2018. gadā savu valstiskuma simtgadi svinēs Baltijas reģiona valstis – Latvija, Lietuva, Igaunija un Somija. Lietuvas Neatkarības akts tika pieņemts 1918. gada 16. februārī, kad visi divdesmit Lietuvas padomes locekļi Jona Basanaviča vadībā parakstīja aktu, kas proklamēja neatkarīgas Lietuvas valsts atjaunošanu un demokrātiskās valsts izveidošanu ar galvaspilsētu Viļņu. Viens no divdesmit padomes locekļiem, kurš parakstīja šo dokumentu, bija mūsu novadnieks Donatas Malinauskas.
Donatas piedzima Krāslavā (Kreslavka) 1869. gada 23. februārī (7. martā) seno aristokrātu ģimenē. Viņa tēvs Mikola Malinauskas, Krievijas impērijas armijas pulkvedis, tolaik dienēja Krāslavā. Māte Alina Malinauskiene — no Trakaju muižnieku Tansku ģimenes.
Puika tika nokristīts Krāslavas Sv. Ludvika Romas katoļu baznīcā un viņam dots vārds Donatas Juozas. Donata vārds zēnam tika dots par godu Svētajam Donatam, kura relikvijas glabājas baznīcā. Drīzumā tēvu pārcēla uz citu dienesta vietu. Pēc tēva nāves māte ar bērniem Jadvigu, Filomenu un Donatu atgriezās Lietuvā.
Donats tika audzināts Lietuvas nacionālā garā. Lielu ietekmi uz viņu atstāja tēvocis — Lietuvas patriots, dižkunigaitis Bernardas Kestutis-Gediminas, pie kura viņš dzīvoja no 1875. līdz 1877. gadam.
No 1885. līdz 1886. gadam Donatas mācījās Viļņas reālskolā, 1888. gadā Minskas reālskolā. Vēlāk studēja Galīcijā, Čerņigovā. 1890. gadā iestājās Taboras Lauksaimniecības akadēmijā Čehijā. Tur viņš pievienojās nacionālai čehu studentu kustībai.
Alla LOMANOVSKA
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 14 (16.02.2018.)
