- Viedoklis
-
26.08.2022 09:08
1. turpinājums. Sākums 19. augusta numurā.
“Es uzvaru – tas Ukrainai dod vienu cerību staru!”
Ceļā sastaptie cilvēki nereti ir ziņu avots, kur nav īsti iespējams neko pārbaudīt. Vadoties no kaut kādām maņām, tu izlem, vai ņemt satikto cilvēku par pilnu, vai arī labāk ne. Septiņu automašīnu kopējā braucienā tviterkonvojā Nr.37 no Rīgas uz Ukrainas robežpilsētiņu Rava Rusku (ar to minētās automašīnas tika nogādātas Ukrainas aizsardzībai) vēl Lietuvā degvielas uzpildes stacijā Kauņā pamanīju kādu jaunu sievieti, kas brauca kopā ar Rīgas Tehniskās universitātes studentu Gabrielu (Gabi). Abi pirmajā brīdī likās kā draugu pārītis, kas, nopietni saskatoties, palīdz viens otram pārvarēt ceļa grūtības. Tikai brauciena beidzamajā etapā pirms Rava Ruskas noskaidroju, ka Gabi tviterkonvojā patiesībā ved pasažieri – ultramaratonisti, Ukrainas rekordisti Viktoriju Nikolajenko, kas ar kārtējo uzvaru atgriežas no sacensībām Somijā un kas ir pazīstama arī Latvijā kā labdarības skrējiena Rīga – Valmiera uzvarētāja. Faktu pārbaudei, ievadot viņas vārdu interneta meklētājā, protams, no daudziem neatkarīgiem ziņu avotiem apstiprinājās: Viktorija Nikolajenko - Brjanceva tiešām uzvarēja Valmieras 107 kilometru skrējienā, kas notika jūnijā. Rezultāts 10 stundas un 18 sekundes. Savukārt, Ukrainas skrējēju portālā varēja izlasīt, ka Viktorijas personīgais rekords 100 kilometru distancē, ko viņa savā dzīvē sacensībās veikusi trīs reizes, ir 8 stundas 46 minūtes un 9 sekundes.
Lasīt
