Mums nav vajadzīgs Turcijas krasts…

img


Zemnieku ballēs vienmēr ar interesi vēroju jaunas sejas. Lai arī lēni, tomēr paaudžu maiņa notiek. Tas vieš cerības, ka Latgales lauki atdzims. Un, ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju masveida izceļošanu uz labklājības valstīm, mūsu zemnieki-iesācēji ir spilgts patriotisma piemērs. Divi galvenie dzīves balsti - dzimtene un ģimene. Tā rudens zemnieku ballē, kurā Krāslavā godināja veiksmīgākos zemniekus, pievērsu uzmanību Korovacku pārim. Parasti Aleksandrs saņēma goda rakstus, taču šoreiz novada vadītājs Gunārs Upenieks pasniedza balvu viņa dzīvesbiedrei Jūlijai - par veiksmīgu bioloģiskās saimniecības vadīšanu. Vai nav labs iemesls izpētīt situāciju sīkāk? Es uzprasījos ciemos pie saviem paziņām, un viņi pat nedomāja atteikt.

Tipiska lasītāju attieksme pret laikrakstu “Ezerzeme”, kas neapšaubāmi priecē. Jau pirms tam lieliski zināju, ka Indrā Jaunatnes ielā (aktuāls nosaukums) zem viena jumta dzīvo divas Korovacku paaudzes - mierā un harmonijā. Vecākie, Vladimirs un Regīna, no senioru deju ansambļa “Labvakar” ir pazīstami cilvēki. Pāra fotoattēli ne reizi vien rotājuši mūsu avīzes lappuses. Turklāt manā pagājušā gada fotoizstādē prasmīgās sievietes-audējas portrets pie stellēm veiksmīgi papildināja lauku tīrradņu galeriju. Tā ka mani viņi sagaidīja viesmīlīgi, gandrīz kā radinieku, cienāja ar tēju un slaveno Indras ievārījumu - ne mazāk kā sešu veidu. Bija arī ievārījums pēc galvenās izgudrotājas, Valentīnas 
Bārtules receptes.



Aleksejs GONČAROVS




 



Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr.12 




 



Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties:  ezerzeme@ezerzeme.lv