3 personām un novērsts 1591 nelegāls robežšķērsošanas mēģinājums, kā arī divos gadījumos aizturēti 3 migrantu pārvadātāji. 2025. gada pirmajā mēnesī novērsta 60 personu nelegāla robežšķērsošana. Atzīmēšu, ka personu skaits, kas nelegāli šķērso robežu, ievērojami samazinājies pēc tam, kad tika uzbūvēts žogs visas robežas garumā. Žoga garums mūsu posmā ir 36,4 km, daļēji ir ierīkota infrastruktūra, lai gar robežu būtu iespējama transporta pārvietošanās.

Valsts robežsardzes, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centra” un Nodrošinājuma valsts aģentūras īstenotā projekta  ietvaros pie robežas izbūvēts tornis, kuru aprīkos ar videonovērošanu un citām jaunākajām robežas aizsardzības izstrādēm. Tāpat tiek ieviestas videonovērošanas sistēmas, sensori un optiskie šķiedras kabeļi, kas būtiski ļaus uzlabot kontroles efektivitāti. Pašlaik tiek pabeigti kameru uzstādīšanas darbi. Mēs būsim vieni no pirmajiem, kur testēs jaunāko aprīkojumu, ar ko aprīkos arī citas robežaspsardzības nodaļas.

Kontrabanda arī joprojām ir nopietna problēma. 2022. gadā konstatēti 26 400 gab. kontrabandas cigarešu, 2023. gadā – 340 600 gab., 2024. gadā netika konstatētas. Patlaban pārkāpēji aktīvi izmanto dronus un gaisa balonus nelegālo preču pārvietošanai, lielākoties pa gaisu.

- Kāda sadarbība notiek ar vietējām varas iestādēm un spēka struktūrām?

- Mums ir izveidota cieša sadarbība ar vietējo pašvaldību, Valsts policiju, kā arī Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS). Kritiskos brīžos viņi mums sniedz atbalstu. Piemēram, strauji palielinoties migrantu plūsmai, mums palīdzēja kolēģi no Lietuvas, Igaunijas un aģentūras “Frontex”.

- Kādas izmaiņas notikušas robežsargu darba apstākļos?

- Nesen robežsargiem tika paaugstināts atalgojums, kam, es ceru, vajadzētu piesaistīt jaunus darbiniekus. Šobrīd mums ir 4 vakantas vietas. Gaidāma arī jaunās formas ieviešana. Tāpat esam ieguvuši jaunu tehniku – automašīnas, visurgājējus un sniega motociklus –, kas ievērojami paaugstināja patrulēšanas mobilitāti.

- Kāda ir vietējo iedzīvotāju attieksme pret robežsargu klātbūtni un drošības pasākumu pastiprināšanu?

- Attieksme ir dažāda. Daudzi iedzīvotāji aktīvi sadarbojas ar mums, izprotot drošības nozīmi. Šie iedzīvotāji mums ļoti palīdz ar savu informāciju. Tomēr ir arī tādi, kas ar neuzticību uztver kontroles pastiprināšanu, īpaši saistībā ar šķēršļu ierīkošanu. Tomēr kopumā iedzīvotāju informētība pieaug, un mēs strādājam pie sadarbības uzlabošanas.

- Kā jūs vērtējat situācijas perspektīvas uz robežas?

- Mēs turpinām sekot līdzi notikumu attīstībai un pielāgojam kontroles pasākumus. Mūsu centieni modernizēt infrastruktūru un uzlabot robežas uzraudzības efektivitāti dod pozitīvus rezultātus. Tuvākajos gados mēs ceram uz tālāku robežas drošības stiprināšanu un draudu mazināšanu.

Neskatoties uz demogrāfiskajām un ekonomiskajām grūtībām, Kaplava paliek vieta, kur tiek saglabātas tradīcijas, ir kopības sajūta, bet daba un vēsturiskais mantojums rada unikālu atmosfēru, kas priecē un iedvesmo vietējos iedzīvotājus, un piesaista viesus.

Jeļena AVSJUKEVIČA

Autores foto

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2024

Par projekta “Vienā laivā” rakstu saturu atbild to autors.