Projekti

Projekti

Projekts “Latgale – Rīga - Latgale” tiek realizēts ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu. Projekta vispārējais mērķis - stiprināt latvisko un latgalisko kultūrtelpu un valstisko apziņu Latgales pierobežā; sekmēt Latgales pierobežas jauniešu iesaistīšanos savas dzimtās vietas, līdz ar to arī reģiona, attīstībā un popularizēšanā; stiprināt no Latgales aizbraukušo jauniešu saikni ar dzimto vietu.

Tā mērķauditorija ir Latgales pierobežā dzīvojošie jaunieši. Viens no projekta uzdevumiem ir izveidot rakstu ciklu “Latgale - Rīga - Latgale”, kas atspoguļo jauniešu saikni ar dzimto vietu, viņu ieguldījumu visas Latvijas attīstībā, izvirzot šos jauniešus kā pozitīvo piemēru citiem. Rakstu cikls sastāv no astoņiem rakstiem ar fotogrāfijām. 

  • Robežnieki – Latgales stiprie ļaudis

    Kāda ir Latgale un tās cilvēki šajā laika cēlienā, kad ārējā pasaule vairs nav droša, jo kaimiņi izvēlējušies agresijas, nevis sadarbības valodu. Rakstu ciklā “Robežnieki – Latgales stiprie ļaudis” atklāsim gan lielākos reģiona kopienu izaicinājumus, gan arī īpašos spēka avotus, meklēsim problēmām iespējamos risinājumus, vērtības. Ar šo cilvēkstāstu starpniecību atklāsim iespējami plašākai auditorijai visā Latvijā, ka Latgale ir neatņemama Latvijas daļa, ka tās kopienai ir stipri – kristīgajās un arī pilsoniskajās vērtībās balstīti pamati, ka tās iedzīvotāji – lai arī dažādu tautību, dažādu reliģisko konfesiju un profesiju ļaudis – ir īsti savu novadu, savas Latgales un Latvijas patrioti. Un ka tieši viņi – šie stiprie latgalieši – veido stipru Latvijas un arī Eiropas Savienības ārējo robežu.

    Lasīt

  • Izvaltas pagasts: vēsture, viesmīlība un veiksmes stāsts

    Izvaltas pagasts ir bagāts ar vēsturi, dabu un ievērojamiem objektiem, kas atspoguļo šī reģiona kultūru un tradīcijas. Rakstos Izvalta pirmo reizi minēta 1625. gadā, kad tur ieradās jezuīti un nodibināja savu misiju. Laika gaitā Izvaltas pagasts piedzīvoja dažādus administratīvos pārkārtojumus un pārmaiņas. No sākotnējiem ciemiem līdz pagasta izveidei.

    Lasīt

  • Kalnieši: gandrīz kļuvuši par novada galvaspilsētu - bagāta vēsture un interesanti cilvēki

    Kalnieši ir netālu, to zina visi krāslavieši. Daudzi no šī ciema un pagasta kļuvuši par pilsētniekiem, daudzi no Kalniešiem ikdienā brauc strādāt uz Krāslavu. Kalniešu ciems sāka veidoties tikai pēc kara, 1947. gadā, kā kolhoza “Daugava” centrs. Pirmsreformas periodā (līdz 1920.-1922. gadam) pašreizējā pagasta teritorijā atradās vairāki īpašumi, no kuriem lielākie – Šterenbergu un Niedricu. Pirmo reizi hronikā Niedrica pieminēta saistībā ar tirdzniecības strīdu starp Livonijas ordeni un Polockas kņazisti. 1471. gadā Niedricas pilī notika tikšanās, kurā piedalījās komturs no Dinaburgas (Daugavpils), fogts no Rositenes (Rēzekne) un Polockas vojevoda.

    Lasīt
  • Folklorys kūpu skatē “Pretī Balticai – 2009” Kruoslovys kulturys nomā. 2008. goda 29. novembris

    25 vosorys, 25 rudini, 25 zīmys, 25 pavasari

    Veļtejums Dagdys folklorys kūpys “Olūteņi” 25.godskuortai. Caur godim skaņ myusu dvēselis dzīsme, jau nu mozūtnis caur bārza šalkūni, tāva rūkom nu meža šyupeļa leikstei atnasta, caur muotis rateņa dyukšonu i guņs sprakstiešonu povordā, nu bārna kuojis asnī īguojuse i palykuse iz myužim, kai pīdareibys zeime sovai dzimtinei, sovai tautai.

    Lasīt

  • Robežnieki – Latgales stiprie ļaudis

    Kāda ir Latgale un tās cilvēki šajā laika cēlienā, kad ārējā pasaule vairs nav droša, jo kaimiņi izvēlējušies agresijas, nevis sadarbības valodu. Rakstu ciklā “Robežnieki – Latgales stiprie ļaudis” atklāsim gan lielākos reģiona kopienu izaicinājumus, gan arī īpašos spēka avotus, meklēsim problēmām iespējamos risinājumus, vērtības. Ar šo cilvēkstāstu starpniecību atklāsim iespējami plašākai auditorijai visā Latvijā, ka Latgale ir neatņemama Latvijas daļa, ka tās kopienai ir stipri un rietumnieciskajās vērtībās balstīti pamati, ka tās iedzīvotāji – lai arī dažādu tautību, dažādu reliģisko konfesiju un profesiju ļaudis – ir īsti savu novadu, savas Latgales un Latvijas patrioti. Un ka tieši viņi – šie stiprie latgalieši – veido stipru Latvijas un arī Eiropas Savienības ārējo robežu.

    Lasīt

  • Indra: Vai laime ir tikai muzejā?

    Indra vienmēr ir bijusi īpaša vieta mūsu novadā. Mūsdienās šo ciemu pazīstam, pateicoties starptautiskajam mazākumtautību mūzikas festivālam “Latgales vainags” un Ievārījuma svētkiem, kā arī Laimes muzejam, kas piesaista tūristus ne tikai no Latvijas. Nesenā pagātnē Indra ar lepnumu nesa mūsu novada teātra galvaspilsētas titulu, tā bija vieta, kur darbojās viens no labākajiem ne tikai mūsu novada, bet visas Latgales dīdžejiem. Laiki ir mainījušies, bet Indra joprojām ir saglabājusi savu savdabību, par to pārliecinājos pēdējā viesošanās reizē šajā gleznainajā vietā, Krāslavas novada dienvidaustrumos, tikai nepilnu 6 km attālumā no Baltkrievijas robežas.

    Lasīt
  • Astašovys muiža.

    25 vosorys, 25 rudini, 25 zīmys, 25 pavasari

    Veļtejums Dagdys folklorys kūpys “Olūteņi” 25.godskuortai. Caur godim skaņ myusu dvēselis dzīsme, jau nu mozūtnis caur bārza šalkūni, tāva rūkom nu meža šyupeļa leikstei atnasta, caur muotis rateņa dyukšonu i guņs sprakstiešonu povordā, nu bārna kuojis asnī īguojuse i palykuse iz myužim, kai pīdareibys zeime sovai dzimtinei, sovai tautai.

    Lasīt
  • Strūklaka-pilsētas simbola atveids Krāslavā

    Krāslava: pilsēta, kuru mēs mīlam?

    Mūsu pilsētas vēsture ir bagāta dažādiem notikumiem, gan priecīgiem, gan traģiskiem. Pavisam nesen svinējām simtgadi kopš Krāslava ieguva pilsētas statusu, bet patiesībā Krāslava ir daudz senāka. Mūsu pilsēta pazina labklājības un izaugsmes zelta laikus, taču bija arī smagi iznīcības un posta gadi. Ilgais “pusdzīvas” pastāvēšanas laiks tika pārtraukts 1729. gadā, kad Krāslava ieguva miesta tiesības un Jans Ludvigs Plāters (grāfs fon Broels) nopirka īpašumtiesības uz Krāslavu. Tā piedzīvoja strauju izaugsmi un ilgtspējīgas attīstības periodu.

    Lasīt

Dienas foto

Kalendārs

 

 
P
O
T
C
P
P
Sv

Projekti

Konkursi

Vārda dienas

  • Dita, Marta

Partneri

  • Latvijas Reitingi

Par Ezerzeme

Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]

Laikraksts "Ezerzeme"

Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija

Tālrunis & Fakss

Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465

Sekojiet mums

Jaunākās ziņas

Jaunākās galerijas

Uz augšu
2006 - 2024 © www.ezerzeme.lv
Jebkuru "Ezerzemes" materiālu pārpublicēšana bez rakstiskas atļaujas aizliegta.