• Valrieksts: no Aleksandra Lielā karavīru kabatām - visā Eiropā

    Valrieksti nav grieķu rieksti, kā tos dēvē krievu valodā. Ar šādu apgalvojumu mēs sākam šī garšīgā un veselīgā rieksta, kas ir plaši pazīstams visā pasaulē, vēsturi. Un ne tikai pazīstams, bet arī mīlēts! Valrieksta nosaukums latīņu valodā ir tulkots kā "Karalisks", un tam ir daži iemesli. Sāksim ar to, ka valriekstu koks savā tuvumā necieš citus augus. Tas ir saistīts ar īpašu toksīnu, ko satur šī koka lapas, un pats toksīns lietus laikā nonāk zemē un saindē visu, kas uzdrošinās augt zem koka. Jau šo funkciju var pamatoti saukt par "karalisko". Tajā pašā laikā šie koki visbiežāk aug siltajās zemēs un ir ļoti zaraini ar blīvu zaļumu, dod plašu ēnu, ko tik ļoti novērtē saulaino zemju iedzīvotāji. Bet atgriezīsimies pie riekstiem.

    Lasīt

  • Ilgi gaidītie svētki, ar gurķu smaržu

    Koronavīrusa nelaimes dēļ divus gadus ilgojāmies pēc Krāslavas pilsētas svētkiem, lai gan rosīgajai Dagdai izdevās šo laiku samazināt uz pusi. Kad alkas pēc kultūras vienotības starp māksliniekiem un skatītājiem ir spēcīgas, radošai izdomai nav robežu. Lieliski zinot novadnieku noskaņojumu, uzdrošinos apgalvot: šoreiz krāslavieši sapņoja par kaut ko neparastu, pat fantastisku. Turklāt Līgo tika nosvinēti ilgi gaidītā radošā pacilātībā, kas bija kā priekšvēstnesis jūlijā gaidāmajiem svētkiem. Jā, un jaunās ģeogrāfiskās novada robežās svētkiem bija jābūt izciliem.

    Lasīt

  • Cik jauni mēs bijām…

    Lieliska ideja – pilsētas svētku dienā sarīkot Krāslavas 1. vidusskolas 1972. gada absolventu tikšanos. Tieši pēc piecdesmit gadiem! Starp citu, šis bija pēdējais izlaidums vienpadsmitajiem, kuriem mācības notika grāfa pils pompozajos mūros. Skolotāju Helēnas Kromānes un Monikas Šaķeles vadītajās klasēs tolaik mācījās 43 vidusskolēni, bet pusgadsimtu vēlāk uz tikšanos pulcējās ceturtdaļsimts absolventu. Un viņi visi - veiksmīgi cilvēki, laimi guvuši savā dzimtajā Latvijā. Skolotāji, ārsti, vadītāji, uzņēmēji, amatnieki…

    Lasīt

  • Stāsts par rukšiem

    Mūsdienās cūkgaļa ir visizplatītākā gaļa. Es domāju produktu, gaļu uz galda. Tieši cūkgaļu cilvēki ēd no pirmsākumiem. Tas notika akmens laikmetā. Atcerieties attēlus vēstures grāmatās, kuros redzami pirmatnējie cilvēki, kuri nomedījuši mamutu. Bet tas notika pārāk reti, parasti bija jāsamierinās ar mazāku medījumu. Pati iekārojamākā bija mežacūka, tai bija garda gaļa, pietiekami mīksta un neparasti sātīga.

    Lasīt

  • Dagdas svētku vēriens

    Dagdas novads ir iegājis vēsturē, bet unikālās kultūras iniciatīvas, kas dzimušas mājīgā pilsētiņā pie ezera, ir ierakstītas ne tikai valstiski nozīmīgu notikumu hronikā, bet ieguvušas arī starptautisku slavu.

    Lasīt

  • Draugu, grāmatu cienītāju, lokā

    Es pats īsti neticu pareģojumiem, lai gan ne reizi vien esmu pārliecinājies - dažreiz tie piepildās. Un kā nekļūt māņticīgam, ja centra ieliņās satiekot Krāslavas novada Centrālās bibliotēkas vadītāju Valentīnu Magidas, noteikti zinu - būs interesanta tēma. Mūsu ceļi krustojas gandrīz katru dienu, un pēdējo reizi cienījamā kultūras darbiniece aicināja uz dāsno cilvēku – grāmatu dāvinātāju svētkiem. Un skanēšot talantīgā mūziķa Jevgēņija Tadello saksofona melodijas, kā var atteikties... Mūsu pilsētā arvien mazāk skan dzīvā mūzika, bet žēl. Kā nelabojams optimists ticu, ka mūsu novada pilsētās un ciemos atdzims gan orķestri, gan muzikālie ansambļi!

    Lasīt

  • Problēmas ar piena lietošanu pieaugušajiem

    Šodien stāsts būs par pienu. Šķiet, ka cilvēcei šo produktu vajadzēja iepazīt jau ļoti sen, laikā, kad par civilizāciju vēl nebija ne runas. Bet nē. Tieši otrādi. Turklāt šodien mūsu planētas teritorijas lielākajā daļā šis produkts vispār netiek patērēts, jo cilvēka organisms to nevar pārstrādāt... Nekad nebūtu domājis.

    Lasīt

  • Svētais Donāts – Krāslavas aizbildnis

    Svētku dievkalpojumi par godu Krāslavas debesu aizbildnim Svētajam moceklim Donātam mūsu pilsētā notika 232. reizi. Tie sākās ar Svēto stundu ceturtdien, turpinājās piektdien un sestdien, bet svētdien Svēto Misi vadīja bīskaps Jānis Bulis.

    Lasīt

  • Absolventam dāvanā - instrumentu kaste!

    Kas ir mūsu dzīve? Nebeidzama pieaugošu problēmu un grūti izskaidrojamu paradoksu ķēde. No vienas puses- bezdarbs ir kļuvis par bēdīgu realitātes normu, no otras puses- mēs pastāvīgi piedzīvojam amatnieku trūkumu. Esam priecīgi, kad atrodam automehāniķi, kuram droši varam uzticēt savu transportu, vēl grūtāk ir ar celtniekiem, remontētājiem, projektētājiem un pat elektriķiem. Atrast lielisku pavāru vai prasmīgu drēbnieku, pie kura nav rindas - gandrīz vai neiespējamā misija. Pat vidējas pārticības cilvēki cenšas izbaudīt mūsdienīga interjera komfortu un apbrīnot pavāra prasmi ne tikai liela banketa laikā. Lieki piebilst, ka piedāvājums manāmi atpaliek no ikdienas pieprasījuma. Par to pastāvīgi runā lielo firmu pārstāvji, vidējie uzņēmēji un klienti, kuri ir piedzīvojuši vilšanos.

    Lasīt

Dienas foto

Kalendārs

 

 
P
O
T
C
P
P
Sv

Projekti

Vārda dienas

  • Staņislava, Staņislavs, Stefānija

Partneri

  • Latvijas Reitingi

Par Ezerzeme

Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]

Laikraksts "Ezerzeme"

Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija

Tālrunis & Fakss

Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465

Sekojiet mums

Jaunākās ziņas

Jaunākās galerijas

Uz augšu
2006 - 2025 © www.ezerzeme.lv
Jebkuru "Ezerzemes" materiālu pārpublicēšana bez rakstiskas atļaujas aizliegta.