* Jēzus mūs visus un ikvienu ir pazinis un mīlējis visu savu dzīvi, savā agonijā un ciešanās, un ir atdevis savu dzīvību par katru no mums. Dieva Dēls “mīlēja mani un par mani atdeva pats sevi” (Gal 2,20). Viņš mūs mīlēja ar cilvēka sirdi. Šī iemesla dēļ Vissvētā Jēzus Sirds, kas caurdurta mūsu grēku dēļ un mūsu pestīšanas labad (Jņ 19,34), tiek uzskatīta par zīmi un simbolu mīlestībai, kuru dievišķais Pestītājs bez mitas dāvā mūžīgajam Tēvam un visiem cilvēkiem bez izņēmuma (nr 478).
* Aizgājis no šīs pasaules pie Tēva, Kristus Euharistijā mums sniedz savas godības ķīlu: piedalīšanās Svētajā Upurī mūs pielīdzina Viņa Sirdij, stiprina mūs šīs dzīves svētceļojuma laikā, liek mums ilgoties pēc mūžīgās dzīves un jau tagad vieno mūs ar debesu Baznīcu, ar Vissvētāko Jaunavu Mariju un visiem svētajiem (nr 1419).
