Saskaņā ar katoliskās Baznīcas tradīciju maija mēnesī īpaši godinām Vissvētāko Jaunavu Mariju. Daudzviet Latgalē arī šogad maija vakaros ticīgie pulcējās pie saviem ciemu un ceļmalu krustiem uz kopējām lūgšanām un sadziedāšanos. Tomēr ar sarūgtinājumu jāatzīst, ka rosība pie krustiem ar katru gadu stipri vien samazinās.
Kad Atmodas sākumā Augstkalnē uzstādīja ciema krustu, godināt Dievu un Māras zemes Karalieni te vienkopus pulcējās krietni vien lielāks pulciņš ticīgo nekā pašlaik. Visus šos gadus dievbijīgās vecākā gadagājuma sievietes turpināja kopt šo skaisto senču tradīciju. Taču vienai otrai veselība sākusi klibot, kāda cita aizgājusi mūžībā, bet vidējai un jaunākajai paaudzei svarīgākas šķiet citas rūpes. “Esam palikušas vien piecas pastāvīgās Dievmātes godinātājas,” ar skumjām saka Stefānija Mileika. Ik vakaru viņas apmēram stundu pavada pie ciema krusta, lūdzas Rožukroni, Dievmātes litāniju, dzied dziesmas Māras zemes Karalienes godam. Savas lūgšanas caur Debesu Mātes aizbildniecību viņas raida Dievam dažādās vajadzībās, arī par to, lai neizzūd šī skaistā senču tradīcija — maija dziedājumi pie ciemu un ceļmalu krustiem.
