Anna Pavlova Mariinskas teātrī tika saukta par "otro", lai nesajauktu viņu ar vecāko kolēģi - Pavlovu pirmo. Bet pasaules baleta vēsturē Anna Pavlova bija, ir un būs pirmā. Vecajās fotogrāfijās mēs redzam jaunu sievieti, kura neietilpst mūsu priekšstatos par balerīnām. Pavlova no mūsdienu cilvēka viedokļa praktiski ir ''apalīte''. Taču katru reizi, kad viņa kāpa uz skatuves, notika liels brīnums. Balerīna vienkārši plīvoja kā tauriņš. Viņa uzstājās 19. gadsimta pašās beigās un 20. gadsimta sākumā. Tajā laikā balets piederēja elitārajam mākslas veidam. Bet uz Pavlovas izrādēm devās visparastākie cilvēki, kuri gaidīja brīnumu, un balerīna to visiem dāvāja...
Neviens nezina, kad un kur parādījās pirmie bezē vai meringi. Cepumus no saputotiem olu baltumiem ar cukuru sāka gatavot, kad cukurs kļuva par izplatītu produktu Eiropā. Sākumā šie cepumi bija dārgi un bija pieejami tikai izredzētajiem. Pamazām, pateicoties gatavošanas vienkāršībai, uz pilsoņu galdiem visur parādījās bezē. Par autorību strīdas franči (bezē – ''skūpsts'' tulkojumā no franču valodas), vecākā recepte publicēta 17. gadsimtā, bet Šveicē (meringu nosaukums – no Meiringenas pilsētas), kur 18. gadsimta beigās konditors Gasparīni gatavoja burvīgas kūkas. Franču un Šveices deserti nedaudz atšķiras pēc tekstūras, taču tiem ir vienāds sastāvs. Vienkārši Francijā izvēlas labi izcept bezē, lai cepumi būtu viegli un kraukšķīgi, savukārt Šveicē tie tiek gatavoti ar plānu un trauslu garoziņu un maigu vidiņu. Spāņi parasti gatavo kaut ko līdzīgu zefīram un sauc to par "Spānijas vēju", bet tas jau ir pavisam cits stāsts. Vārdam "bezē" ir arī cits stāsts. Tas ir Latīņamerikas dejas nosaukums, kas radies Dominikānas Republikā. Šo deju dejoja pieķēdēti vergi, un viņu kustības līdzinājās miksera lāpstiņu kustībai, putojot olu baltumus. Bet šī versija ir maz ticama.
Slavenā ''Pavlovas'' kūka pirmo reizi tika pagatavota Jaunzēlandē vai Austrālijā. Vēsture neatklāj noslēpumu. Pirmajā gadījumā leģenda vēsta, ka izcilās balerīnas ekskursijas laikā Velingtonā viesnīcas, kurā viņa apmetās, pavāre pirmo reizi gatavojusi gaisīgu kūku no bezē, putukrējuma un svaigiem augļiem, šo darbu nodēvējot par "Pavlovu". Nav zināms, vai lieliskā balerīna nogaršoja šo šedevru vai arī nepieskārās tam. Ir zināms tikai viens, kūka izrādījās tik garšīga un acīm tīkama, ka pavisam drīz tā tika pasniegta visās Jaunzēlandes pilsētu kafejnīcās un restorānos.
Austrālieši šo leģendu klausās ar smaidu, jo [..]
Andrejs JAKUBOVSKIS
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr.48
Attēlā: Klasiskā Pavlovas kūka (recepte laikrakstā)
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: ezerzeme@ezerzeme.lv
.jpg)
.JPG)
