Terra Mariana - 800
2015. gadā aprit 800 gadi kopš tā laika, kad dižais pāvests Inocents III Romā sasauca IV Laterāna koncilu, kura laikā jaunkristīto Livonijas zemi, kas šodien sakrīt ar Latvijas un Igaunijas valstu administratīvajām robežām, pasludināja par Terra Mariana, kas tulkojumā no latīņu valodas nozīmē “Dievmātes Marijas zeme”.
Pirms 126 gadiem vienā eksemplārā tika izgatavots albums “Terra Mariana. 1186 - 1888” un 1889. gadā dāvināts Romas pāvestam Leonam XIII viņa priesterības 50. jubilejā. Grāmatas - albuma autors bija Latgales vēstures pētnieks Gustavs fon Manteifels. Tajā atspoguļota kristīgās ticības vēsture kādreizējā Livonijā. Pirms vairāk nekā 20 gadiem Latvijas vēstures pētnieki uzsāka vērienīgu projektu vērtīgā albuma, kura vienīgais oriģinālais eksemplārs glabājās Vatikānā, desmit faksimilu (precīzu albuma atveidojumu) un 1000 samazināta izmēra eksemplāru izdošanā. Projekts noslēdzās pagājušajā gadā. Saskaņā ar MK lēmumu pa vienam faksimila eksemplāram tika nodoti Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, Latvijas Universitātei, Katoļu Baznīcas Rīgas arhidecēzei un Rēzeknes - Aglonas diecēzei, Igaunijai, Polijai, Vācijai un Lietuvai. 18. februārī unikālā albuma faksimilizdevums tika prezentēts arī Daugavpils Universitātē, kur turpmāk glabāsies viens tā eksemplārs.
Latvijas bīskapi vēstulē “Terra Mariana 800 gadu jubileja” aicina visus labas gribas cilvēkus “aktīvi piedalīties Terra Mariana gadam veltītajos pasākumos, kas risināsies visā Latvijā, lai no jauna atklātu un nostiprinātu Latvijas piederību savām kristīgajām saknēm un vēsturiskajam aicinājumam, ko tai uzticējis Dievs.”
Krustaceļš - Kristus ciešanu godināšanas veids
Krustaceļa lūgšana katoļiem ir viens no populārākajiem dievkalpojuma veidiem, īpaši Lielajā gavēnī. Pēc Kristus debesīskāpšanas Jaunava Marija apstaigāja sava Dēla ciešanu vietas, pārdomājot un pārdzīvojot Viņa moku ceļu. Vīzijā Dievmāte Sv. Brigitai izskaidroja Krustaceļa norisi.
15. gs sākumā dominikāņu mūks, kas šodien pazīstams kā svētīgais Alvarezs no Kordovas, apmeklēja Svēto Zemi. Tā atstāja uz viņu tik lielu iespaidu, ka atceļā uz Eiropu viņš izveidoja vienu no pirmajiem krustaceļiem. Svētīgā Alvareza krustaceļam bija tikai astoņas stacijas, bet laika gaitā to skaitu palielināja līdz tagadējām četrpadsmit mūsdienu krustaceļa stacijām.
Pāvests Pijs XI (1922 - 1939) piešķīra pilnīgas atlaidas par katrreizējo Krustaceļa nostaigāšanu vai vismaz pusstundu ilgām pārdomām par Kristus ciešanām un nāvi. Vienīgi Sv. Mise ir svarīgāka par Krustaceļa dievkalpojumu. Krāslavas draudzē Krustaceļa dievkalpojums Lielā gavēņa laikā notiek trīsreiz nedēļā: trešdienās un piektdienās pirms vakara Sv. Mises un svētdienās pēc Votivas Mises. Darbdienās staciju pārdomas vada bērni, bet svētdienās - pieaugušie.
Latgales radio aicina kopā lūgties
Pateicoties Rēzeknes - Aglonas diecēzes bīskapam Jānim Bulim un visai Latgales radio vadībai, radioklausītājiem dota iespēja garīgi pilnveidoties, piedaloties Sv. Mises tiešraidēs, visbiežāk plkst. 12.00, uzklausot Dieva Vārdu un tā komentārus (plkst. 19.00), kopā lūdzoties Rožukroni (plkst. 10.00), Žēlsirdības kronīti (plkst. 15.00), Krustaceļu (svētdienās pēc 15.00) u.c. lūgšanas, dziedot vai klausoties garīgās dziesmas. Nevarīgie sirmgalvji un smagi slimie ticīgie, kuri nav spējīgi apmeklēt dievnamu, ir īpaši pateicīgi par izdevību piedalīties Sv. Mises tiešraidēs no Rēzeknes Jēzus Sirds katedrāles vai Aglonas bazilikas ne tikai svētdienās un svētku dienās, bet arī darbdienās.
Ikdienas Vatikāna ziņas (plkst. 9.30 un 21.30) palīdz tuvāk iepazīt pāvestu Francisku, ieklausīties viņa uzrunās un sprediķos, uzzināt par aktivitātēm, svētceļojumiem, Svētā Krēsla dokumentiem utt.
Lielā gavēņa rekolekcijas
Vieni no gavēņa laika lielākajiem svētkiem ir Sv. Jāzepa - Vs. Jaunavas Marijas līgavaiņa svētki, ko svinam 19. martā. Krāslavas draudzē pirms tiem pēc tradīcijas arī šogad notiks Lielā gavēņa rekolekcijas jeb garīgie vingrinājumi, kas sāksies 17. marta vakarā. Atlaidu dienās notiks pa vairākām Sv. Misēm, Krustaceļa, Rožukroņa lūgšanām, dievkalpojumi “Rūgtās asaras”, Vs. Sakramenta adorācija. Ticīgie tiek aicināti doties pie biktskrēsla, jo Krāslavas priesteriem palīgā nāks garīdznieki no citām draudzēm.
Trešais Baznīcas bauslis atgādina, ka vismaz vienu reizi gadā jāizsūdz savi grēki, un vispiemērotākais laiks tam ir, sagaidot Lieldienas.
Kā parasti, draudzē tiks noteiktas arī Slimnieku dienas, kad priesteri apmeklēs nevarīgos un slimos mājās.
Genovefa Kalviša
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 18 (06.03.2015.).
"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
