Projekti

Projekts “Latgale – Rīga - Latgale” tiek realizēts ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu. Projekta vispārējais mērķis - stiprināt latvisko un latgalisko kultūrtelpu un valstisko apziņu Latgales pierobežā; sekmēt Latgales pierobežas jauniešu iesaistīšanos savas dzimtās vietas, līdz ar to arī reģiona, attīstībā un popularizēšanā; stiprināt no Latgales aizbraukušo jauniešu saikni ar dzimto vietu.

Tā mērķauditorija ir Latgales pierobežā dzīvojošie jaunieši. Viens no projekta uzdevumiem ir izveidot rakstu ciklu “Latgale - Rīga - Latgale”, kas atspoguļo jauniešu saikni ar dzimto vietu, viņu ieguldījumu visas Latvijas attīstībā, izvirzot šos jauniešus kā pozitīvo piemēru citiem. Rakstu cikls sastāv no astoņiem rakstiem ar fotogrāfijām. 

  • Andrupene 17.06.22

    Andrupene: seno pilskalnu ieskauta spēka vieta

    Uz mana galda ir maize, zaļš sviests un siers. Tikko atbraucu no Andrupenes. Iespējams, jūs to jau paši uzminējāt. Pēc gardumu komplekta. Andrupene ir īpaša vieta. Vecākās paaudzes cilvēki atceras, ka īpaša tā ir bijusi vienmēr. Tur prot strādāt, un prot arī atpūsties. Tur ir daudz talantīgu cilvēku, tur ir kāds īpašs gaiss, sava atmosfēra, savs īpašais dzīvesveids. Tā es domāju, jo nevar citādi izskaidrot visu šī pagasta savdabību.

    Lasīt
  • Viktors Krūmiņš: “Pacietība un darbs visu pārvarēs”

    Jau kopš seniem laikiem cilvēks strādā uz zemes. Agrāk tā bija dzīves nepieciešamība, tagad tikai nedaudzu liktenis. Ņemot vērā Latgales īpatnības, vēl mazāk ir tādu, kas vēlas apstrādāt savu senču zemes. Tomēr tas nav par Krūmiņu ģimeni no Račevas, par viņiem var teikt «Pacietība un darbs visu pārvarēs». Intervijā ar saimniecību dibinātāju Viktoru Krūmiņu lasiet par zemnieku saimniecību «Celiņi» un «Rūķīši» veidošanās vēsturi un ceļu uz panākumiem.

    Lasīt
  • Andris Rukmans: Ilgtermiņā neplānoju. Strādāsim tālāk.

    Šoreiz projekta raksta varonis ir Krāslavas novada domes Attīstības nodaļas projektu speciālists Andris Rukmans. Viņš strādā dzimtajā pilsētā kopš 2005. gada, daudzi viņu pazīst, taču viņš nepavisam nav publiska persona. Andra veiksmes stāstā nav iespaidīgu uzvaru, augsta līmeņa notikumu, taču ir svarīgākā sastāvdaļa - paši panākumi! Viņš ir laimīgi precējies, sieva Marianna strādā par matemātikas un informātikas skolotāju “Varavīksnes” vidusskolā. Laulātie audzina divas burvīgas meitas: Adrianai ir 6 gadi, bet Airisai - 4 gadi. Andris aizraujas ar medībām, pirms trim gadiem, nokārtojot eksāmenu, ieguva mednieka statusu, viņam patīk sēņot un ogot, kopā ar ģimeni doties uz jūru vai ezeru. Ikviens, kurš ieskatīsies Mariannas sociālo tīklu lappusē, redzēs, ka Rukmanu ģimenē viss ir kārtībā. Tagad apskatīsim šo veiksmes stāstu.

    Lasīt
  • Deniss Akinfovs: Galvā jābūt kārtībai, dvēselē – harmonijai ar sevi un tuviniekiem

    Denisa Akinfova, panākumus guvušas celtniecības firmas valdes locekļa, veiksmes stāsts ir arī Krāslavas Varavīksnes vidusskolas veiksmes stāsts; skolas, ko viņš absolvēja pirms 16 gadiem. Jau vairākus gadus Deniss Ziemassvētkos pasniedz dāvanas tiem skolēniem, kuri tās visvairāk gaida. Viņš jau sen sevi dēvē par rīdzinieku, taču nekad nav aizmirsis dzimto pilsētu. Šo veiksmes stāstu ir vērts uzmanīgi izlasīt, jo tas liek aizdomāties un daudz ko pārvērtēt. Saruna norisinājās vietnē Messenger, bet pati intervija tika “uzbūvēta” atbilstoši visiem noteikumiem: tā sākās ar būvbedri un beidzās ar jumtu.

    Lasīt
  • Inga Gavrovska: “Pazust Latgalē” galvenais mērķis - iemācīt baudīt katru savas dzīves mirkli

    Telekomunikāciju attīstība mūsdienās pavērusi plašas iespējas. Daudzi izmanto šos pakalpojumus ikdienas dzīvē, bet citi mēģina vismaz uz laiku palikt vienatnē, “atslēgties” no sīkrīkiem un jaunākajiem ziņojumiem par arvien pieaugošo koronavīrusa slimnieku skaitu. Tieši tāda atpūtas vieta ir «Pazust Latgalē» Ildza ezera krastā, Skaistas pagastā, kas šogad uzņēma pirmos klientus. Vadītāja Inga Gavrovska pastāstīja par atpūtas vietu un projekta īstenošanu.

    Lasīt
  • Veronika Parinova: “Cilvēka panākumi nav atkarīgi no vietas, kur viņš dzīvo”

    Ir jābūt drosmīgam, lai sāktu savu uzņēmējdarbību šajā nemierīgajā un nestabilajajā laikā. Runājot par jaunu restorānu mūsu pilsētā, tad uzņēmēja drosme jau pielīdzināma varonībai. “Pils restorāns” sper pirmos soļus... Tā īpašnieki Veronika un Staņislavs Parinovi ir pārliecināti, ka viņiem veiksies. Kāds ir veiksmes sākums? Sarunu ar Veroniku nolēmām organizēt pēc restorāna principa: dzīve ir kā svinīgas pusdienas, kurās ietilpst uzkodas, pamatēdiens, deserts un šefpavāra kompliments (panākumu recepte). Saruna notika tukšā restorānā, pie zāļu tējas tases, ievērojot visus higiēnas noteikumus.

    Lasīt
  • Tatjana Kozačuka: Nezini vai neproti? Jautā! Zini un proti? Iemāci citiem!

    Tūrisma informācijas centrs bijušajā grāfu muižas pārvaldnieka ēkā ir mūsu pilsētas un novada vizītkarte. Tie, kas viesojušies centrā, piekritīs - šī vieta ir ļoti rosīga, tā jau sen kļuvusi par jaunu ideju avotu projektiem, piedāvājot daudzus pakalpojumus tūristiem. Ir patīkami šeit būt, jo vienmēr var uzzināt ko jaunu un interesantu. Tiem, kas nezina: šajā pašā ēkā “iekārtojusies” arī biedrība “Kulinārā mantojuma centrs”. Tāpat šeit jau zināmu laiku tiek piedāvātas dažādas brīvā laika pavadīšanas iespējas, kas maina vietējo iedzīvotāju dzīvi. Par to ir viegli pārliecināties, pat vienreiz atverot bijušā Krāslavas muižas pārvaldnieka atjaunotā nama durvis...

    Lasīt
  • Aigars Trušelis: “Zemkopjiem galvenais ir laikapstākļi un laba tehnika”

    Ražas novākšanas “karstākajā” laikā man izdevās tikties ar uzņēmēju no Skaistas pagasta - Aigaru Trušeli. Viņš ir uzņēmīgs un mērķtiecīgs jaunietis ar noteiktiem plāniem. Daudzi dažādu iemeslu dēļ atsakās no intervijām, bet Aigars savā aizņemtajā grafikā atlicināja laiku mūsu sarunai. Iekārtojušies plašajā un gaišajā viesistabā, sākām sarunu.

    Lasīt
  • Marks Jermaks: “Nepatīk dot un saņemt nelūgtus padomus”

    Vai atceraties, kādā filmā varone saka: “Vecāki viņu bērnībā aizveda uz Savienotajām Valstīm, bet, ja piedzimi Odesā - tas uz mūžu!” Nedaudz pārfrāzēsim: “Ja piedzimi Krāslavā - tas uz mūžu!” Krāslavieši tagad sastopami visur pasaulē, daudzi dzīvo citās Latvijas pilsētās, taču mums viņi arvien paliek savējie. Mēs lepojamies ar viņu panākumiem, pārdzīvojam, ja viņus vajā neveiksmes. Daudzi pazīst Marku Jermaku. Viņš ir biežs viesis dzimtajā pilsētā. Aizbrauca kā students, bet atgriežas kā psihologs-psihoterapeits, lai vadītu seminārus vai grupu nodarbības. Marks ne pirmo reizi sniedz interviju “Ezerzemei”, taču šoreiz tā ir īpaša.

    Lasīt