Ir tāds dokuments “Krāslavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2037. gadam”. Tas ir pašvaldības hierarhiski augstākais attīstības plānošanas dokuments, ļoti svarīgs un interesants, iesaku iepazīties ar tā saturu ikvienam novada iedzīvotājam.
Lasīt
2022. gada 11. jūnijā Krāslavā, 18. novembra laukumā notika Pasaules publiskās adīšanas dienas pasākums, kuru organizēja aušanas darbnīca “Indra” sadarbībā ar Krāslavas novada rokdarbniecēm.
Lasīt
Ak, šīs dejas, dejas... Līdz pirmajiem gaiļiem, līdz pulsa zudumam. Un kas gan par ballīti bez dejām?! Ekrāna aicinājums "Visi dejo!" kļuva par valsts mēroga realitāti līdz ar līnijdeju parādīšanos jaunajā gadsimtā, kad kopā draudzīgi sāka dejot ne tikai māmiņas, bet arī vecmāmiņas un vecvecmāmiņas. Jaundzimušo deju kolektīvu skaits turpina pieaugt, kas nevar neiepriecināt.
Lasīt
Literārajā konkursā "Es tevi, mana pilsēta, tā mīlu", kas tika veltīts mūsu pilsētas kārtējai gadadienai, tika apkopoti 20 autoru darbi, no kuriem tikai 13 dzīvo Krāslavā, pārējie vai nu šeit dzīvoja kādreiz, vai arī ar pilsētu saistīti kā viesi vai kā tūristi, vai bijuši kāda pasākuma viesi. Dalībnieku skaits pārsteidza organizatorus, viņi rēķinājās ne vairāk kā ar 10-12 dalībniekiem.
Lasīt
Marikas Kacares darbs “Nesatikšanās” literārajā konkursā skaidri izcēlās, un visi eksperti tam pievērsa uzmanību. Izvēloties sarežģītu filozofiskās prozas žanru, Marikai izdevās pārsteigt ar literāru briedumu, labu kvalitāti un oriģinalitāti. Eksperti bija vienprātīgi - šis darbs ir labākais!
Lasīt
Otro vietu literārajā konkursā tika nolemts sadalīt starp diviem autoriem. Andra Gaigala mūsu pilsētā bijusi tikai vienu reizi, laimīgos "pirmspandēmijas" laikos, taču Krāslava uz viņu atstāja tik spēcīgu iespaidu, ka, atgriežoties dzimtajā Saldū, viņa uzrakstīja vairākus dzejoļus, kurus atsūtīja konkursam. Eksperti īpaši atzīmēja dzejoli “Krāslavā”, piešķirot darbam otro vietu. Šajā darbā Andrai izdevās atrast ļoti īpašus vārdus, aprakstīt pilsētas skaistumu no mums negaidītas puses.
Lasīt
Šogad aprit 230 gadi, kopš tika pabeigta Krāslavas pils būvniecība. 1791. gadā baroka stilā celtā, vēlāk pēc klasicisma kanoniem pārveidotā pils gadsimtu gaitā ir kļuvusi par pilsētas iedzīvotāju lepnumu. 1729. gadā 25. janvārī Latgales un Daugavpils stārasts, grāfs Jans Ludvigs Broel Plāters par 14 000 dālderu nopirka Krāslavu no Čapsku dzimtas un no Indricas muižas pārcēlās uz Krāslavu, kas kļuva par grāfu Plāteru galveno rezidenci.
Lasīt
Krāslavas novada pieaugušie iedzīvotāji tika un joprojām tiek aicināti pieteikties vakcinācijai pret Covid-19. Gribētāju vakcinēties 19. maijā bija pietiekami daudz, tāpēc iedzīvotāji tika aicināti vakcinēties jau 18. maijā. Šo dienu, kad visā pasaulē atzīmē Starptautisko Muzeju dienu, savdabīgi nosvinēja arī Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja kolektīvs – saņemot pirmo vakcīnu.
Lasīt
Starptautiskā Muzeju padome (ICOM – International Council of Museums) 1977. gadā pieņēma lēmumu par Starptautiskās muzeju dienas atzīmēšanu, un kopš 1978. gada 18. maija šī diena katru gadu tiek svinēta vairāk nekā 150 valstīs. Lai arī muzeju pastāvīgo ekspozīciju un izstāžu zāles apmeklētājiem vēl ir slēgtas, rosība Latvijas muzejos nav apsīkusi.
Lasīt
Sabiedriskā dzīve Dagdas novadā bez mazākiem pārspīlējumiem rit pilnā sparā. Bagāts skatuves piedāvājums, pieredzes bagāto kolektīvu radošā izaugsme un jaunu kolektīvu dzimšana, nenogurstoši meklējumi, jaunatklājumi... Plus divi tūristu vidū populāri sabiedriskie muzeji - pilsētā un laukos.
Lasīt25.09.2020.JPG)
Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]
Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija
Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465
