Priesterības kalpojumam ir trīs pakāpes

Kāda Krāslavas Romas katoļu draudzes ticīgā aizrādīja, ka draudzes vikāru nedrīkstot uzrunāt par priesteri, bet gan par baznīckungu. “Vai tas tā ir patiesībā?” - man jautāja viena no šīs grupas ticīgajām sievietēm.

Katoliskās Baznīcas katehismā teikts, ka varu kalpot ticīgajai tautai katoļu Baznīcā piešķir ar Ordinācijas sakramentu trijās pakāpēs: episkopātā, prezbiteriātā un diakonātā (KBK, nr. 1593).
“Bīskaps saņem Ordinācijas sakramenta pilnību, kas viņu iekļauj bīskapu kolēģijā un dara par viņam uzticētās Baznīcas galvu. Bīskapi kā apustuļu pēcteči un bīskapu kolēģijas locekļi ir līdzdalīgi apustuliskajā atbildībā un visas Baznīcas sūtībā, pakļaujoties Romas pāvesta, Sv. Pētera pēcteča, autoritātei” (KBK, nr. 1594).
Bīskaps (lat.episcopus < gr. episkopos - uzraugs) - pāvesta iecelta augstākā bīskapijas (eparhijas jeb diecēzes) amatpersona.
Metropolīts (gr. mētropolitēs) - bīskaps, kas pārvalda metropoliju (Baznīcas provinci, ko veido vairākas bīskapijas), arhibīskaps (lat. archiepiscopus) - vecākais bīskaps.
Sufragāns (lat. suffraganeus < suffragani - atbalstīt, palīdzēt) - metropolītam vai arhibīskapam pakļauts diecēzes bīskaps.
Titulārbīskaps, titulārarhibīskaps (lat. tituls - goda nosaukums) - bīskaps vai arhibīskaps, kas iecelts vairs nepastāvošajam Baznīcas apgabalam. Latvijā šāds goda nosaukums ir piešķirts bīskapam emeritus Jānim Cakulam - Tinistas titulārbīskaps.
“Priesteri ir vienoti ar bīskapiem priesterības cieņā un tajā pat laikā ir atkarīgi no tiem sava pastorālā pienākuma izpildē; viņi ir aicināti būt par rūpīgiem bīskapa līdzstrādniekiem; ap savu bīskapu viņi veido prezbitēriju, kas kopā ar bīskapu uzņemas atbildību par atsevišķo Baznīcu. No bīskapa viņi saņem uzdevumu rūpēties par kādu draudzi vai pildīt kādu konkrētu ekleziālu pienākumu” (KBK, nr. 1595).
Priesteri var būt nominēti dažādiem Baznīcas kalpojuma amatiem.
Prāvests ir vadošais Baznīcas amats, atbildīgais konkrētas draudzes gans.
Dekāns (lat. decanus < decem - desmit) - garīdznieka amats, kam pakļauti vairāku draudžu prāvesti.
Vikārs (lat vicarius - vietnieks, aizstājējs) - prāvesta palīgs; garīdznieks, kas aizvieto augstāku amatpersonu. Kristus vikārs ir pāvests. Šo titulu iedibināja Inocents III (1198 - 1216), kas ir Sv. Pētera pēctecis ar Kristus vikāra autoritāti. “Vicar capitular” pārvalda diecēzi bīskapa nāves gadījumā. “Vicar apostolic” ir priesteris, kas palīdz bīskapam diecēzes aprūpē.
Piemēram, priesteris, Rodions Doļa ir Krāslavas draudzes vikārs, prāvesta Eduarda Voroņecka palīgs. Priesteris Andris Kravalis ir vienlaikus Rīgas Marijas Magdalēnas draudzes prāvests un arī Rīgas arhidiecēzes ģenerālvikārs, arhibīskapa Zb. Stankeviča palīgs.
Vairāki katoļu priesteri ir nozīmēti kalpot par kapelāniem. Kapelāns (lat. cappellanus) - palīgpriesteris; priesteris, kas aprūpē kādu īpašu kontingentu (slimnīcu, skolu, cietumu utt.). Piemēram, Mihails Sivickis - Daugavpils Sv. Pētera ķēdēs un Arendoles draudzes prāvests, vienlaikus arī Daugavpils dekanāta dekāns, Daugavpils pašvaldības policijas un J. Pilsudska Daugavpils Valsts poļu ģimnāzijas kapelāns.
“Diakoni ir ordinēti kalpotāji Baznīcas kalpošanas pienākumiem; viņi nesaņem ordinēto priesterību, taču ordinācija piešķir tiem svarīgus pienākumus Dieva Vārda, dievišķā kulta, pastorālās pārvaldes un labdarības kalpošanā; šie uzdevumi viņiem jāpilda sava bīskapa pastorālajā uzraudzībā” (KBK, nr. 1596).
“Vārdu priesteris (lat. sacerdos) šodien lieto, apzīmējot bīskapus un priesterus, bet ne diakonus” (KBK, nr. 1554).
Baznīckungs ir novecojis garīdznieka apzīmējums. Savukārt garīdznieks ir iesvētīts reliģiska kulta kalpotājs, arī mācītājs.
Tā ka draudzes vikāru var uzrunāt gan par priesteri, gan baznīckungu, garīdznieku vai mācītāju. Cienot priesterus, kuri pilda bīskapa, dekāna, prāvesta pienākumus, uzrunāsim viņus vārdā, kam ir augstāks amata apzīmējums - ekselence, dekāntēvs, prāvests, kaut gan visi viņi joprojām ir priesteri.


Sagatavoja Genovefa Kalviša
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 33 (05.05.2015.).

Lasi “Ezerzemi” elektroniskā versijā!

"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.

Izmantotie avoti - Katoliskās Baznīcas Katehisms; Katoļu Baznīcas vēsture, Henriks Trūps, 1992.; Katoļu rokasgrāmata, prof. Aleksis Rubulis.