• Bērnu svētki “Todesā!”

    Ar koronavīrusu saistītās neparedzētās epidemioloģiskās problēmas ir iedragājušas ekonomisko stabilitāti daudzās uzņēmējdarbības jomās. Darbību piespiedu apturēšana, pagaidu bezdarbs, nespēja savlaicīgi atmaksāt aizdevumus – tā rezultātā daudzas firmas nonākušas uz izdzīvošanas robežas. Tomēr pasaules biznesa prakse vēsta: krīze - tās ir arī jaunas iespējas.

    Lasīt
  • Mūsu novadnieka stāsts iz vēstures. Ignatijs Buko: stāsts par Pirmo pasaules karu

    No bada mēs visi bijām ļoti izkāmējuši. Ieraugot pavisam vārgos, vācieši sūtīja tos uz lazareti, kazarmās neļāva nomirt. Lazarete atradās netālu no kapsētas, cauri visai nometnei līdz turienei vijās ceļš. Visbiežāk slimniekus aizveda no rumāņu barakām. Katru rītu mēs redzējām vienu un to pašu, kā ieslodzītie ar rokām stūma ratiņus, kuros bija tādi, kuri vairs nespēja paiet. Ratiņus veda uz lazareti, kur lielākā daļa pacientu nomira. Krieviem arī nebija viegli, bet rumāņi nevarēja izturēt vietējo klimatu. Neskatoties uz to, ka bija daudz līķu, katrs tika apbedīts atsevišķā kapā, zārkos. Uz kapa lika betona plāksni, krustu... Mēs visi gaidījām pavasari, jo mums tika solīts darbs vācu saimniecībās. Šajā laikā nometnē tika radīta dziesma pēc “Tas notika netālu no Poltavas” motīviem: Tas notika pie Lamsdorfas, slikts lieta, draugi, vācieši par mums ņirgājās, neļāva mums dzīvot... Vācieši mums deva maizi, deva bija mazuļa dūres lielumā un pusdienām bija viras kauss...”

    Lasīt
  • Mūsu laikraksta jaunība

    1993. gada vasara: Piena ceļš; Abonentu kļūst mazāk; Kafejnīca nodega; Baleta studija Indrā; Un atnāks Salatētis; Valsts bez valodas; Dzert vai nedzert? Bez Guļkinas... Izdzīvošanas prakse; Indes un likvidācija.

    Lasīt
  • Mūsu novadnieka stāsts iz vēstures Ignatijs Buko: stāsts par Pirmo pasaules karu

    Ieslodzīto barakas bija zemas, ar vienvietīgām lāvām. Pusdienās mums deva zupu jeb cietuma viru. Šķidra dārzeņu zupa, kurai pievienoti kukurūzas milti. Maizes deva - divu sērkociņu kastīšu lielumā. Tas arī viss! Zupa - viens kausiņš. Tā tika ātri izdzerta kā tēja, karote nebija vajadzīga. Izdzērām un atkal stāvējām rindā, cerēdami saņemt papildu porciju.

    Lasīt
  • Mūsu laikraksta jaunība

    1993. gada vasara - Mantojuma kaislības; Izvēles vasara; Mūza atnākusi; Robinsoni noķerti; Parlaments ievēlēts; Krāslavai - 70; Krāslavā lasa; Pirmā mise - dzimtenē; Ragana vainīga; Banka iesaldēta.

    Lasīt
  • Mūsu laikraksta jaunība

    1993. gada pavasaris: Pirmā skola: prēmijas, dāvanas un uztura fonds; Gaidāmās vēlēšanas nevieš optimismu; Robeža ir slēgta, bet... ne visur; Radnieciska rēķinu kārtošana; Medicīna būs maksas; Statistika biedē un pārsteidz; Sponsori ir dažādi; Zādzības...; Brīvība nāk kaila...

    Lasīt
  • Mūsu novadnieka stāsts iz vēstures Ignatijs Buko: stāsts par Pirmo pasaules karu

    Uzbrukums beidzās. Bataljona komandiera, varoņa, nāve stipri visus iespaidoja. Naktī mūs pārcēla uz citu vietu. Mēs aizvietojām kādu vienību arī priekšējā līnijā. Vācu armijas priekšējā līnija atradās piecsimt soļu attālumā no mūsu pozīcijas. Ierakumi šeit bija dziļi un nostiprināti, mēs varējām brīvi staigāt nenoliecoties. Mums pateica, ka mūsu kaujas uzdevums bija izsist ienaidnieku no tā ierakumiem.

    Lasīt
  • Mūsu laikraksta jaunība

    1993. gada pavasaris: Kā palīdzēt bezdarbniekiem? Aizmirsāt par veselību, Cūkgaļas cienītāji, Vēlies pabalstu? Aizpildi deklarāciju! Kura maize ir garšīgāka? Jūs mums rakstījāt? Par ko balsot? Bezspēcīgs kongress, Viltus policisti dabūja pēc nopelniem, Uzmanīgi, surogāts!

    Lasīt