Ticības lietas: Viena stunda nedēļā — Latvijai

Šogad 5. martā Tautas nemitīgajam Rožukronim Latvijā aprit 20 gadi. 2014. gada Katoļu kalendārā koordinatore Helēna Žigo raksta: “1994. gada 5. marts — tā ir mūsu dzimšanas diena, kad no kustības pārtapām par brālību dominikāņu vadībā...”

Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā torei- zējais pāvests Jānis Pāvils II vērsās pie saviem tautiešiem ar aicinājumu lūgties Nemitīgo Rožukroni: “Lai katrs izvēlas vienu stundu nedēļā, dienā vai naktī, kurā lūgties Rožukroni. Tā visa Polija būs apjozta ar nemitīgas lūgšanas mūri.”Poļu tauta dedzīgi atsaucās Svētā tēva aicinājumam. 1993. gada maijā svētceļnieki no Latvijas atveda šo brālīgās tautas katoļu pieredzi, ar ko aizdedzināja daudzas sirdis Māras zemē un mudināja uzsākt kopīgu nepārtrauktu lūgšanu par mūsu Tēvzemi, par sevi un savu tautu.

Tautas nemitīgā Rožukroņa dibinātājs un pirmais garīgais vadītājs bija dominikāņu tēvs Vilhelms Marija Lapelis, pēc kura iniciatīvas tika organizēts pirmais apmēram 200 lūdzēju salidojums. Kopš tās dienas Tautas nemitīgā Rožukroņa dalībnieki pulcējās kopā katra mēneša pirmajā sestdienā, kas tiek veltīta Dievmātes godam. Sākot ar 1997. gadu, pulcēšanās vieta ir Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīca. Maijā un augustā salidojumi tradicionāli notiek Aglonā. Tēvu Lapeli kā vadītāju nomainīja Oskars Jablonskis OP. Vēlākais ilggadējais kapelāns, nu jau mūžībā aizgājušais tēvs Alberts (Jānis Aglonietis OP) izstrādāja Rožukroņa brālības statūtus. To 17. pants skan šādi: “Visi, kas katru dienu noskaita vismaz vienu Rožukroņa noslēpumu, caur Dievmātes rokām saņem ļoti bagātas žēlastības. Tomēr tie, kas ņem dalību Tautas nemitīgajā Rožukronī un spēj apzinīgi izvēlēto “vienu stundu” (Mt 26,40) nedēļā “palikt nomodā” ar viņas Dēlu lūgšanā, iemanto sev un citiem nesalīdzināmi lielākas žēlastības.”

Tautas nemitīgā Rožukroņa dalībnieki privāti katrs lūdzas savā izvēlētajā nedēļas dienā un vienu konkrētu stundu piepilda ar Rožukroņa lūgšanu, ietverot tajā arī Dzīvā Rožukroņa nodomus; cik daļas — tas ir katra paša ziņā. Pašreizējais brālības kapelāns ir Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas draudzes prāvests Andris Kravalis, kurš katra mēneša pirmajā sestdienā plkst. 12.00 svin Sv. Misi lūdzēju par Latviju nodomā.

Savulaik tagadējais arhibīskaps Zb. Stankevičs, vēl būdams priesteris, uzsvēra: “Latvijas uzplaukuma atslēga būtu meklējama attiecību sakārtošanā ar Dievu. Pirmām kārtām — mūsu personīgo attiecību sakārtošanā ar Dievu. Nākamais solis — jāpaņem rokās rožukronis un jālūdzas, lai Dievs atbrīvo Latviju no visām sērgām, kuras redzam sev apkārt, tāpat kā atbrīvoja no sarkanās sērgas. Mums vienprātīgi ir jāpiesauc Dieva valstības spēks pār Latviju, īpaši pār tām jomām, kurās Latvijā ir ieperinājies melu tēvs” (KBV, 2001., nr.16).

Pērnā gada nogalē kādā salidojumā arhibīskaps - metropolīts aicināja klātesošos lūgties nodomā par Latvijas garīgo atdzimšanu.

20 gados ir mainījies un līdz vairākiem tūkstošiem papildinājies Rožukroņa lūdzēju sastāvs. Daudzi pamatlicēji jau ir aizsaulē, citi, vecuma nespēka vai slimību mākti, vairs nespēj regulāri lūgties noteiktā stundā, tādēļ pārgājuši uz brīvo režīmu.
Tautas nemitīgais Rožukronis apvieno dalībniekus no visas Latvijas. Viņu vidū pašlaik ir arī apmēram 20 ticīgie no Krāslavas un bijušā Krāslavas rajona. Starp veterāniem jāmin krāslavietes Irēna Zambare, Irēna Aleidzāne, Anna Solima, Anatolija Genovefa Plivča, Helēna Pauliņa (Asūnes draudze), Monika Dzalbe (Aulejas draudze), Klementīne Kozinda (Pustiņas draudze).
Tautas nemitīgā Rožukroņa dalībnieku liecības

Irēna Zambare: “Es saņēmu brālības dalībnieka karti 1995. gadā 20. maijā. Toreiz ļoti trūka to, kuri izvēlas lūgties naktī, tāpēc uzņēmos veltīt Latvijai lūgšanu stundu svētdienās no plkst. 1.00 līdz 2.00. Drīz vien bija jāatzīst, ka biju šajā izvēlē neapdomīga, jo man vienmēr bijušas problēmas ar miegu. Ja vienreiz piecēlos naktī, tad nespēju normāli izgulēties visu nedēļu, un pēc tam miegainai vajadzēja vadīt stundas skolā. Nomocījusies apmēram piecus gadus, tomēr nācās nomainīt lūgšanu laiku. Nu jau apmēram 10 gadus Latvijai veltīju stundu piektdienās no plkst. 20.00 līdz 21.00. Naktī mani nomainīja Ērika Kalviša. Mani lūgšanu nodomi, galvenokārt, ir par grēcinieku atgriešanos.”

Ērika Kalviša: “Bija grūti pierast pie nakts lūgšanas. Izmēģināju dažādus režīmus. Sākumā nemaz negāju gulēt, taču tas man nederēja: lūdzoties Rožukroni, visu laiku nācās cīnīties ar miegu. Bet nu jau daudzus gadus dodos pie miera plkst. 21.00. Drīz pēc pusnakts ceļos augšā un ar skaidru prātu varu lūgties. Pirms uzsākt Rožukroni, skaitu speciālu lūgšanu par Latviju, kurā izteikti nodomi — lūgumi: lai tauta atzītu vienīgo patieso Dievu, lai mūsu zeme tiktu atbrīvota no korumpētības, mafiozām struktūrām, okultisma slazdiem, abortiem, alkoholisma, narkomānijas, citām atkarībām utt.

Šajā stundā parasti lūdzos divas Rožukroņa daļas: vienu nedēļu — pirmo un otro, nākošo — trešo un ceturto daļu."
Irēna Aleidzāne: “Neatceros, kurā tieši gadā iesāku lūgties Tautas nemitīgo Rožukroni; tas bija pašas kustības pirmsākumos. Visus šos gadus mana Latvijai atvēlētā stunda ir svētdienās no plkst. 5.00 līdz 6.00. Pieceļos laikus bez modinātāja. Tas laikam ir mans sargeņģelis, kurš parasti pirms pulksten 5.00 pieklauvē pie loga rūts un uzmodina. Lūdzos visas četras Rožukroņa daļas. Nodomi visbiežāk ir vieni un tie paši: par neatkarīgo Latviju, ticības atjaunošanu, jaunatni, grēcinieku atgriešanos, abortu izskaušanu, tuvākmīlestības stiprināšanu, piedošanu, savstarpējo sapratni utt. Lūdzos par Latviju arī citās dienās.”
1. martā plkst. 12.00 Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā V. E. arhibīskaps Zb. Stankevičs celebrēja Tautas nemitīgā Rožukroņa 20. gadadienai veltīto Sv. Misi. Mēs ikviens varējām pievienoties šim dievkalpojumam, ja ne klātienē, tad domās un lūgšanā.
21. martā plkst. 7.00 Krāslavas sv. Ludvika baznīcā notiks Sv. Mise par tiem, kuri vienu stundu nedēļā lūdzas, ir lūgušies, kā arī vēlas turpmāk lūgties Tautas nemitīgo Rožukroni par Latviju. Pēc Sv. Mises pulcēsimies uz nelielu sanāksmi draudzes bibliotēkā (Baznīcas ielā 2, 16. ist.).
Aicinām piedalīties arī tos labas gribas ticīgos, kuri vēlas kļūt par Tautas nemitīgā Rožukroņa brālības dalībniekiem. Jūs varat pieteikties arī, rakstot uz e-pastu tautas@rozukronis.lv, zvanot koordinatorei Helēnai Žigo pa tālr. 26102794, Krāslavā — Genovefai, tālr, 65621178 vai Irēnai, tālr. 65622776, mob. 26773709.

Genovefa KALVIŠA