• Kumpir: kā tas kļuva par turku ēdienu

    Tiklīdz kaut kur izskan vārds “fast food”, lielākā daļa no mums sarauc degunu un skeptiski novērtē šāda ēdiena kvalitāti. Lieta tāda, ka acu priekšā uzreiz parādās tēls ar visuresošām ātrās ēdināšanas iestādēm, kuras pompozi dēvē par “ātrās apkalpošanas restorāniem”. Bet patiesībā “ātrā ēdināšana” ir ātra uzkoda vai “ielas ēdiens”. Pats termins parādījās ilgi pirms parādījās burgeri vai frī kartupeļi. Ielu ēdiens ir bijis populārs visās lielākajās pilsētās kopš seniem laikiem. Tēbas Senajā Ēģiptē, šumeru Babilonija, mirdzošās Atēnas, lieliskā Roma – ielas ēdiens bija visur. Visos ātri pagatavojamos ēdienos galvenais ir sātīgums un vienkāršība. Pēdējais attiecas uz ēdiena sastāvu un lietošanas ērtumu ceļā. Kad turki ieņēma Konstantinopoli, tur jau bija izveidojusies ātrās ēdināšanas kultūra, kurai bija tradīcijas un noteikumi. Turki tam pievienoja savus ēdienus, savu gaumi, savas tradīcijas. Taču līdz kartupeļu parādīšanās bija vēl tālu. Bet šodien es stāstīšu par kumpiru, populārāko turku uzkodu – tie ir cepti lieli kartupeļi, kas pildīti ar... jebko.

    Lasīt
  • Nedēļa pasaulē

    Krievijas Federācijas Pleskavas apgabala varas iestādes piešķīrušas aptuveni ceturtdaļmiljonu eiro brīvprātīgo vienību izveidei, kuru galvenais uzdevums būs aizsargāt Krievijas robežu no Igaunijas diversantiem. Algoto robežsargu daļās tiks uzņemti pat 14 gadus veci jaunieši, ziņo reģiona oficiālajām iestādēm pietuvināti avoti.

    Lasīt
  • Latgales speciālā ekonomiskā zona – veiksmes atslēga uzņēmējdarbībai

    Aicinām iepazīt Latgali kā iespējamo reģionu jūsu biznesa izaugsmes paplašināšanai un jaunu iespēju akumulēšanai. Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ) ir risinājums, lai ikviens uzņēmējs varētu izmantot mūsdienu ekonomikas priekšrocības un plānotie uzņēmuma izaugsmes procesi norisinātos maksimāli īsākos termiņos, ar iespējami efektīvāku valsts un pašvaldību atbalstu. Mēs piedāvājam izmantot jūsu biznesa attīstībai Latgales unikālo kodu: strauji pieaugošo jauno cilvēku skaitu, kas iegūst augstāko izglītību; tehnisko un augsto tehnoloģiju jomas speciālistu īpatsvaru aktīvā darbaspēka vidū; sabalansēto un labi integrēto transporta infrastruktūras tīklu; dzelzceļa satiksmes pieejamību un ātrgaitas optisko internetu. Tas nodrošinās auglīgu vidi plaša spektra uzņēmējdarbības izvietošanai, attīstībai un ražošanas bāzes izveidei.

    Lasīt
  • Labklājības ministrs vērtē Krāslavas novadā paveikto

    Jau vēstījām, ka 9. novembrī Krāslavā reģionālajā vizītē bija ieradies Latvijas Republikas labklājības ministrs Uldis Augulis. Diena tika pavadīta ražīgi. Ministrs tikās ar Krāslavas novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Gunāru Upenieku un tika iepazīstināts ar situāciju novada sociālajā jomā.

    Lasīt
  • Lāčplēša diena Krāslavā

    Lāčplēša dienu Latvijā atzīmē par godu neatkarīgās Latvijas armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919.gada 11.novembrī.

    Lasīt
  • Baku: 9 rudens mirkļi

    Atdod man mūziku, bez mūzikas mani māc skumjas. Mēs šķīrāmies, bet mūsu mūzika palika. /Vārdi no dziesmas Muslima Magomajeva izpildījumā/

    Lasīt
  • Lahmadžun: turku pica no senās Babilonas

    Šodien runa būs par vienu no senākajiem ēdieniem, kas līdz mūsdienām ir saglabājies gandrīz nemainīgs. Tas ir tikpat sens kā pati maize, bet maizes izcelsme ir jāmeklē Mezopotāmijā, Divupē, Babilonā jeb Bābelē. Pirms aptuveni pieciem tūkstošiem gadu kviešu virums – ēdiens vergiem – pārtapa par senāko maizes versiju jeb lavašu, kā mēs mēdzām dēvēt šos plānos plāceņus, kuros ietin dažādus pildījumus. Viruma pārtapšana plācenī, visticamāk, notika nejauši. Praktiski visās vēstures mācību grāmatās leģenda par maizes izcelsmi ir aptuveni vienāda un, kā parasti, ne pārāk pārliecinoša. Kāds babiloniešu vergs sev vārīja parastu virumu no saberztiem graudiem. Bet šī procesa vidū īpašnieks pasauca vergu veikt kādu steidzamu darbu. Noņēmis pusgatavu sautējumu no uguns, vergs steidzās paveikt uzdoto darbu. Darbs ievilkās un, kad nelaimīgais vīrietis atgriezās, viņš atklāja, ka viņa vakariņas ir saskābušas. Nokaitināts par šo apstākli, viņš izlēja saskābušo virumu uz pavarda karstajiem akmeņiem. Virums tika izcepts... Un tālāk viss ir acīmredzams: izsalkušais vergs nolēma, ka labāk apēst izceptos viruma atlikumus, nekā palikt pilnīgi izsalkušam. Lieki piebilst, ka viņam iepatikās ierastā ēdiena jaunā versija, un nākamreiz vergs mēģināja atkārtot to pašu procedūru, lai pagatavotu pasaulē pirmo plāceni. Tā pasaule iepazina maizi.

    Lasīt
  • Elvīra Škutāne saņem balvu “Gada amatnieks”

    Latgales plānošanas reģiona Latgales uzņēmējdarbības centra (LUC) rīkotajā konkursā “Latgales reģiona uzņēmēju gada balva 2023” nominācijā “GADA AMATNIEKS” balvu saņēma mūsu novadniece, Krāslavas Amatniecības centra Stikla dekoru darbnīcas vadītāja Elvīra Škutāne.

    Lasīt
  • Baku: 9 rudens mirkļi

    Viela pārdomām: Ideja apmeklēt Azerbaidžānas galvaspilsētu radās negaidīti, taču ne nejauši. Tā liktenis bija lēmis, ka studentu laikos, kad gadījās dzīvot vienā kopmītnē ar aptuveni piecdesmit pasaules tautu pārstāvjiem, pamanīju, ja viengadnieks ir no Azerbaidžānas, tad noteikti - pieklājīgs un saskarsmē patīkams cilvēks. Šī gada maijā “Ezerzemes” kulinārijas lappusītē rakstījām par azerbaidžāņu virtuves ēdieniem, un eksperta lomā bija Baku iedzīvotājs Urfans Ismailovs, mans paziņa no rakstīšanas maratona. Es nekad iepriekš nebiju apmeklējis musulmaņu valsti. Tieši pirms gada es posos uz Maroku. Tomēr, izvēlējos Baku, jo tur dzīvo vismaz viens man pazīstams cilvēks.

    Lasīt
  • Beiran čorbasi: zupa pret visām slimībām

    Turcija ir tikai neliela daļa no kādreiz plašās Osmaņu impērijas, un šīs valsts virtuve ir absorbējusi pusi pasaules tradīcijas. Absorbēja, apstrādāja, saglabāja un modernizēja. Turciju uzskatīt par siltu zemi ir nenoliedzams stereotips. Mūsuprāt, šī ir kūrorta valsts ar sniegbaltām pludmalēm, milzīgām viesnīcām un iemīļoto "viss iekļauts" sistēmu. Kāds izmanto iespēju apmeklēt antīko laiku apskates vietas, bet lielākā daļa aprobežojas ar pludmales priekiem un pirts procedūrām (hammam). Patiesībā Turcija ir valsts ar daudzām klimatiskajām zonām, lielākā daļa no tām ir ļoti tālu no kūrortu priekiem, un dažas ir pat skarbas, it īpaši ziemā.

    Lasīt