• Andrejs Šarkovs: “Esmu iemīlējies Latgales dabā”

    Dzīve ir ļoti daudzveidīga un neparedzama. Daudzi kaļ plānus, taču ne vienmēr visam ir lemts piepildīties. Tomēr ir arī medaļas otrā puse - neplānojot var ne tikai sasniegt savus mērķus, bet arī īstenot sapņus. Tā notika ar mani. Negaidīti mums piezvanīja, vēstot par gulbja izglābšanu. Likumsakarīgi, ka vēlējos tikties ar labdari. Uzzinājusi tālruņa numuru un cilvēka, kurš bija tieši iesaistīts ievainotā putna liktenī, vārdu, piezvanīju un sarunāju tikšanos.

    Lasīt
  • mizans

    Par latgaliešu raksturu un baltkrievu sumbru

    Šī globālā sasilšana mūs tik ļoti nomocījusi, ka pat viedāki vecāka gadagājuma ļaudis nemēģina izskaidrot neatnākušās ziemas noslēpumus. Janvāra vidū - pērkona negaiss, bet retās sniega pārslas – vien pāris dienas. Starp ziemeļiem un dienvidiem lidinās gājputni, arī meža zvēriem zudis ierastais ritms. Latgalē nekad nav bijuši sumbri, bet tagad retais zvērs ir iedzīvojies Bērziņu pagastā. Ne uzreiz gadījās atrast sniegbaltu ziemas dienu braucienam, bet pagājušajā sestdienā man paveicās.

    Lasīt
  • plicsfoto

    Igora Pliča divas kaislības

    Vecā gada noslēgumā, sarūpējot dāvanas tuviniekiem, pēkšņi radās vēlēšanās iepriecināt arī sevi. Dažas dienas pirms 2020. gada sākuma devos uz Preiļiem ar diviem mērķiem: izdrukāt jaunas izstādes formāta fotogrāfijas un uzaicināt uz atklātu sarunu interesanto sarunu biedru Igoru Pliču. Par laimi, Latgales galvenajam fotogrāfam pat nenāca prātā atteikties. Apbrīnojams cilvēks, lūk, tādi balsta labsirdības, radošuma un neizsīkstošas enerģijas pasauli.

    Lasīt
  • Darbi un nodomi no tīras sirds

    Kad cilvēka ārējo skaistumu papildina bagāta iekšējā pasaule, tad mūs sajūsmina pievilcība - šī vārda augstākajā izpratnē. Patiess skaistums ir dievišķs, bet seja ir dvēseles spogulis.

    Lasīt
  • Edīte fotografē Piedruju

    Kur aizritēja bērnība, tur arī sākas dzimtene, un patriots ir tas, kurš grūtos brīžos paliek uzticīgs savam dzimtajam novadam. Latgale kļūst arvien tukšāka, taču...

    Lasīt
  • skorodihina

    Skorodihinu paradīzes stūrītis

    Par tik stipriem vīriem parasti saka – spēkavīri. Stalta stāja, rokasspiediens stiprs kā kalējam, jautra daba. Lai ko iesāktu, viss viņam sokas. Pirmo reizi Vadimu Skorodihinu pamanīju makšķerēšanas sacensībās pie mākslīgi veidotiem dīķiem, kas pieder Jānim un Rūtai Klusiem. Redzēju, kā tēvs padeva meitai labi noregulētu makšķeri uz sīkām karūsām, pēc tam redzēju, kā Skorodihins vecākais pastāvīgi sniedza Nastjai lietišķus padomus. Prātīgā meitene sāka vilkt mazās karūsas tā, it kā “lobītu sēkliņas”. Tā viņa arī ieguva pirmo zelta kausu savā dzīvē, milzīgs prieks – ne aprakstīt. Un, kad Aglonas novada makšķernieku noslēguma festivālā Vadimam pasniedza īpašu balvu par ražīgākajiem un gleznainākajiem dīķiem, es nelaidu garām iespēju pieteikties ciemos. Ilgi nedomādams, hobija kolēģis izsaucās: “Ar lielāko prieku!”

    Lasīt
  • Ingas izstade 12072019

    Sveicam Ingu, atklājot fotoizstādi!

    Laika skrējienu nevar apturēt, aizrit gadu desmiti, gadi, mēneši un dienas. Savā žurnālistikas praksē esmu pieredzējis, kā acu priekšā no zinātkāriem un draiskulīgiem skolēniem izauga personības, par kurām ir vērts rakstīt rubrikā “Laikabiedra portrets”.

    Lasīt