Nuncijs Aglonā: pāvests vizītē vēlas stiprināt un mācīties no šīs zemes ļaudīm

Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētku kulminācija Aglonā 15. augustā bija apustuliskā nuncija (pāvesta vēstnieka) arhibīskapa Pedro Lopess Kintana vadītais dievkalpojums. Savā sprediķī viņš iepazīstināja ar iemesliem, kāpēc pāvests Francisks ir izvēlējies doties vizītē tieši uz Baltijas valstīm, ieskicēja, ar kādu vēsti Svētais tēvs ieradīsies mūsu zemē, un to, kāpēc cilvēki visā pasaulē ieklausās viņa teiktajā.

„(..) Jau no sava pontifikāta sākuma pāvests Francisks ir skaidri izteicis vēlmi apmeklēt tās zemes, kuras varētu šķist specifiskas vai arī tādas, kas atrodas uz kādas robežas, kur cilvēki cieš vai arī ir cietuši īpašas grūtības nesenā pagātnē. Tādā veidā viņš vēlas tās stiprināt un mācīties no tām. Tādēļ pāvesta vizīte būs gods šai zemei.

Pāvesta vizīte nav vienkārša valsts vadītāja vizīte. Pāvests ieradīsies, pirmkārt un vispirms, kā gans. Viņš vēlas satikt visus. Viņš nāk stiprināt ticībā katoļus un iedrošināt visus iedzīvotājus viņu miera un brālības ceļā.

Baltijas valstīm ir ļoti senas vēsturiskās, kultūras un reliģijas saknes, bet tanī pat laikā tās dzīvo kādā jaunā fāzē: šogad jūs svinat neatkarības 100. gadadienu pēc tam, kad lielāko divdesmitā gadsimta daļu esat pavadījuši padomju režīma apspiestas un bez brīvības.

Pēc gandrīz 50 komunistiskās diktatūras gadiem ticība ir piedzīvojusi atdzimšanu jūsu vidū, bet ir vēl tik daudz kas jāpaveic. Kad svētais Jānis Pāvils II apmeklēja jūsu Zemi pirms divdesmit pieciem gadiem, bija pagājuši divi gadi pēc jūsu brīvības atgūšanas, un viņa vēsts jūsu zemei, kā arī citām Austrumeiropas valstīm, bija: “Nebaidieties!” tieši tādēļ, ka Dievs Kungs ir ar jums! Tajos gados valsts bija kā slimnieks, kurš tikko kā bija piecēlies no komas, sperdams nedrošus soļus, bet ar lielām ilgām pēc miera, pēc vienības ar pārējo Eiropu, ar lieliem ideāliem, varbūt arī par materiālām lietām, bet ar lielu cerību.

Divdesmit piecus gadus pēc tam valsts un sabiedrība ir kļuvusi stabilāka, ir atradusi savu vietu Eiropā un pasaulē, tomēr lielie ideāli kaut kādā ziņā ir sastinguši. To var redzēt arī visā Eiropā, eiropeiskā projekta ideālos vai arī faktā, ka aukstā kara beigas, šķita, vēstī par pasaules miera cerībām, bet diemžēl tās pakāpeniski sarūk. Esam liecinieki materiālisma ienākšanai, hedonismam, panseksualitātei, ķermeņa kultam, egoistiskam individuālismam un arī nedrošai pagānisma atdzimšanai.

Latvijas Romas katoļu Baznīcas Informācijas centrs

Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 43 (24.08..2018.)