• Ar Dieva un cilvēku palīdzību

    Valstij, kuras tauta restaurē apgānītos dievnamus un ceļ jaunus, pieder nākotne. Sen ir pamanīts, ka šajos cēlajos darbos ticīgiem cilvēkiem palīdz Dievs. Lūk, arī Priedainē pēc katoļu vēlēšanās bijusī kinoteātra ēka ir pārtapusi par svēto vietu, kur var paklanīties Dievam.

    Lasīt
  • Sirdis, kas alkst brīnuma

    “Šodien šis ir viņu pēdējais pilntiesīgais uznāciens dzimtās skolas zālē pagasta auditorijas priekšā”, es nodomāju brīdī, kad Izvaltas pamatskolas direktors Jānis Tukāns, izlaiduma vakarā uzrunājot deviņus savas skolas absolventus, sacīja: “Jūs aktīvi iesaistījāties teātra nodarbībās gan kā aktieri, gan kā skaņotāji, gan kā dekorāciju meistari.”

    Lasīt
  • Vortniki: ceļa sākums vai beigas?

    Vortniki ir neliels mežu ieskauts ciems rajona ziemeļos — Kastuļinas pagastā. Ciemā ir 8 mājas un tikai 20 iedzīvotāju, t. sk. bērni, studenti, pedagogi, jauni biznesmeņi, bezdarbnieki, pensionāri. Šeit ļoti draudzīgi sadzīvo piecu tautību un triju konfesiju pārstāvji: latvieši, poļi, krievi, baltkrievi un ukraiņi; katoļi, pareizticīgie un vecticībnieki. Šeit iedzīvotāji paši saviem spēkiem remontēja ceļu, ierīkoja atpūtas vietu, uzstādīja ceļmalas krustu. Šeit iegulda paši savu naudu ceļa uzturēšanā. Šeit mēs, šo rindu autors un fotokorespondents, uzzinājām arī citas interesantas lietas. Pats galvenais šajā stāstā tomēr ir cilvēks. Bez viņiem, tādiem, kāds kurš ir, šīsdienas Vortniku nebūtu.

    Lasīt
  • Cilvēks ar zelta rokām

    Zemniekam nekad un nekur nav viegli gājis, taču, cītīgi strādājot, var paveikt daudz. Šoreiz lasītājus iepazīstināsim ar vienu darbarūķi, kuram ne tikai galva uz pleciem, bet arī zelta rokas. Visus brīvos naudas līdzekļus, kas nopelnīti lauksaimniecībā, ģimene tērē savu bērnu skološanai ccribā, ka vismaz jaunā paaudze varēs dzīvot pārticībā.

    Lasīt
  • Legālais neprāts

    Varas impotence ir novedusi līdz “spaisa” epidēmijai Jau pirms dažiem gadiem jēdziens “legālās narkotikas” ir iesakņojies Latvijas iedzīvotāju leksikā. Šajā laikā “smēķējamo vielu maisījuma” ietekmē tika sakropļoti likteņi un tika pastrādāti vairāki noziegumi. Un kamēr latviešu jaunatne mirst no dīleru absurdas nesodāmības, mūsu likumdevēji vien “apspriež” un “novērtē” pasākumus, lai apturētu jaunu epidēmiju.

    Lasīt
  • Viena valoda visiem

    Eiropas valodu diena, ko Eiropas Padome rīko kopš 2001.gada, tiek atzīmēta 26.septembrī. Taču pasākumi, kas ir veltīti šiem svētkiem, parasti notiek vairāku nedēļu garumā. To galvenais mērķis – atbalstīt dažādu valodu apguvi studentu un skolēnu vidū.

    Lasīt
  • Četri vai pieci – gaidām lēmumu!

    Varbūt kāds palaidis garām, bet Šķaunes Tautas namā 2013. gadā izveidojās jauna folkloras kopa „Gaiļupeite”, kura uzreiz aktīvi iekļāvās ne tikai vietējā, bet arī kaimiņu Tautas namu rīkotajos pasākumos. Lai kolektīvs varētu veiksmīgi uzstāties, tika rasts risinājums ar pagaidu tērpiem, kas neatbilst etnogrāfiskā tautastērpa prasībām.

    Lasīt
  • Mācību ekskursija uz zirgu sētu “Klajumi”

    No šī gada 13.-19.oktobrim UNESCO Latvijas Nacionālā komisija rīko UNESCO nedēļu Latvijā. Atsaucoties aicinājumam apmeklēt kādu no 14 UNESCO mantojuma vietām Latvijā, 15. oktobrī Krāslavas novada PII “Pīlādzītis” 10. grupas bērni kopā ar skolotājām devās mācību ekskursijā, lai iepazītos ar aizsargājamo ainavu dabas parku “Daugavas loki”, kā arī paciemoties zirgu sētā “Klajumi”.

    Lasīt
  • Leģendu nakts gr. Plāteru pils kompleksā

    25. oktobrī Krāslavas tūrisma informācijas centrs sadarbībā ar Latvijas piļu un muižu asociāciju, Krāslavas novada domi, Krāslavas kultūras namu un Krāslavas Vēstures un mākslas muzeju organizēja Leģendu nakts pasākumu.

    Lasīt
  • Jūlijas ziema Krāslavā

    Jau pusgadu Džūlija no saulainās Itālijas mācās Krāslavas Varavīksnes vidusskolā. Es pati pirms aptuveni pieciem gadiem tādā pašā laikā dzīvoju šajā karstajā valstī. Tāpēc biju ļoti pārsteigta, kad, ierodoties Itālijā februāra mēnesī, jau lidostā biju spiesta pārģērbties - ziemas kažoku vajadzēja nomainīt pret vieglu virsjaku. Bet kā jūtas meitene, kas ir dzimusi siltajā zemē, mūsu bargajos laika apstākļos? Ar ko atšķiras mūsu Ziemassvētku un Jaunā gada svinēšanas tradīcijas no šiem svētkiem Itālijā? Par to es pajautāju šai laipnajai meitenei.

    Lasīt