Lielais gavēnis, mūsu garīgais svētceļojums pretī Kristus augšāmcelšanās svētkiem, tuvojas noslēgumam. Nozīmīgākos Baznīcas svētkus šogad gan Rietumu, gan Austrumu Baznīcu kristieši svinēs vienlaikus — 20. aprīlī. Pienācis laiks izvērtēt, cik svētīgi esam aizvadījuši šo īpašo Dieva žēlastības laiku.
“Ko man un manai ģimenei nozīmē Lielais gavēnis un Lieldienas (Pasha)? Ar ko tas man, kā kristietim, atšķiras no citiem liturģiskā gada laikiem?” Īsas liecības šajos jautājumos sniedz dažāda vecuma un dažādu konfesiju kristieši.
Uzreiz jāpasaka, ka uzrunātie vecākā gadagājuma cilvēki ne tikai deklarē sevi par ticīgiem, bet arī apzinīgi pilda ticības objektīvos kritērijus, ko diemžēl nevar teikt par daļu jauniešu. Seniori ir pieraduši klausīt Baznīcu gavēņa lietās, kā arī būt uzticīgāki citiem Dieva un Baznīcas likumiem.
Veronika (79 gadi, katoliete):
“No bērnības mūsu ģimenē Lielā gavēņa trešdienās, piektdienās un sestdienās atturējāmies no gaļas ēdieniem, bet Pelnu trešdienā un Lielajā piektdienā — arī no piena ēdieniem. Turpinu šo ģimenes tradīciju arī tagad. Gavējamās dienās līdz sātam ēdu tikai vienreiz dienā, bet rītos un vakaros ieturu tikai nelielu azaidu, kaut arī manos gados tas vairs nav obligāts nosacījums. Atturēšanās no barības palīdz pacelt savu garu pie Dieva.
Gavēņa laikā, kā vienmēr, centos katru dienu piedalīties Svētajā Misē, pieņemt Svēto Komūniju, vismaz divas reizes veikt labu grēksūdzi. Vairāk lūdzos, pirmkārt, jau speciālas lūgšanas par Kristus ciešanām, dažādas novennas. Lūdzos gan par sevi un savējiem, gan arī par citiem līdzcilvēkiem, lai Lieldienas sagaidītu ar prieku sirdī. Arī manu pieaugušo bērnu ģimenes ievēro ga- vēni.”
Helēna (70 gadi, katoliete):
“Kādreiz Pelnu dienā un visās gavēņa piektdienās gavēju ar maizi un ūdeni. Bet nu jau vairākus gadus veselības problēmu dēļ vairs nevaru to darīt. Tagad trešdienās atturos no gaļas, bet piektdienās — no gaļas un piena ēdieniem. Gavēju arī pirmajā un divās pēdējās Lielā gavēņa sestdienās, godinot Sāpju Dievmāti.
Lieldienas priekš manis ir svētki, kas pārāki par visiem citiem. Lai tie būtu gaiši un priecīgi, par goda lietu un sirds nepieciešamību uzskatu ievērot Baznīcas prasības Lielā gavēņa laikam: gavēt, gandarīt par grēkiem, atturēties no izpriecām un baudām, vairāk lūgties, veikt tuvākmīlestības darbus. Galvenie tuvākmīlestības darbi man ir lūgšanas par tiem, kuriem dzīvē jānes visgrūtākie krusti.
Šogad Dievs man dāvāja daudzas žēlastības, lai es varētu kaut daļēji izpildīt savas apņemšanās: tikt vaļā no savām vājībām un ikdienas kaitīgiem ieradumiem, biežāk palikt sirds klusumā un dziļāk ieklausīties sevī. Katra Sv. Mise, grēksūdze, vienošanās ar Jēzu Vissvētākajā Sakramentā, sirds lūgšana, īpaši ikdienas Krustaceļš un Rožukronis, palīdzēja man gūt kaut nelielu uzvaru pār savu egoismu, nepacietību, dusmām, lepnību, saskaņot savu gribu ar dievišķo. Tikai pazemīgi un ar mīlestību pieņemot savus daudzos ciešanu krustus un savienojot tos ar Kristus ciešanām, izdodas izturēt savas dzīves krustaceļu un ar mieru sirdī gatavoties sagaidīt Kristus un arī savu augšāmcelšanos.”
Vera (76 gadi, pareizticīgā):
“Lielais gavēnis jeb Svētā Četrdesmitnīca pareizticīgajiem ir galvenais stingrais daudzdienu gavēnis, kad ēdienā aizliegts lietot visu veidu dzīvnieku valsts barību, arī augu eļļu, izņemot sestdienas un svētdienas. Lielajos svētkos — pasludināšanā un Pūpolu svētdienā — atļauts lietot zivis. Baznīca pieprasa divās pirmajās Lielā gavēņa dienās un Lielajā piektdienā vispār atturēties no ēšanas.
Man ļoti nopietno slimību dēļ ar mācītāja atļauju ir daži izņēmumi. Gaļu nelietoju visa gavēņa laiku. Pirmajā Lielā gavēņa dienā un Lielajā Piektdienā man tika dota atļauja gavēt, lietojot uzturā maizi un ūdeni. Citās dienās, izņemot trešdienas un piektdienas, varu vienreiz dienā ēst sieru vai biezpienu. Galvenais uzdevums ir stiprināt mūsu attiecības ar Dievu. Tāpēc, kad veselības stāvoklis ļauj, cenšos piedalīties liturģijā dievnamā. Daudz lūdzos mājās. Gavēņa laikā obligāta ir svētā Jefrema Sirina lūgšana. Trijās Lielā gavēņa sestdienās, īpaši, kad pieminam mirušos, eju pie grēksūdzes un pieņemu Svēto Vakarēdienu.”
Pjotrs (apmēram 80 gadu, vecticībnieks):
“Vecticībnieku Baznīcā Lielais gavēnis ir ļoti stingrs. Šajā laikā neēdam gaļas un piena produktus, olas, augu eļļu... Zivis šogad varēja lietot tikai Pasludināšanas svētkos un Kristus ienākšanas Jeruzalemē svētkos. Es cenšos Baznīcas prasības ievērot.”
Skolotāja Anita (luterāne):
“Evaņģēliski luterāniskajā baznīcā nav stingru noteikumu attiecībā uz ēšanu. Esam aicināti Lielā gavēņa laikā vienīgi ēst pieticīgāk. Kad kāda draudzes locekle jautāja mācītājam, vai gavēnī drīkst ēst gaļu, viņš atbildēja, ka tas ir paša ticīgā ziņā, no kā Jēzus dēļ atteikties: varbūt no šokolādes vai kafijas. Atceros, ka manā bērnībā vecmāmuļa bieži gavēja ar maizi un ūdeni. Personīgi es šajā gavēnī esmu atteikusies no gaļas ēdieniem.
Mūsu Baznīcā Lielā gavēņa laikā ir ļoti svarīgi pastiprināti lasīt Svētos Rakstus. Tiek ieteikta arī individuālā mutiskā grēksūdze labākai sevis iekšējai sakārtošanai, ticības stiprināšanai. Dievkalpojumā mācītājs aicināja uz labdarību, diakonijas darbu, ieteica atturēties no izklaidēm, neapskaust, neaprunāt, lūgt cits citam piedošanu. Īpaša mums ir Klusā nedēļa pirms Lieldienām. Lai varētu ar tīru sirdsapziņu svinēt Kristus augšāmcelšanās noslēpumu, katram jāatsakās no kaut kādām ērtībām Kristus ciešanu un nāves dēļ.”
Marija (19 gadu, katoliete):
“Mūsu ģimenei Lielais gavēnis un Lieldienas ir cerību laiks, kad dziļāk pārdomājam savu dzīvi, nopietnāk sagatavojamies un izsūdzam grēkus. Katrs no mums kaut ko apņēmās izdarīt gavēņa laikā. Ikvienam ir savas problēmas un trūkumi; gavēnis ir vispiemērotākais laiks, lai tos mazinātu. Atšķirībā no citiem liturģiskā gada laikiem, pirms Lieldienām vairāk pievērsāmies žēlsirdības darbiem, palīdzējām citiem, biežāk lasījām Bībeli, atsacījāmies no izklaides pasākumiem.
Ja nebūtu Kristus augšāmcelšanās, mūsu dzīvei nebūtu jēgas.”
(Nobeigumu lasiet avīzes nākamajā numurā)
Sagatavoja Genovefa KALVIŠA
Nastja (15 gadu, kristiete):
“Manai ģimenei gavēt nozīmē to darīt Dieva dēļ, noteiktās dienās neko neēst, bet tikai dzert ūdeni. Pasha priekš mums ir lieli svētki. To mēs veltām Dievam.”
Viktorija (14 gadu, katoliete):
“Lieldienas mūsu ģimenē ir gaiši svētki. Tos sagaidām, cītīgi ievērojot gavēņa prasības. Piektdienās neēdam gaļu. Lielā gavēņa laikā neapmeklēju diskotēkas, nesvinu citus svētkus.”
Darja (17 gadu, pareizticīgā):
“Lielais gavēnis — tas ir sagatavošanās laiks Pashai, pastiprinātu lūgšanu laiks, kad mums vajag sevi pilnveidot. Baznīcas liturģijā tiek apcerētas līdzības par pazudušo dēlu, par farizeju un muitnieku.
Pēdējā Ciešanu nedēļā, Lielajā Ceturtdienā tiek lasīti 12 evaņģēliji. Iededzināto sveci nesam uz mājām. Uz durvju stenderes pieņemts zīmēt krustus. Ticīgajiem tiek atgādināts par biķeri, Jūdasa nodevību, pēdējo Vakarēdienu, kad Kristus mazgāja saviem mācekļiem kājas. Lielajā piektdienā pieminam Kristus nāvi uz krusta. Pashas svētkos mēs priecīgi sveicam viens otru ar vārdiem: “Kristus augšāmcēlies!” — “Patiesi augšāmcēlies!”
Marita (17 gadu, katoliete):
“Manā ģimenē Lielais gavēnis ir svarīgs laiks. Es uzskatu, ka neievērot gavēņa prasības ir grēks. Ja man tas gadās, es vienmēr grēksūdzē atzīstos un to nožēloju. Lieldienas ir gluži kā Jēzus Kristus otrā dzimšanas diena. Man vienmēr ir bijuši divi galvenie reliģiskie svētki — Ziemassvētki un Lieldienas.”
Jevģēnijs (15 gadu, vecticībnieks):
“Man un manai ģimenei Pasha ir svēti un gaiši svētki. Gavēnī uz galda ir attiecīgi ēdieni, arī Pashā. Kopā ar ģimeni es apmeklēju dievnamu gan gavēnī, gan Kristus augšāmcelšanās svētkos.”
Ligita (17 gadu, katoliete):
“Mūsu ģimenē tiek ievērotas Lielā gavēņa prasības. Biežāk ejam uz baznīcu, arī pie grēksūdzes un Svētās Komūnijas. Vecākiem ir problēmas ar veselību, tāpēc viņi vairāk lūdza mājās”.
Aina (18 gadu, katoliete):
“Lielais gavēnis mūsu ģimenē no citiem liturģiskā gada posmiem atšķiras ar to, ka šajā laikā mēs stingri ievērojam Baznīcas prasības atturībā un gavēnī. Pasha priekš mums ir ļoti lieli svētki. Visi kopā krāsojam olas, uzklājam svētku galdu.”
Karolina (14 gadu, katoliete):
“Mūsu ģimene ir ticīga un gavēņa prasības ievēro, īpaši attiecībā uz piektdienu. Lieldienās visi apmeklējam baznīcu. Atšķirībā no citiem liturģiskā gada laikiem, cenšamies neizklaidēties, nerīkot citus svētkus.”
Karīna (19 gadu, katoliete):
“Mūsu ģimene cenšas ievērot katoliskās tradīcijas gan gavēņa laikā, gan Lieldienās. Vairāk apceram Bībelē aprakstītās patiesības, pārdomājam Kristus ciešanas, nāvi un augšāmcelšanos. Piedalāmies labdarībā. Lieldienām ir dziļa nozīme katra kristieša dzīvē, tāpēc tie ir īpaši svētki.”
Arī katoļticīgie Rita (17 g.), Romualds (17 g.), Aigars (16 g.), Vita (16 g.) un vecticībniece Katerīna (18 g.) liecina, ka viņu ģimenēs tiek ievērots gavēnis un Lieldienas ir nozīmīgi svētki. Savukārt Ludmila (17 g.), Vladimirs (14 g.), Dima (17 g.), Jelizabeta (17. g.), Andželika (17 g.), Vitālijs (17 g.), Marija (17 g.), Jekaterina (17 g.), Valērija (18 g.), Evelīna (16. g.), Andrejs (16 g.), Valērija (15 g.), Evelīna (15 g.), Ērika (13 g.), kaut arī uzskata sevi par piederošus pie kādas no tradicionālajām kristīgajām konfesijām, atzīst, ka viņu ģimenēs gavēnis netiek ievērots, bet Lieldienas viņiem galvenokārt saistās ar olu krāsošanu un svētku galdu. Labākajā gadījumā tiek apmeklēta baznīca, lai nosvētītu olas, maizi un sāli, ko pēc tam likt svētku galdā. Taču diez vai šāda Lieldienu svinēšana bez savas garīgās dzīves sakārtošanas nesīs svētību.
Visiem kristiešiem novēlu svētīgu atlikušo gavēņa laiku, īpaši Lieldienu Triduum dienas, ko ievada Lielā ceturtdiena. Ar mieru un prieku sirdī sveiksim cits citu tuvajos gaišajos svētkos: “Kristus augšāmcēlies!” “Patiesi augšāmcēlies!”
Genovefa KALVIŠA
