Viens no daudzajiem Vissvētās Jēzus Sirds godināšanas veidiem katoliskajā Baznīcā ir jūnija dievkalpojumi. Šīs tradīcijas aizbildnis bija pāvests Leons XIII (+1903), kā arī viņa pēcteči. Pirmās litānijas Vs. Jēzus Sirds godam atrodamas jau 17. gs., bet tāda, kādu to lūdzamies šodien, formulēta 19. gs. sv. Klāras dibinātās kongregācijas klosterī Francijā.
Pāvests Leons XIII apstiprināja šo litāniju 1889. gada 2. aprīlī un papildināja to ar cilvēces veltīšanas Vs. Jēzus Sirdij aktu. Vēlāk pāvests Pijs XI pievienoja arī gandarīšanas lūgšanu. Tradicionāli abas šīs lūgšanas tiek izmantotas Vs. Jēzus Sirds godināšanas dievkalpojumos. Savukārt privātai sevis veltīšanai Vs. Jēzus Sirdij ikviens ticīgais var lūgties ar sv. Margaritas Alakokas vārdiem. Šīs lūgšanas izcelsme saistās ar privāto atklāsmi, ko saņēma māsa Margarita no sv. Klāras kongregācijas Marijas Apmeklēšanas klostera Parēlemonjālā. 1673. gada 27. decembrī Kristus viņai pauda savu vēlēšanos, lai cilvēkiem tiktu atklātas Viņa Sirds žēlastību bagātības. Astoņpadsmit mēnešus Pestītājs turpināja parādīties Margaritai Alakokai, izskaidrojot un plašinot Atklāsmi un mudinot godināt Viņa Sirdi, kā arī lūgties un gandarīt par cilvēku vienaldzību un grēkiem. To, ka Baznīca ir apstiprinājusi šo privāto atklāsmi, apliecina tas fakts, ka kopš 1856. gada Vs. Jēzus Sirds svētki ir ieviesti liturģiskajā kalendārā — šie svētki tiek svinēti nākamajā piektdienā pēc Vissvētākā Sakramenta svētku oktāvas (šogad — 7. jūnijā).
(Pēc sv. Urzulas LEDUHOVSKAS apceres)
