• Belgrada, novembris, seminārs

    16. un 17. novembrī Serbijas galvaspilsētā Belgradā Erasmus+ programmas “Inclusion across Europe” ietvaros notika kontaktseminārs, kas veltīts iekļaujošās izglītības jomas problēmām, kā arī to risināšanas veidiem, izmantojot minētās Eiropas programmas piedāvātās projektu iespējas. Seminārā piedalījās pārstāvji no 11 Eiropas valstīm, starp kuriem biju arī es, kuram paveicās saņemt Latvijas Nacionālās Erasmus+ aģentūras finansējumu un pasākumā pārstāvēt Krāslavas vidusskolu “Varavīksne”.

    Lasīt
  • Migas: lai ne kripatiņa netiek izniekota!

    Spānija aizņem 75% no Ibērijas pussalas. Klimats šeit ir diezgan silts, dažreiz karsts. Ir daudz klimatisko zonu, tostarp piekrastes zonas, sausas stepes un augstu kalnu apgabali. Tajā pašā laikā augsne šeit ir diezgan nabadzīga, tāpēc raža nekad nav bijusi augsta. Nav precīzi zināms, kā pussalas pamatiedzīvotāji ēda pirms romiešu ierašanās šajās teritorijās. Vienīgais produkts, ko romieši pārņēma no ibēriešiem, bija melnās cūku šķirnes žāvēts cūkas stilbiņš. Kas tagad ir pazīstams visā pasaulē kā “Ibérico jamon”.

    Lasīt
  • Šefpavāra meistarklase Dagdā

    Braucot no Krāslavas uz Ludzu, es parasti braucu caur Dagdu. Diezgan bieži. Pārsvarā Dagdā piestāju tikai pie veikala, kur nopērku kādu našķi ceļam vai, lai uzpildītu automašīnai degvielu. Līdz šim man nebija gadījies apmeklēt kādu pasākumu Dagdā, vai vienkārši pastaigāt pa pilsētu, tāpēc biju priecīgs, ka drīz vien pēc svētkiem man bija iespēja apmeklēt Latgales Industriālā tehnikuma izglītības programmas īstenošanas vietu Dagdā, kur notika šefpavāra Ērika Aleksejeva meistarklase. Vietu, kur notika meistarklase, man laipni ierādīja iestādes vadītāja Aina Bluka, savukārt, viņas kabinetu palīdzēja atrast bariņš atsaucīgu tehnikuma audzēkņu.

    Lasīt
  • Kalsots: cepti sīpoli un jautri svētki

    Spānija ir īpaša valsts ar īpašu kultūru. Sāksim ar to, ka kulinārijas tradīcijas šajās vietās ir jau no Romas impērijas laikiem, kad ibēriešiem – Pireneju jeb Ibērijas pussalas pamatiedzīvotājiem – pateicoties iespaidīgajam attālumam no Romas, izdevās saglabāt savu kultūru un tradīcijas, izvairīties no svešas ietekmes. Arābu tradīciju spēcīgā ietekme - Pireneji ilgu laiku bija kalifāta sastāvā - joprojām jūtama ne tikai kulinārijā, bet arī citās spāņu kultūras un mākslas nozarēs. Jēdziens “spāņi” ir ļoti nosacīts, jo katrā vēsturiskajā apgabalā tradīcijām, paražām un pasaules uzskatiem ir sava identitāte un unikalitāte. Mēs sākam spāņu virtuves mēnesi ar ēdienu, kas nav ne sens, ne tradicionāls visai valstij. Taču tieši šis vienkāršais un neizsmalcinātais ēdiens iedvesmoja katalāņus sarīkot vairākus jautrus festivālus, kas veltīti ceptiem sīpoliem ar pikantu mērci. Tātad, esam Katalonijā...

    Lasīt
  • Dagdas apkaimes cilvēki, kuri iedvesmo

    Dagdas Kultūras centram ir izveidojusies tradīcija valsts svētku priekšvakarā godināt ļoti īpašus cilvēkus – akcijas “Cilvēcība iedvesmo” dalībniekus. Šogad esam saņēmuši četrpadsmit aizkustinošus stāstus, kurus vietējā sabiedrība dzirdēja “Koncertstāstā Latvijai”, pulcējoties 17. novembra vakarā Dagdas Kultūras centrā. Piedāvājam plašākai auditorijai spilgtākos citātus.

    Lasīt
  • Kumpir: kā tas kļuva par turku ēdienu

    Tiklīdz kaut kur izskan vārds “fast food”, lielākā daļa no mums sarauc degunu un skeptiski novērtē šāda ēdiena kvalitāti. Lieta tāda, ka acu priekšā uzreiz parādās tēls ar visuresošām ātrās ēdināšanas iestādēm, kuras pompozi dēvē par “ātrās apkalpošanas restorāniem”. Bet patiesībā “ātrā ēdināšana” ir ātra uzkoda vai “ielas ēdiens”. Pats termins parādījās ilgi pirms parādījās burgeri vai frī kartupeļi. Ielu ēdiens ir bijis populārs visās lielākajās pilsētās kopš seniem laikiem. Tēbas Senajā Ēģiptē, šumeru Babilonija, mirdzošās Atēnas, lieliskā Roma – ielas ēdiens bija visur. Visos ātri pagatavojamos ēdienos galvenais ir sātīgums un vienkāršība. Pēdējais attiecas uz ēdiena sastāvu un lietošanas ērtumu ceļā. Kad turki ieņēma Konstantinopoli, tur jau bija izveidojusies ātrās ēdināšanas kultūra, kurai bija tradīcijas un noteikumi. Turki tam pievienoja savus ēdienus, savu gaumi, savas tradīcijas. Taču līdz kartupeļu parādīšanās bija vēl tālu. Bet šodien es stāstīšu par kumpiru, populārāko turku uzkodu – tie ir cepti lieli kartupeļi, kas pildīti ar... jebko.

    Lasīt
  • Nedēļa pasaulē

    Krievijas Federācijas Pleskavas apgabala varas iestādes piešķīrušas aptuveni ceturtdaļmiljonu eiro brīvprātīgo vienību izveidei, kuru galvenais uzdevums būs aizsargāt Krievijas robežu no Igaunijas diversantiem. Algoto robežsargu daļās tiks uzņemti pat 14 gadus veci jaunieši, ziņo reģiona oficiālajām iestādēm pietuvināti avoti.

    Lasīt
  • Latgales speciālā ekonomiskā zona – veiksmes atslēga uzņēmējdarbībai

    Aicinām iepazīt Latgali kā iespējamo reģionu jūsu biznesa izaugsmes paplašināšanai un jaunu iespēju akumulēšanai. Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ) ir risinājums, lai ikviens uzņēmējs varētu izmantot mūsdienu ekonomikas priekšrocības un plānotie uzņēmuma izaugsmes procesi norisinātos maksimāli īsākos termiņos, ar iespējami efektīvāku valsts un pašvaldību atbalstu. Mēs piedāvājam izmantot jūsu biznesa attīstībai Latgales unikālo kodu: strauji pieaugošo jauno cilvēku skaitu, kas iegūst augstāko izglītību; tehnisko un augsto tehnoloģiju jomas speciālistu īpatsvaru aktīvā darbaspēka vidū; sabalansēto un labi integrēto transporta infrastruktūras tīklu; dzelzceļa satiksmes pieejamību un ātrgaitas optisko internetu. Tas nodrošinās auglīgu vidi plaša spektra uzņēmējdarbības izvietošanai, attīstībai un ražošanas bāzes izveidei.

    Lasīt
  • Labklājības ministrs vērtē Krāslavas novadā paveikto

    Jau vēstījām, ka 9. novembrī Krāslavā reģionālajā vizītē bija ieradies Latvijas Republikas labklājības ministrs Uldis Augulis. Diena tika pavadīta ražīgi. Ministrs tikās ar Krāslavas novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Gunāru Upenieku un tika iepazīstināts ar situāciju novada sociālajā jomā.

    Lasīt
  • Lāčplēša diena Krāslavā

    Lāčplēša dienu Latvijā atzīmē par godu neatkarīgās Latvijas armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919.gada 11.novembrī.

    Lasīt