Projekti

Projekts “Latgale – Rīga - Latgale” tiek realizēts ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu. Projekta vispārējais mērķis - stiprināt latvisko un latgalisko kultūrtelpu un valstisko apziņu Latgales pierobežā; sekmēt Latgales pierobežas jauniešu iesaistīšanos savas dzimtās vietas, līdz ar to arī reģiona, attīstībā un popularizēšanā; stiprināt no Latgales aizbraukušo jauniešu saikni ar dzimto vietu.

Tā mērķauditorija ir Latgales pierobežā dzīvojošie jaunieši. Viens no projekta uzdevumiem ir izveidot rakstu ciklu “Latgale - Rīga - Latgale”, kas atspoguļo jauniešu saikni ar dzimto vietu, viņu ieguldījumu visas Latvijas attīstībā, izvirzot šos jauniešus kā pozitīvo piemēru citiem. Rakstu cikls sastāv no astoņiem rakstiem ar fotogrāfijām. 

  • Krāslava: pilsēta, kuru mēs mīlam?

    Mūsu pilsētas vēsture ir bagāta dažādiem notikumiem, gan priecīgiem, gan traģiskiem. Pavisam nesen svinējām simtgadi kopš Krāslava ieguva pilsētas statusu, bet patiesībā Krāslava ir daudz senāka. Mūsu pilsēta pazina labklājības un izaugsmes zelta laikus, taču bija arī smagi iznīcības un posta gadi. Ilgais “pusdzīvas” pastāvēšanas laiks tika pārtraukts 1729. gadā, kad Krāslava ieguva miesta tiesības un Jans Ludvigs Plāters (grāfs fon Broels) nopirka īpašumtiesības uz Krāslavu. Tā piedzīvoja strauju izaugsmi un ilgtspējīgas attīstības periodu.

    Lasīt
  • Skots nu Muokūņkolna

    25 vosorys, 25 rudini, 25 zīmys, 25 pavasari

    Veļtejums Dagdys folklorys kūpys “Olūteņi” 25.godskuortai. Caur godim skaņ myusu dvēselis dzīsme, jau nu mozūtnis caur bārza šalkūni, tāva rūkom nu meža šyupeļa leikstei atnasta, caur muotis rateņa dyukšonu i guņs sprakstiešonu povordā, nu bārna kuojis asnī īguojuse i palykuse iz myužim, kai pīdareibys zeime sovai dzimtinei, sovai tautai.

    Lasīt
  • Šķeltovas pagasts - dabas skaistums un iedzīvotāju strādīgums

    Katrs Krāslavas novada pagasts ir unikāls. Šoreiz viesojos Šķeltovas pagastā. Škeltovas pagasts tika izveidots salīdzinoši nesen, 1950. gadā. Pirms tam viena tā teritorijas daļa atradās Izvaltas pagastā, otra – Aulejas pagastā. Pagastā bija 43 ciemi. Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados iedzīvotāju skaits bija aptuveni 1600 cilvēku, šobrīd šeit ir deklarēti tikai 500 cilvēku, bet faktiski dzīvo vēl mazāk. Šeit vērojama reliģisko konfesiju daudzveidība. Šķeltovas pagastā atrodas Peipiņu Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca, pareizticīgo Svētā Nikolaja Brīnumdarītāja baznīca un Slostovkas vecticībnieku lūgšanu nams. Turklāt ikviens, kurš ir apmeklējis šīs vietas, nevar palikt vienaldzīgs pret tādu dabas skaistumu. Čertoka ezers vien ir ko vērts. Neparastā ūdenskrātuve ir zināma tālu aiz Krāslavas novada robežām, daudzi joprojām neizpratnē, kāpēc tas ir tik regulāras, apaļas formas, citus vajā jautājums, kāpēc ūdens ir tik neparastā krāsā, un vēl citi prāto, vai tajā ir zivis un kāpēc ezers neaizaug.

    Lasīt
  • Ezernieki: cilvēki, plāni, pozitīva atmosfēra

    Ezernieki ir īpaša vieta. Kopš seniem laikiem ar gleznaino dabu un pozitīvo atmosfēru, tūristu bāzi padomju laikos, ar savu brīnišķīgo skolu un spēcīgo basketbola komandu. Laiks gāja, bet bija sajūta, ka tas pasargā pagastu no jebkāda negatīvisma. Kopš manas pēdējās viesošanās Ezerniekos ir pagājuši vairāk nekā piecpadsmit gadi. Un ziemā es šeit ierados pirmo reizi. Skaistums, protams, ir neparasts. Piesaista uzmanību sakoptā vide, dekors, Ziemassvētku atmosfēra un miers. Tikšanās bija paredzētas pēcpusdienā. Pirmā vizīte bija pie pagasta pārvaldes vadītāja Jāņa Andžāna.

    Lasīt
  • Septeitais stuosts. Ar kažuku iz kairū pusi i žogoru buņti padusē

    Breineigs boltums apkluoj zemi. Tuos nadaudzuos smiļdzenis, kuru poši goli speid nu snīga, zīd boļtim sormys zīdim. Lūgi ustobai tai aizsoluši, ka naradz nikuo. Pogolmā rej suņs, gribīs redzēt, kas tī nūteik… a naradz. Īīt pruotā tai kai bierneibā – sakarsēt iz plitys krušku i dalikt pi stykla. Čeikstādama solna atsakuop, i iz eisu breidi pa opolu caurumu var īraudzeit, kas doruos aiz lūga. Pa nakti daudz snyga, koponys ruoduos vēļ leluokys, nakai beja vakar. Suortojās vīna mola, lāc saule. Pasvīž sauvi sudobra… i vysa zeme suoc laisteitīs sudobraini bolta.

    Lasīt
  • Grāveri: reforma pagājusi, problēmas palikušas

    Grāveru pagasts un tā centrs - Grāveru ciems - vieta, kas jau sen ir apdzīvota, ar savu vēsturi. Pēc salīdzinoši neilgas uzturēšanās Aglonas novada robežās pagasta teritorija atkal iekļāvās Krāslavas novadā. Pagastā ir deklarēti 380 cilvēki, patiesībā tur dzīvo daudz mazāk. Saskaņā ar pēdējo tautas skaitīšanu pagasta centrā dzīvo mazāk nekā 150 cilvēku.

    Lasīt
  • Šķaunes pagasta bagātība – cilvēki, kuri mīl savu zemi

    Kādā rudens dienā devos uz vienu no Krāslavas novada tālākajiem nostūriem - uz Šķaunes pagastu. Manas zināšanas par pagastu bija minimālas, zināju tikai to, ka tas atrodas Baltkrievijas tuvumā un tajā ir robežsardzes nodaļa, kurā ir iespēja izņemt caurlaidi. Kā izrādījās, Šķaunē ir ko redzēt un ar ko parunāt.

    Lasīt
  • Latgale 11.11.22

    Sastais stuosts. Saimis nūdybynuošona

    Daugovys krostus satrycynoj zyrga pokovu klabūņa, kura sasajauc ar smīklim, dzīsmem i zvaneņu skonu. “Kuozys brauc!” atskaņ prīceiga satraukuma pylns saucīņs. Vysi – leli i mozi saskrīn pi bramu, sagaideit jaunū puori, gaisu puorškeļ suovīņs nu blisis… Tai senejūs laikūs aizasuoce stuosts par saimi.

    Lasīt
  • Ķepova - vismazāk apdzīvotais, bet aktīvākais pagasts Krāslavas novadā

    Apmēram 58 km attālumā no Krāslavas atrodas Krāslavas novada vismazāk apdzīvotais pagasta centrs - Neikšāni. Šeit atrodas pagasta pārvalde, Vides izglītības un kultūras centrs ''Ķepa'', bibliotēka, degustāciju nams. Ķepovas pagasts robežojas ar Baltkrieviju, tā teritorija ir 57,5 km2, pagasta teritorijā ir septiņas upes un trīs purvi. Asūnē var nokļūt pa asfaltētu ceļu, kas ir šī ciemata pluss, bet uz Neikšāniem bija jābrauc pa grants ceļu. Lai kā arī es censtos, zīmi ar pagasta nosaukumu tā arī nevarēju ieraudzīt. Tāpēc bija grūti saprast, kur es atrodos – Ķepovas pagastā vai vēl Asūnēs.

    Lasīt