Ievārījuma diena ar iedvesmu

img


2. augustā Indrā notika iecienītie ikgadējie vasaras Ievārījuma svētki. Kā vienmēr svētki bija prieka un jautrības pilni! Šādā dienā visi ciemata iedzīvotāji pulcējas kopā, aicina ciemiņus, draugus, piederīgos un tuviniekus un kopīgi svin vasaras svētkus! Vāra ievārījumu, dzied, dejo un priecājas par dzīvi!

Pasākuma programma paredzēja dažādas izklaides formas. Jaunākos apmeklētājus gaidīja atrakcijas un Krāslavas pirmsskolas izglītības iestādes “Pīlādzītis” jautri animatori, kuri bērnus nodarbināja konkursos un ar rokdarbiem. Saskaņā ar Ievārījuma dienu, galvenā tēma bija augļi un ogas, kas, starp citu, bērniem ir ļoti noderīgi.



Svētku ietvaros tika organizēta arī lekcija interesentiem papildināt savas zināšanas onomastikas jomā (onomastika - valodniecības apakšnozare, kas pēta īpašvārdus jeb onīmus).





Projekta “Laimīgi Indrā - laimīgi Latgalē” ietvaros Vidzemes Augstskolas profesors, demogrāfs Ilmārs Mežs vadīja izzinošu lekciju par uzvārdu izcelsmi Latgales teritorijā. Profesors pastāstīja, ka Indru apmeklē pirmo reizi, lai gan bijis netālu no Indras kaimiņu ciematos, kad vācis tautas folkloru. Profesoru vienmēr interesējis jautājums, pēc kāda principa Latgales iedzīvotāji ieguvuši uzvārdus. Latvijas teritorijā uzvārdus sāka piešķirt jau kopš 1834. gada.



Tā bija vieglāk saprast, no kurienes cilvēks nāk, ar ko laulājies, vai viņam ir ģimene, kas ir viņa radinieki un kāda ir viņa izcelsme. Tolaik tam bija liela nozīme. Pirmie uzvārdi parādījās jau tālajā 14. gadsimtā. Uzvārda iegūšanas principi bija dažādi. Kādos reģionos iedzīvotājiem uzvārdu piešķira pēc saimniecības nosaukuma, proti, dzimtās mājas. Citos reģionos liela nozīme bija poļu kultūrai.



Bet dažviet uzvārdus ieguva pēc sādžas nosaukuma, kurā atradās viņu māja. Ilmārs Mežs paredz, ka Latgales teritorijā darbojies tieši šis princips. Latgalē taču ir tādi ciemu nosaukumi kā Stašāni, Saksoni, Evarti, Birulīši, Baltiņi, Murāni, Žakeļi un daudzi citi. Absolūti identiski vai ļoti līdzīgi sastopami arī Zilo ezeru zemē dzīvojošo cilvēku uzvārdi, kas pierāda, ka ir liela varbūtība uzvārdu izcelsmes teorijai no apvidus nosaukuma. Pēc izzinošās lekcijas dalībniekus gaidīja nodarbība, kuras laikā varēja izpētīt savu uzvārdu un pat atrast radiniekus.



Pēc intelektuālās slodzes svētku apmeklētājus gaidīja Daugavpils jauniešu deju šova grupas “Elegance” koncerts. Jaunieši iespaidoja ar meistarību mūsdienu ritmiskajās dejās.



Pēc nelielā koncerta visi tika aicināti uz ievārījuma degustāciju. Kā pastāstīja galvenā saimniece Ruta Andrukoviča, ievārījums tika vārīts no dažādām ogām. Sastāvā bija melnās un sarkanās jāņogas, nedaudz dzērveņu, ērkšķogas un ķirši. Kad dažādas ogas sader kopā, ievārījums iegūst neparastu garšu un piesātinātu aromātu. Un pat tie, kam ne visai garšo ievārījumi, šajos svētkos labprāt ar to mielojās. Silts, aromātisks ievārījums ir vasaras garša, mājas un dzimtā ciema garša. Laukos taču iecienītākais gardums ir medus un ievārījums. Šis gardums ir arī veselīgs, jo šis gardākais produkts tiek vārīts no dabīgām ogām, kas aug dārzos un visu vasaru nogatavojas, uzsūcot mīlīgos saules starus un mazgājoties lietus lāsēs. Ogās ir milzīgs daudzums vitamīnu un veselīgu vielu, kas stiprina imunitāti un piešķir cilvēkam spēku un jaunību.





Pēc gardā cienasta vasaras estrādē uzstājās Daugavpils Staņislava Broka Mūzikas vidusskolas kameransamblis “Delicia” un populārā dziedātāja Inna Kralika. Koncerts bija neparasti brīnišķīgs.



Pateicība visiem pasākuma organizatoriem un dalībniekiem!



Uz satikšanos vēl ne reizi vien rožu ciemā Indrā! Tādi svētki taču iedvesmo!



Karīna BIRUĻE



Foto no autores personīgā arhīva