Krāslavas debesu aizbildņa 229. svētki

img

Jau 229 gadus svētais moceklis Donāts sargā mūsu pilsētu no nebūšanām un nelaimēm.

Šajā laikā Krāslava ir piedzīvojusi gan traģēdijas, gan uzplaukumu. Un katru reizi, atjaunota, mainīta, turpināja savu nesteidzīgo, kluso dzīvi. Pagājušajā nedēļas nogalē Sv. Ludvika baznīcā notika svētku dievkalpojumi, kas veltīti mūsu pilsētas debesu aizbildnim svētajam moceklim Donātam. Katru gadu šajā laikā mēs atceramies mūsu aizbildni un domās vēršamies pie tā, lūgdami stiprināt mūsu ticību... Mūsu laikraksts ik gadu stāsta lasītājiem par šiem svētkiem un pašu mocekli. Turpināsim šo tradīciju...

Vēsturisko datu par svēto Donātu ir visai maz. Droši zināms, ka viņa vārds bija Donāts, ka viņš dzīvoja Romā, nomira mocekļa nāvē IV gadsimta sākumā. Bet reti kurš aizdomājas par to, cik bīstami bija kristietim tajā laikā dzīvot Romas impērijā. Gan valdnieki, gan romieši-pagāni saskatīja Kristus sekotājos ienaidniekus. Tas tāpēc, ka kristieši atteicās upurēt dieviem, atzīt imperatoru dievišķo izcelsmi. Tas viss pagāniem šķita tik neticami un mulsinoši, ka viņi par jaunās reliģijas piekritējiem sacerēja dažādas tenkas. Romieši stāstīja cits citam, ka kristieši ir kanibāli, izvirtuļi un mizantropi. Kristus sekotāji tika apsūdzēti par mēģinājumu iznīcināt ierasto Romas dzīvi, valsti. Tāpēc valsts darīja visu iespējamo, lai iznīcinātu gan kristietību, gan pašus kristiešus. Spīdzināšana, saplosīšana, izmantojot savvaļas zvērus, sadedzināšana uz sārta, nāves sodu izpilde...

Ikviens, kurš izgāja kristības rituālu, pievērsās patiesai ticībai, zināja, ka tagad viņa dzīve ir apdraudēta. Kristieši tika medīti, pagānu vecāki liedza saviem bērniem-kristiešiem mantojumu, vīri rakstīja ziņojumus par sievām. Notvertos kristiešus pratināja, pēc tam piedāvāja atteikties no savas ticības, upurēt vai dot uzticības zvērestu “dievišķajam” imperatoram. Atkritējus nesodīja, bet gan atbrīvoja. Tie, kuri nolēma palikt uzticīgi savai ticībai, tika sodīti, bieži vien ļoti “smalkā” veidā. Šādos apstākļos dzīvoja pirmie kristieši veselus trīs gadsimtus. Pēdējais vajāšanas posms datējams ar 303.-313. gadu. Tieši tajā laikā savu mocekļa nāvi pieņēma Donāts... Ir atsevišķas ziņas, ka mūsu svētais bija armijas cilvēks. Bet nav iespējams droši apgalvot, vai viņš dienēja Romas armijā vai aizsargāja kristiešu pulcēšanās vietas katakombās. Droši zināms tikai viens - Donāts nepiekrita atteikties no savas ticības, attiecīgi viņš pieņēma mocekļa nāvi...

Pirmo Romas kristiešu, kas bija apbedīti katakombās, pīšļus atrada 1578. gadā. Roma tajā laikā piedzīvoja celtniecības uzplaukumu, tieši celtnieki-mūrnieki arī atklāja ieeju katakombās... Laiks nebija viegls, reformācijas vētra pārņēma Veco pasauli. Tā bija graujoša. Svēto vērtīgākās ikonas un relikvijas tika nežēlīgi iznīcinātas. Šajā posmā īpaši cieta Vācija, Šveice un Austrija. Kad beidzās naida un iznīcības laiks, daudzi atgriezās katoļu baznīcās. Tieši šajā laikā arī tika atrasti pirmo kristiešu-mocekļu pīšļi, kas bija Eiropas tempļos, nevis tika aptraipīti un iznīcināti. Pēc dažiem gadsimtiem Eiropā parādījās daudz bagātu ģimeņu, kas vēlējās, lai viņu privātajās kapelās un baznīciņās būtu svētās relikvijas. Grāfi Plāteri, kas rūpējās par Krāslavas kristiešu vajadzībām, ticības stiprināšanu, parūpējās, lai mūsu pilsētā būtu svēto mocekļu relikvijas, ko atrada katakombās. Tā Sv. Donata pīšļi parādījās Krāslavā. Kopš 1790. gada mūsu pilsētas debesu aizbildnis kalpo par piemēru katram kristietim, palīdz stiprināt mūsu ticību, dziedinot dvēseli un miesu.

Šogad no 27. līdz 30. jūnijam notika pasākumi, kas veltīti svētajam moceklim Donātam. Papildus daudzajiem dievkalpojumiem Sv. Ludvika baznīcā notika divi koncerti. 27. jūnijā pie mums viesojās Demenes katoļu draudzes vokālais ansamblis “Aizturi elpu”, bet 29. jūnijā baznīcā uzstājās mūsu koris “Gloria”. Skanēja dziesmas latviešu, poļu un krievu valodā. 30. jūnijā notika svētku kulminācija: bīskapa vizīte un galvenā svētku Mise. Šogad bija ievērojami mazāk svētku dalībnieku nekā iepriekšējos gados. Svinības sakrita ar svētā apustuļa Pētera un Pāvila pieminēšanu. Nebija īpaši daudz tādu, kuri vēlējās diskutēt par tēmu “Ticība un kritiskā domāšana”, telts ar priesteri, kurš bija gatavs apspriest šo sarežģīto tematu ar visiem gribētājiem, bieži vien bija tukša... Žēl, ka bija ļoti maz cilvēku, kuri gribēja kritiski pārdomāt savas ticības patiesumu un dziļumu. Taču svinības notika, neskatoties uz nelielo svētceļnieku skaitu. Krāslavieši ar dažādiem lūgumiem tradicionāli ieradās kapelā ar Svētā mocekļa Donāta pīšļiem, lielākoties viņi lūdzās stiprināt ticībā, kas dziedina dvēseli un miesu, ticībā, kas ved uz dvēseles glābšanu. Baznīcas tēvs Tertulians rakstīja: “Mocekļu asinis ir kristietības sēkla...” Nākamgad jubileja - 230 gadi no tā brīža, kad pāvests Pijs VI izdeva rīkojumu par Sv. Donāta atlaižu svinībām. Pilsētas debesu aizbildnis joprojām ir piemērs visiem kristiešiem, stiprinot viņus ticībā, dāvājot garīgu veselību un cerību uz pestīšanu.

Andrejs JAKUBOVSKIS
Alekseja Gončarova foto